• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Igaunijas Augstākās tiesas prakses vienveidības un saskaņotības nodrošināšana

1. Ievads

Igaunijas Republikas Konstitūcija paredz trīs līmeņu tiesu sistēmu, kas sastāv no pirmās instances apriņķa tiesām un administratīvajām tiesām, otrās instances apgabaltiesām un Augstākās tiesas kā augstākās instances tiesas. Augstākā tiesa ir arī konstitucionālās uzraudzības tiesa, t. i., konstitucionālā tiesa. Augstākā tiesa pārskata tiesu spriedumus kasācijas kārtībā. Tiesā ir 19 tiesneši, kuri tiesu varu īsteno vienā no trim palātām: Civillietu palātā, Krimināllietu palātā, Administratīvo lietu palātā. Augstākajā tiesā ir arī Konstitucionālās uzraudzības palāta, kuras sastāvā rotācijas kārtībā darbojas tiesneši no pārējām palātām.

Šādas trīs līmeņu tiesu sistēmas pamatojums ir mērķis nodrošināt saskaņotu tiesu praksi caur zemāko instanču tiesu nolēmumu pārskatīšanu, tādējādi nodrošinot vienotu tiesību aktu piemērošanu (citiem vārdiem sakot, svarīgi ir novērst juridisko sadrumstalotību, kas rodas no atšķirīgās tiesu prakses).

2. Vienotības un saskaņotības nodrošināšana Augstākās tiesas praksē (iekšējie pasākumi)

Igaunijas gadījumā visas augstākās jurisdikcijas ir apvienotas vienā tiesā. Šī „vienas institūcijas” pieeja sniedz mums papildu mehānismu vienotas tiesu prakses nodrošināšanai.

Lietas izskatīšanai ir iespējams veidot dažādus tiesas sastāvus. Lietas tiek skatītas vismaz trīs tiesnešu sastāvā, kā tas noteikts procesuālajos tiesību aktos. Ja trīs tiesnešiem ir būtiski atšķirīgi viedokļi par tiesību aktu piemērošanu vai ja rodas nepieciešamība grozīt iepriekš izteikto palātas nostāju, jautājums tiek nodots izskatīšanai palātas pilnam sastāvam. Igaunijā pēdējo gadu laikā palātu sastāvi ir mainījušies, līdz ar to mainās arī viedokļi par tiesību normu piemērošanu. Arī agrākie lēmumi tiek pārskatīti, un tas šobrīd rada nedrošību tiesnešu kopienā.

Tiesību jautājums var tikt nodots izskatīšanai arī Augstākās tiesas plenārsēdē (t.i., piedaloties visiem Augstākās tiesas tiesnešiem), ja

  • tiek uzskatīts par nepieciešamu pieņemt atšķirīgu nostāju tiesību normu piemērošanā, nekā tas bijis iepriekšējā plenārsēdes lēmumā,
  • ja plenārsēdes lēmums ir būtisks tiesību normu vienotai piemērošanai,
  • ja palātai vai specializētam tiesas sastāvam ir pamatotas šaubas par normatīvā akta, atteikuma izdot šādu aktu vai ar lietu saistīta starptautiskā līguma atbilstību konstitūcijai.

Kopumā mums ir līdz trim šādām plenārsēdēm gadā, kas ir veltītas tieši tiesu prakses vienādošanai.

Turklāt pastāv iespēja vai pienākums nodot lietu izskatīšanai īpašajai kolēģijai gadījumos, ja ir viedokļu nesakritība starp palātām. Proti, ja Augstākās tiesas tiesnešu sastāvs, kas izskata lietu, uzskata, ka tiesību normu interpretācijā ir nepieciešams atkāpties no citas palātas pēdējā sniegtā atzinuma, vai ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tiesību normu vienotu piemērošanu, lieta ir jānodod izskatīšanai īpašajai kolēģijai. Tā sastāv no tiesas priekšsēdētāja kā tiesas sēdes priekšsēdētāja, diviem tiesnešiem no palātas, kurā radies izskatāmais jautājums (t.i., ja tā ir civillieta, tad no Civillietu palātas), un diviem tiesnešiem no palātas, kuras atzinums par likuma piemērošanu tiek apstrīdēts.

Daudzas lietas ietver jautājumus, kas izriet no citām tiesību jomām, piemēram, krimināllietā var būt sarežģīts administratīvo vai civiltiesību jautājums; administratīvajā lietā, kas saistīta ar nodokļu tiesībām, var būt nepieciešamas padziļinātas zināšanas par komerctiesībām utt. Šādās sarežģītās lietās ir atļauts tiesas sastāvam, kas skata lietu, pieaicināt tiesnešus no citām palātām. Iekļaujot sastāvā tiesnesi ar specializētām zināšanām attiecīgajā tiesību jomā, ne tikai tiek nodrošināta augsta sprieduma kvalitāte, bet arī veicināta vienota tiesu prakse dažādās palātās un tiesību nozarēs. Bieži mēs izmantojam neformālo pieeju – viena palāta uzdod jautājumus otrai par tiesību aktu interpretāciju.

Visbeidzot, ir arī viens praktisks risinājums, ko izmanto Augstākās tiesas palātas. Proti, Augstākā tiesa ir izveidojusi pārsūdzības atļaujas piešķiršanas sistēmu, kurā trīs tiesnešu sastāvs lemj par pārsūdzības atļaujas piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Palātu iknedēļas sanāksmēs tiek izskatīta un izvērtēta tabula, kurā apkopotas visas lietas, kurās pieņemts lēmums piešķirt pārsūdzības atļauju (kas vēl nav parakstīta un nav publiskota). Pateicoties šai sistēmai, visi palātas tiesneši un padomnieki zina, kāda veida lietas ienāk tiesā, kādi ir izskatāmie juridiskie jautājumi un kā tie ir risināti zemāko instanču tiesās. Šī sanāksme ir īpaši svarīga, lai sistemātiski iegūtu skaidru vispārēju pārskatu par visām Augstākajā tiesā iesniegtajām lietām. Var gadīties, ka maza apmēra lieta, kura principā uzskatāma par nepietiekami nozīmīgu un nevērtīgu pārsūdzības atļaujas piešķiršanai, laika gaitā kļūst par lietu, kurā iespējams piešķirt pārsūdzības atļauju, jo jau pastāv 5, 10 vai 20 līdzīgas lietas, kurās ir līdzīgi procesuālie pārkāpumi vai arī radušās dažādas pretrunīgas tiesību normu interpretācijas.

Runājot pat tiesu prakses vienveidošanu tiesas tiekšienē, ir svarīgi, lai tiesas lēmumos parādītos vairākuma viedoklis.

3. Vienotības un saskaņotības nodrošināšana tiesu praksē visā tiesu sistēmā (ārējie pasākumi)

Augstākās tiesas Krimināllietu palāta ir norādījusi, ka, lai gan saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu Augstākās tiesas lēmums var kalpot par kriminālprocesuālo tiesību avotu, materiālo tiesību jautājumos likumdevējs vismaz skaidri nav piešķīris Augstākās tiesas lēmumiem tādu pašu precedenta spēku. Jāatzīmē, ka pat valstīs, kurās galvenokārt pastāv tā saucamā kontinentālā tiesību sistēma, augstākās tiesas ir atbildīgas par tiesību normu (tostarp materiālo tiesību normu) vienotu piemērošanu valstī. Tāpēc Augstākā tiesa var pieņemt lietu izskatīšanai ar nolūku nodrošināt tiesību normu vienotu piemērošanu.

Augstākā tiesa var harmonizēt zemāko instanču tiesu praksi, pat izsakot savu viedokli obiter dictum, kad mēs skaidrojam jautājumus, kas var nebūt saistīti ar konkrētu lietu, bet ar nepilnībām tiesu praksē kopumā.

Ir arī daudzi citi instrumenti, ar kuriem var nodrošināt vienotu tiesu praksi visā tiesu sistēmā, piemēram:

  • visi Augstākās tiesas spriedumi tiek anotēti, un anotācijas ir pieejamas Augstākās tiesas tīmekļa vietnē;
  • tiek sagatavots Augstākās tiesas judikatūras ikmēneša/ceturkšņa kopsavilkums, kas ir pieejams Augstākās tiesas tīmekļa vietnē un tiek izsūtīts e-pastā;
  • notiek tiesnešu mācības, tostarp apaļā galda diskusijas ar pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem, kā arī Augstākās tiesas tiesnešu rīkotās mācības par tiesu prakses pārskatu citu tiesu tiesnešiem;
  • tiek skaidroti tiesnešu atšķirīgie viedokļi, kas ir nepieciešams ne tikai tiesnešiem, bet tieslietu sistēmā strādājošajiem kopumā, jo šobrīd atšķirīgais viedoklis var būt mazākuma domas, bet jau rītdien – vairākuma uzskats.

Ceru, ka ar mūsu nelielās valsts piemēru esam spējuši parādīt, ka mūsu rīcībā esošie līdzekļi un mehānismi ir pietiekami, lai padarītu judikatūru konsekventāku. Mēs šajā darbā, protams, ievērojam tiesības uz taisnīgu tiesu.