Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Anita Kovaļevska, senatore Ieva Višķere, senatora palīdze Līga Dāce un zinātniski analītiskā padomniece Inga Bērtaite-Pudāne martā devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Vācijas Federālo Sociālo tiesu Kaselē.
Pieredzes apmaiņas vizītē tika diskutēts par abām tiesām aktuāliem jautājumiem.
Vācijas kolēģi iepazīstināja ar sociālās tiesvedības īpatnībām un tās galvenajām atšķirībām no procesa citās Vācijas tiesās. Vācijā tiesas sastāvā, izskatot sociālās lietas, ir gan profesionāli tiesneši, gan personas, kuras nav profesionāli tiesneši (lay judges). Šīs personas tiek izraudzītas likumā noteiktā kārtībā, nāk no asociācijām un reprezentē attiecīgās asociācijas aizsargāto personu grupu intereses. Piemēram, ja lietā strīds par kādu sociālo jautājumu ir starp darbinieku un darba devēju, tad tiesas sastāvā būs arī personas, kas nav profesionāli tiesneši, bet kas nāk no darbinieku, kā arī darba devēju asociācijas. Vācijā pirmās instances tiesā sociālās lietas izskata trīs tiesnešu sastāvā, no kuriem viens ir profesionāls tiesnesis un divi nav profesionāli tiesneši. Savukārt gan apelācijas instances tiesā, gan kasācijas instances tiesā lietu izskata piecu tiesnešu sastāvā, no kuriem trīs tiesneši ir profesionāli tiesneši, bet divi tiesneši nav profesionāli tiesneši. Personām, kuras nav profesionāli tiesneši, nav jābūt juristiem, taču reizēm, it īpaši kasācijas instancē, tās ir juristi, arī augstskolu mācībspēki tiesību zinātnēs.
Pirmās instances tiesas tiesnese, kura šobrīd Vācijas Federālajā Sociālajā tiesā uz diviem gadiem norīkota kā juridiskās izpētes asistente, norādīja, ka Vācijā pirmās instances sociālajā tiesā ar spriedumu parasti noslēdzas tikai aptuveni 10–20% lietu. Pārējās lietās pēc sarunas ar tiesnesi, kurā tiesnesis izklāsta savu redzējumu par lietu, vai nu pieteicējs atsauc savu prasījumu, vai nu atbildētājs atzīst prasījumu, vai arī tiek panākts izlīgums.
Tāpat kā Latvijā arī Vācijā sociālo lietu izskatīšanā būtiski ir jautājumi, kas saistīti ar medicīniskas informācijas, kurā tiesneši nav speciālisti, pārbaudi. Vācijā vispirms ar pieteicēja atļauju tiesa uzdod jautājumus ārstiem, kuru uzraudzībā pieteicējs atradies. Pēc tam tiesnesis nozīmē vienu vai vairākas ekspertīzes, kuras veic tiesas izvēlēts mediķis. Par ekspertīzes veikšanu eksperts saņem atlīdzību robežās no apmēram 800 līdz 3000 euro. Eksperta izmaksas neatkarīgi no lietas iznākuma sedz valsts. Ja persona vēlas, lai papildus ekspertīzi veic konkrēts tās izvēlēts mediķis, personai vispirms jāveic tā apmaksa, bet parasti valsts to atlīdzina.
Atšķirībā no Administratīvo lietu departamenta Vācijas Federālajā Sociālajā tiesā lietas kasācijas kārtībā pamatā tiek izskatītas mutvārdu procesā. Tāpat Vācijā spriedums tiek pasludināts uzreiz pēc tiesas sēdes, savukārt pilns spriedums pieejams pēc vairākām nedēļām. Šāda pieeja sakņojas Vācijas tiesvedības tradīcijās sociālo tiesību jomā.
Vācijas Federālajā Sociālajā tiesā 2024.gadā ar spriedumu revīzijas kārtībā tika izskatītas 208 lietas, kas ir ap 6 lietām vienam tiesnesim. Izskatītas arī 816 sūdzības par kasācijas sūdzības nepieņemšanu. Līdztekus tam Federālā Sociālā tiesa izskata arī ievērojumu skaitu juridiskās palīdzības lūgumu (2024.gadā – 590). Atšķirībā no Latvijas Vācijas Federālajā konstitucionālajā tiesā, pamatojoties uz konstitucionālo tiesību, īpaši tiesību uz taisnīgu tiesu, pārkāpumu, var pārsūdzēt Vācijas Federālās Sociālās tiesas nolēmumus.
Kopumā Vācijas Federālajā Sociālajā tiesā tiesnešu atbalsta personāla funkcijas ir līdzīgas funkcijām, kas ir Latvijas Augstākajā tiesā, taču tās ir organizētas atšķirīgā veidā. Piemēram, tiesnešiem nav katram sava palīga, toties ir vairākas atsevišķas struktūrvienības, kuru funkcijās ir tādi pienākumi, kurus Latvijā veic tiesneša palīgs un kanceleja. Tāpat katrai palātai jeb Senātam Vācijas Federālajā Sociālajā tiesā ir viens juridiskās izpētes asistents, kurš ir zemākas instances tiesnesis un darbā Federālajā tiesā ir norīkots uz diviem gadiem. Atkarībā no Federālās tiesas palātas juridiskās izpētes asistents vai nu veic izpēti par atsevišķiem tiesneša uzdotiem jautājumiem, vai arī sagatavo lietas risinājumu, kas tiek integrēts tiesas spriedumā. Juridiskās izpētes asistents arī piedalās tiesnešu apspriedēs.
Vācijas Federālā Sociālā tiesa līdzīgi kā tiesas Latvijā atrodas pārejas posmā uz elektronisku lietu sistēmu. Tiesā šobrīd visi lietas materiāli ir pieejami gan elektroniski, gan papīra formātā. Elektroniskajā lietu sistēmā palātas tiesneši var piekļūt tikai savā palātā izskatāmajām lietām.
Tiesu prakse Vācijas Federālajā Sociālajā tiesā tiek meklēta vai nu sistēmā Iuris, vai arī Beck. Abām sistēmām ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Iuris sistēmā ir iespējams atrast gan tiesu nolēmumus, gan tiesību doktrīnu, taču attiecībā uz tiesību doktrīnu ir pieejami tikai to kopsavilkumi, nevis pilni teksti. Turklāt līdzīgi kā savulaik Latvijā ar Lursoft datubāzi tiesai par Iuris sistēmas izmantošanu tiesu nolēmumu meklēšanai jāmaksā. Savukārt Beck sistēmā rakstiem, grāmatām un to nodaļām var piekļūt pilnībā, taču šajā sistēmā ir pieejama tikai Beck izdevniecības literatūra. Arī piekļuve Beck sistēmai ir par maksu. Ierobežotā apmērā bez maksas Vācijas tiesu nolēmumiem ir iespējams piekļūt vietnē www.rechtsprechung-im-internet.de.
Tiesā ir ievērojama juridiskās literatūras bibliotēka, kas ir pieejama arī apmeklētajiem no malas.
Attiecībā uz komunikāciju ar sabiedrību Vācijas kolēģi norādīja, ka paradigma, ka „tiesa runā tikai caur spriedumu” laika gaitā ir mainījusies. Šodien līdzīgi kā Latvijā Vācijas kolēģi dažādos veidos rūpējas par sabiedrības informēšanu – pirms tiesas sēdes publicējot īsu kopsavilkumu par būtiskākajiem lietas faktiem un pēc lietas izskatīšanas publicējot lietas iznākumu (tiesas nolēmumi publicēti tiesas mājaslapā www.bundessozialgericht.de), organizējot apmeklētāju ekskursijas, publicējot pārskatus un tiesas statistiku, ievietojot informāciju sociālajos tīklos (X un Mastodon). Interesentiem ir iespējams arī pierakstīties uz tiesas jaunumu biļetenu, kas regulāri tiek nosūtīts uz e-pastu. Tomēr netiek uzskatīts, ka ikvienam tiesnesim ir pienākums runāt ar medijiem, to dara tiesas preses pārstāve, kas ir arī tiesnese.
Tāpat kā Latvijā Vācijas kolēģi uzsvēra nepieciešamību veidot dialogu ar zemāku instanču tiesām, konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesu. Vācijas Federālā Sociālā tiesa organizē ikgadēju „tiesnešu nedēļu”, kurā piedalās gan visu instanču sociālo lietu tiesneši, gan sociālās administrācijas, asociāciju un juridisko profesiju pārstāvji. Tiek organizētas arī Sociālo tiesību asociācijas konferences un Sociālo tiesu diena. Organizēta arī Federālās Sociālās tiesas pārstāvju vizīte Federālajā Konstitucionālajā tiesā. Dialogs ar Eiropas Savienības Tiesu notiek gan ar prejudiciālo jautājumu starpniecību, gan organizējot vizītes.
Ar Vācijas kolēģiem tika apspriests, kā tiek organizēti tiesnešu ētikas jautājumi, kā arī mākslīgā intelekta izmantošana tiesas darbā – gan tā priekšrocības, gan riski.
Attiecībā uz darba organizāciju Vācijas Federālajā Sociālajā tiesā vispārpieņemta ir prakse, ka tiesneši un tiesnešu atbalsta personāls, kas nav saistīts ar tiesas apmeklētājiem, klātienē tiesā parasti strādā līdz trīs dienām nedēļā. Daļa tiesnešu un darbinieku dzīvo citās Vācijas pilsētās. Gan tiesnešiem, gan darbiniekiem ir iespējams strādāt arī nepilnu darba laiku, kas var būt ne tikai pusslodze, bet arī 60% vai 75%. Atsevišķi tiesneši, kuri to paši uzņēmušies, veic papildu pienākumus, piemēram, viens tiesnesis papildus tiesneša darbam ir atbildīgs arī par komunikāciju ar žurnālistiem, savukārt cits – par tiesas elektronisko sistēmu. Šādā gadījumā proporcionāli papildu darba apjomam tiek samazināts viņu kā tiesnešu pamatdarba apjoms.
Ņemot vērā, ka Vācijas administratīvais process bija viens no iedvesmas avotiem Latvijas administratīvajam procesam, diskusija ar Vācijas kolēģiem par dažādiem administratīvā procesa jautājumiem bija laba augsne pārdomām par to, vai ir tādi procesuālie risinājumi, kas šobrīd būtu aizgūstami no Vācijas tiesību sistēmas. Jautājumi, par kuriem būtu nepieciešama plašāka izpēte un diskusija, ir Vācijas Federālās Sociālās tiesas pieeja attiecībā uz valsts nodevām, kasācijas filtriem un personu obligātu profesionālu pārstāvību kasācijas instancē. Vienlaikus tika konstatētas vairākas problēmas, kas gan Vācijā, gan Latvijā ir līdzīgas, bet tiek efektīvi risinātas atšķirīgā veidā. Jāsecina, ka Latvijai kā mazai valstij ir zināmas priekšrocības, risinot sistēmiskas problēmas, salīdzinājumā ar Vāciju kā lielu federālu valsti, kur izmaiņas notiek vairākos līmeņos un smagnējāk.
QR
