Eiropas pamattiesību hartas piemērošana un iedarbība nacionālajos tiesvedības procesos

Seminārā notika vairākas vispārīgas lekcijas par Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kā arī paralēli notiekoši semināri par darba tiesību, datu aizsardzības, imigrācijas un aresta ordera tematiem.

Giulia Frosecchi (Florences Universitāte) analizēja attiecības starp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (ESPH) un citiem pārvalstiskiem pamattiesību aizsardzības instrumentiem, jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECHR) un Eiropas Sociālo hartu (ESC). Lektore atgādināja ESPH statusu, proti, tas ir primārais ES tiesību akts, ko regulē ESP 51.pants, un pievērsās gadījumiem, kad Hartā noteiktās tiesības var radīt tiešu ietekmi pat horizontālās attiecībās starp privātpersonām. Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūrā parasti tiek dota priekšroka Hartai, nevis ECHR, pat ja ir pārklāšanās tiesību jomā, savukārt Eiropas Sociālajai hartai ES tiesu praksē joprojām ir margināla nozīme. Apskatot Hartas un valstu konstitūciju savstarpējās attiecības, norādīts, ka augstāki valstu standarti var tikt piemēroti tikai tiktāl, ciktāl tie neapdraud ES tiesību aktu efektivitāti un vienotību.

Guillaume Vieillard (Francijas Tieslietu ministrija) iepazīstināja ar ESPH kā galveno instrumentu tiesiskuma aizsardzībai ES. Harta ir būtisks praktisks atsauces dokuments tiesnešiem, jo īpaši tās 47.pants, kas garantē tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību.  Izmantojot prejudiciālos nolēmumus, valstu tiesneši var veicināt kopīgu Eiropas tiesiskuma izveidi.

Marie-Cécile Moulin-Zys (Francija) uzsvēra ESPH 47.panta centrālo nozīmi, garantējot efektīvu tiesisko aizsardzību imigrācijas un patvēruma lietās. Atšķirībā no ECHR 6.panta 1.punkta, kas, kā precizējusi ECT lietā Maaouia pret Franciju, neattiecas uz lēmumiem par ieceļošanu, uzturēšanos vai izraidīšanu, ESPH 47.pants attiecas uz visām lietām, kas ietilpst ES tiesību aktu darbības jomā. Lietās, uz kurām attiecas ES direktīvas (piemēram, Direktīvas 2003/109, 2003/86, 2011/95, 2013/32 un 2008/115), ir jānodrošina piekļuve neatkarīgai tiesai, savlaicīga tiesvedība, juridiskā pārstāvniecība un nepieciešamības gadījumā juridiskā palīdzība. EST, jo īpaši lietā Samba Diouf (C-69/10), apstiprināja, ka tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību ir ES tiesību pamatprincips. Lietā Moulin-Zys arī parādīts, kā nesenā tiesu prakse (NVR, BAROUK, ARRARAT) ir nostiprinājusi tiesu pienākumus, ļaujot valstu tiesām izskatīt klasificētu informāciju, pieprasīt medicīniskas pārbaudes un ex officio izvirzīt neizraidīšanas jautājumus. Lietā M.D. (C-528/21) Tiesa precizēja, ka efektīva tiesiskā aizsardzība kļūtu iluzora, ja valsts iestādes varētu neievērot galīgos tiesas nolēmumus, pat ja Šengenas Informācijas sistēmā ir brīdinājumi. Regulas 1987/2006 34.panta 2.punkts ļauj dzēst sistēmas brīdinājumus saskaņā ar tiesas rīkojumiem, tādējādi nodrošinot pilnīgu tiesiskās aizsardzības efektivitāti saskaņā ar ESPH 47.pantu.

Ute Blum-Idehen (Vācijas tiesnese) izklāstīja ESPH 47.pantā noteiktos pamatprincipus, kas garantē tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, taisnīgu un atklātu tiesu un piekļuvi juridiskajai palīdzībai. Analizējot lietas Egenberger, Fuß, Braathens, KL pret X, lektore norādīja uz ESPH 47.panta praktisko piemērošanu gan EST judikatūrā, gan valstu praksē, īpaši uzsverot tiesisko aizsardzību, tiesu neatkarību un objektivitāti, kā arī piekļuvi juridiskajai palīdzībai. Galvenā ideja, ka ir svarīgi nodrošināt Hartas saskaņotu un efektīvu īstenošanu valstīs, tostarp privātu personu strīdos.

Lorenza Calcagno (pirmās instances tiesnese, Dženova) izklāstīja dialoga attīstību starp valstu konstitucionālajām tiesām un EST, īpašu uzmanību pievēršot ES tiesību konstitucionalizācijas procesam. Analizējot lietas Simmenthal, Melki, Melloni, Fransson, Egenberger, lektore paskaidroja, kā valstu tiesneši, tostarp pirmās instances tiesneši, var iesniegt prejudiciālus jautājumus saskaņā ar LESD 267.pantu, tādējādi veicinot kopējas Eiropas konstitucionālās telpas attīstību. Tika aplūkotas arī nesenās norises, tostarp EKT Statūtu 3.protokola reforma un jaunas Itālijas „iekšējās prejudiciālas nodošanas” procedūras ieviešana Kasācijas tiesā, kas rada kritiskus jautājumus par tiesu sadarbības turpmāko līdzsvaru Savienībā.

Semināra dalībnieki vingrinājās praktiskā kāzusu risinājumā. Darba tiesību sadaļā bija risināms kāzuss par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērojamību diskriminācijas lietā. Galvenā atziņa: šobrīd Eiropas Savienības Tiesa savā judikatūrā ir pieļāvusi plašu iespēju piemērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu tieši (sk. EST 2018.gada 6.novembra spriedums lietā Willmeroth, C-570/16, 54.–55., 84.–92.punkts, EST 2018.gada 6.novembra spriedums lietā C-684/16, 51.–52., 73.–81.punkts).