Man ir tas gods pirmo reizi Latvijas tiesnešu konferenci uzrunāt ne tikai kā Augstākās tiesas, bet arī kā Tieslietu padomes priekšsēdētājam. Šī ir pirmā Tieslietu padomes sasauktā tiesnešu konference.
Ir pagājis pirmais gads, kopš Tieslietu padome sākusi darbu. Kā zināms, katrs sākums ir grūts un ne viss iecerētais uzreiz izdodas.
Dibinot Tieslietu padomi, kā mērķis tika izvirzīts tiesu varas neatkarības nostiprināšana, pašpārvaldes iespēju un lomas palielināšana tiesu sistēmas tālākā attīstībā.
Vēsturiskas pieredzes šādas institūcijas darbībai Latvijā nebija. Vienots vai ideāls Tieslietu padomes vai tai analogas institūcijas modelis ne eiropā, ne arī citur pasaulē neeksistē. Iztrūkstot iepriekšējai pieredzei un tradīcijām, jaunizveidotā Tieslietu padome ar atbildību uzņēmās pienākumu darīt tiesu sistēmu stiprāku un neatkarīgāku. Šodien vēlos teikt paldies Tieslietu padomes locekļiem par pirmajā, iespējams, grūtākajā gadā paveikto.
Pavisam līdz šim Tieslietu padome kopā ir pieņēmusi 78 lēmumus. Liela daļa no tiem bijusi tiesnešu karjeras jautājumi, padome rosinājusi goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Aivai Zariņai un Pāvelam gruziņam un atbalstījusi Sanitas osipovas virzīšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā. Apstiprināts Tieslietu padomes reglaments, Tiesnešu konferences nolikums, tiesnešu amata apliecību un mantiju paraugi un lietošanas kārtība, kā arī Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases atklātā konkursa kārtība.
Diskutēti un rūpīgi izsvērti bijuši Tieslietu padomes sniegtie viedokļi par tiesu sistēmai būtiskiem normatīvo aktu projektiem un tiesu budžeta jautājumiem.
Tieslietu padome neatbalstīja tiesnešu darba samaksas iekļaušanu vienotajā atalgojumu sistēmā, uzskatot, ka šāda iekļaušana neatbilst tiesnešu neatkarības principam, starptautiskajām rekomendācijām, kā arī netiek pildīts Satversmes tiesas spriedums tiesnešu atalgojuma jautājumā.
Izskatot tiesu budžeta pieprasījumus 2011.gadam, Tieslietu padome atzina, ka tiesu budžetā netiek paredzēts pietiekams finansējums tiesu darbinieku atalgojumam, kā arī citām valdības deklarācijā minētajām prioritātēm tiesu sistēmas attīstībai.
Diemžēl šie Tieslietu padomes iebildumi netika ņemti vērā.
Tieslietu padome pauda negatīvu attieksmi arī pret Saeimas pieņemtajiem grozījumiem „Likumā par budžetu un fi nanšu vadību”, kas tika pieņemti steidzamības kārtībā, neuzklausot Tieslietu padomes viedokli. Padome uzskatīja, ka likuma grozījumi nenodrošina Satversmes tiesas sprieduma izpildi un nenovērš normatīvā regulējuma trūkumus, kas saistīti ar konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga budžeta pieprasījuma neatkarības nodrošināšanu. Atliek vien piebilst, ka to, cik pamatoti ir bijuši Tieslietu padomes iepriekšminētie iebildumi, izšķirs Satversmes tiesa, kuras tiesvedībā atkārtoti atrodas lietas par tiesnešu atalgojumu un tiesu budžeta jautājumiem.
Ceram, ka Tieslietu padomes negatīvais atzinums apturēs Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma grozījumu virzību. Tieslietu padome nolēma neatbalstīt plānotos grozījumus likumā, kas paredz samazināt Augstākās tiesas tiesnešu pārstāvniecību disciplinārkolēģijā un to vietā iekļaut tieslietu ministru un ģenerālprokuroru. Likumprojektā paredzēts, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām varētu piedalīties arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvis.
Tieslietu padome uzskata, ka viens no virzieniem tiesnešu un citu tiesu sistēmai piederīgu amatpersonu disciplinārās atbildības regulējuma tālākai attīstībai varētu būt diskusija par vienotas disciplinārkolēģijas veidošanu un Disciplinārtiesas pilnvaru paplašināšanu.
Vairākus likumprojektus Tieslietu padome ir atbalstījusi, vienlaikus sniedzot savus priekšlikumus to uzlabošanai.
Tieslietu padome atbalstīja grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paredz ar 2012. gada 1. janvāri iekļaut zemesgrāmatu nodaļas rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, nododot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetencē vairāku lietu kategoriju izskatīšanu. Domājams, ka šī reforma zināmā mērā palīdzēs izlīdzināt rajonu (pilsētu) tiesnešu noslodzi un mazinās lietu uzkrājumus tiesās. Tieslietu padome analizēja un sniedza priekšlikumus grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas paredz mainīt tiesnešu atlases kārtību, kandidātiem izvirzāmās prasības, kā arī atteikšanos no tiesnešu kvalifi kācijas klasēm, ieviešot jaunu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmu. Varam prognozēt, ka tās ieviešana būs visai darbietilpīga un sarežģīta. Nākamajā Tiesnešu konferencē būs jāievēl jauna Tiesnešu kvalifi kācijas kolēģija. Tieslietu padomei jānosaka tiesneša profesionālo zināšanu pārbaudes saturs un kārtība, kā arī jāapstiprina nepieciešamo dokumentu paraugi. Visu tiesnešu profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu Tiesnešu kvalifi kācijas kolēģijai jāveic trīs gadu laikā – no 2013. līdz 2016.gadam.
Tieslietu padomes pirmais darba gads ir iezīmējis šīs institūcijas vietu un lomu tiesu varas darbībā un attīstībā. Pirmā gada pieredze ir parādījusi Tieslietu padomes spēju darboties, kā arī vēl neizmantotās tās iespējas.
Jāatzīst, ka arī likumdevēja un izpildvaras amatpersonas ne vienmēr ir izpratušas Tieslietu padomes vietu un lomu. Iespējams, tāpēc nereti Tieslietu padomes viedoklis tiek vaicāts novēloti un formāli, un, visdrīzāk, tiek darīts ne pēc būtības, bet tikai tādēļ, ka to prasa likums.
Tieslietu padomi nevajadzētu uztvert kā opozīciju izpildvarai vai likumdevējam, un tās atzinumus nedrīkstētu noliegt vai ignorēt.
Tieslietu padomes izveidošana bija ilgi gaidīts solis tiesu varas neatkarības stiprināšanas virzienā. Domāju, ka pirmais darbības gads ir pierādījis šī soļa pareizību un Tieslietu padome, neskatoties uz ierobežoto kompetenci un nepietiekamo finansējumu, ir pierādījusi sevi kā darboties spējīgu tiesu varas institūciju.
PAR AUGSTĀKĀS TIESAS LOMU LIKUMDOŠANAS PILNVEIDOŠANAS PROCESĀ
Runājot par tiesu sistēmas problēmām, protams, jārunā par visaktuālāko - aizvien pieaugošo lietu skaitu un tiesnešu lielo noslodzi. Tā ir arī Augstākās tiesas problēma, ko nevar atrisināt tikai ar Augstākās tiesas labo gribu vai resursiem. Tiesvedības procesu paātrināšanas risinājums jāmeklē tiesiskā regulējuma pilnveidošanā.
Atgādināšu, ka Augstākajai tiesai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, taču tas nenozīmē, ka Augstākā tiesa likumdošanas pilnveidošanas procesā būtu pasīva novērotāja pozīcijā.
Pēc Augstākās tiesas ierosinājuma izdarīti grozījumi Civilprocesa likumā, nosakot blakus sūdzību izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaicīgi saglabājot iespēju jurisdikcijas interesēs tās skatīt arī tiesas sēdēs, ja tiesa to atzīst par nepieciešamu. Augstākā tiesa rosinājusi ļaut arī kasācijas kārtībā lietas izskatīt rakstveida procesā un, paplašinot Senāta kompetenci, atsevišķos gadījumos tam dot tiesības izšķirt lietu pēc būtības, neatgriežot to jaunai izskatīšanai zemākas instances tiesai. esam rosinājuši arī atteikties no Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam piešķirtās tiesības iesniegt uzraudzības kārtībā protestus par spēkā esošiem spriedumiem civillietās, atstājot to tikai ģenerālprokurora kompetencē.
Viens no procesuālo likumu pārmaiņu virzieniem ir pārsūdzības instanču mazināšana. Līdz šim vairāk domāts par apgabaltiesu kā otrās instances tiesu atslogošanu, taču svarīgi būtu mazināt slodzi arī augstākajai tiesu instancei. Te jāatzīmē, ka aptuveni 50-60% Senātā iesniegto sūdzību neatbilst kasācijas prasībām un to izskatīšana tiek atteikta. Jādomā, kā kasācijas sūdzības padarīt juridiski pamatotākas, saturiski kvalitatīvākas, un Augstākā tiesa ierosina uzticēt to sagatavošanu un iesniegšanu tikai profesionāliem juristiem.
Būtu jānoved līdz rezultātam iepriekšējās Saeimas iesāktie Administratīvā procesa likuma grozījumi, kuros iestrādāti būtiski instrumenti lietu izskatīšanas termiņu samazināšanai, piemēram, valsts nodevas noteikšana, pilotspriedumu procedūru ieviešana, administratīvo pārkāpumu lietu pilnīga nodošana vispārējās jurisdikcijas tiesām, atteikšanās no iespējas administratīvā procesa kārtībā iesniegt sūdzības par iestādes atbildes nesniegšanu pēc būtības.
Augstākā tiesa atbalsta mediācijas ieviešanu, lietu izskatīšanas procesa vienkāršošanu, atsakoties no tiesas nolēmumu motīvu izklāsta gadījumos, kad tie netiek pārsūdzēti, advokātu noslodzes reģistra ieviešanu un darba nespējas lapu izsniegšanas pamatotības kontroles pilnveidošanu.
Ceru, ka labas idejas tiesu darba efektivizēšanai radīsies arī šodienas konferencē. Mūsu mērķis, mainot Tiesnešu konferences formu un organizējot otrās daļas darbu tiesību sekcijās, ir padarīt konferences darbu saturīgāku, interesantāku un radošāku. Paldies Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei par intelektuālo un organizatorisko atbalstu mūsu idejai. Paldies prokuroriem, notāriem, advokātiem, Tieslietu ministrijas speciālistiem par interesi šodien strādāt kopā ar tiesnešiem. Lai vērtīga šī konference!
QR
