Apgabaltiesa ir tiesu sistēmas savienojošais un stabilizējošais elements

1995.gads ir bijis nozīmīgs ne tikai Rīgas apgabaltiesai, bet visai tiesu sistēmai Latvijā. Martā tika atjaunotas apgabaltiesas, oktobrī – Senāts un Tiesu palātas. Līdz ar to reāli sāka darboties trīspakāpju tiesu sistēma, kas bija nepieciešams solis Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts attīstībai ceļā uz Eiropas Savienību.

Kā jau priekšlasījumā teica kolēģis Jānis Pleps, atjaunotās Latvijas tiesu sistēma nebija jāsāk no nulles. Gan jā, gan nē. Daļēji varbūt mums bija jāsāk no nulles, bet daļēji nē, jo mums bija vēsturiskā pieredze, bet nebija attiecīgās infrastruktūras apgabaltiesām. To nācās veidot savā ziņā no jauna. Šajā ziņā apgabaltiesas bija pat nosacīti labākā situācijā, salīdzinot ar rajona tiesām un Augstāko tiesu, kas jau pastāvēja un kurām jau bija zināma infrastruktūra un zināms „rāmis”. Protams, izmaiņas notika arī šajās tiesās, taču, tā kā padomju tiesu sistēmā apgabaltiesu nebija bijis, tad Rīgas apgabaltiesai, tāpat kā citām apgabaltiesām, bija brīvas rokas lielā mērā veidot visu no jauna. Tā, manuprāt, bija liela un laba iespēja. Un, kā rāda dzīve, šī iespēja tika izmantota godam un pareizi.

Runājot par attīstību 30 gados – dzīve iet uz priekšu un mainās. Reizēm sevi pieķeru pie domas, ka 20–30 gadus atpakaļ dzīve bija vienkāršāka. Sabiedrība attīstās un kļūst citāda, mainās arī sabiedrības prasības pret tiesu, un mainās līdzekļi, ko tiesas var izmantot savā darbā. Mainās arī sabiedrības attieksme pret valsti, tajā skaitā pret tiesām. Šobrīd vērojam, ka ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, īpaši Ziemeļu valstīs, tiesneša profesijas prestižs mainās. Negribu teikt, ka tas krītas, bet mazinās to cilvēku skaits, kas vēlas būt par tiesnešiem. Iespējams, tā ir nevēlēšanās uzņemties atbildību, jo tiesneša amats uzliek milzīgu atbildību. Tas uzliek arī pietiekami lielus ierobežojumus, lai dažs labs sāktu domāt, vai man tas ir vajadzīgs. Bet neko neizdarīsi – tāda ir dzīve, un teorijas par paaudžu maiņām vēsta, ka katra nākamā paaudze kļūst arvien brīvāka, orientēta uz sevi, nevis uz sabiedrības vajadzībām.

Bet domāju, ka tas nav šķērslis. Jā, zūd interese par tiesneša profesiju, bet tajā pašā laikā labā ziņa ir, ka mēs visi kopā esam panākuši, ka aug, un būtiski aug uzticēšanās tiesai. To parāda pēdējie divi OECD pētījumi. Ja kādreiz tā svārstījās starp 36–38%, tad 2022.gada un 2024.gada pētījumi ir parādījuši, ka šie procenti ir auguši par 10%, kas ir liels kāpums. Tātad kaut ko mēs darām pareizi mūsu darbā. Paldies visai tiesu sistēmai, tai skaitā arī jums, par to.

Sveicot Rīgas apgabaltiesu 30 gadu jubilejā, akcentēšu trīs lietas.

Pirmkārt, paldies par Jūsu darbu, esot tiesu sistēmai ļoti būtiskajā vidus posmā. Jūs esat vidū starp lietas sākumu pirmās instances tiesā un noslēgumu Senātā. Lielā mērā jūs esat savienojošais un stabilizējošais elements. Tas ir arī Tieslietu padomes uzdevums – sabalansēt gan lietu jaudu katrā instancē, gan arī tiesību piemērošanas jautājumus. Var koriģēt virzienus un gaitu, bet jūs esat tas filtrs, kurš nosaka lietu skaitu Senātā.

Otrkārt, paldies Rīgas apgabaltiesai, ka tā ir Senāta kadru kalve. 14 no šībrīža 35 senatoriem ir bijušie Rīgas apgabaltiesas tiesneši. Kopumā no visiem 74 senatoriem, kas strādājuši Senātā kopš 1995.gada, 24% tiesneša amata skolu izgājuši tieši Rīgas apgabaltiesā.

Treškārt, varbūt nedaudz tāds savtīgs paldies, bet paldies Rīgas apgabaltiesai par to, ka palīdzēja Senātam atgūt Tiesu pili, vismaz tās daļu! Kad 1995.gadā veidoja apgabaltiesu, tai vajadzēja atdot vēsturisko apgabaltiesas ēku, kurā padomju gados atradās Augstākā tiesa. Pateicoties tam, savukārt Augstākajai tiesai bija jācīnās par savu vēsturisko telpu atgūšanu. 1996.gadā Augstākā tiesa atgriezās Tiesu pilī.

Tagad ar Rīgas apgabaltiesu esam kaimiņi, bet ceļš mums ir kopīgs – tiesiskuma un taisnīguma nodrošināšana, komunicējot, darbojoties kopā, katram veicot savu funkciju. Ir lietas, kas strādā, ir lietas, kas ir uzlabojamas. Tā ir normāla darba kārtība. Lai mums visiem šajā kopīgajā ceļā veicas!