Kasācijas tiesvedības process krimināllietās Kriminālprocesa likuma griežos

Grozījumu Kriminālprocesa likuma 54.nodaļā „Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā” vispārīgs apskats

2005.gada 21.aprīlī Saeima pieņēma Kriminālprocesa likumu, spēkā tas stājās 2005.gada 1.oktobrī.

20 gadu laikā kopumā Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL) ir grozīts vairāk nekā 50 reizes, no tām 54.nodaļā „Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā” iekļautie panti (569.–591.pants) – desmit reizes. Kopumā grozīti 16 šīs nodaļas panti, kā arī nodaļā iekļauts viens jauns pants.

1.tabula

Tabulā Nr. 2 sniegts ilustratīvs attēlojums, kuros pantos un ar kādu likumu izdarīti grozījumi.

2. tabula

Nav grozīti septiņi panti jeb aptuveni viena trešā daļa no visiem nodaļas pantiem – 574., 576., 580., 581., 584., 589.pants un 591.pants.

KPL 570., 573., 575., 582. un 586.pants ir grozīts trīs reizes. Divas reizes grozīts 569., 577., 578., 579., 583., 585., 587. un 588.pants. Savukārt 571., 572. un 590.pants grozīts vienu reizi. KPL iekļauts jauns – 573.1 pants „Pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību”.

Lai gan grozījumu apjoms ir plašs gan skaitliski, gan pēc satura, tos var iedalīt vairākās grupās:
1) grozījumi, lai mazinātu Senāta slodzi un efektivizētu kasācijas tiesvedības procesu; 2) grozījumi, kas pieņemti pēc Satversmes tiesas sprieduma, ar ko tiesību norma atzīta par antikonstitucionālu; 3) citi grozījumi.

Būtiskākie grozījumi Senāta slodzes mazināšanai un kasācijas tiesvedības procesa efektivizēšanai

KPL ir izdarīti vairāki grozījumi ar mērķi sašaurināt to lietu kategoriju apjomu, kurās nolēmumi pārsūdzami kasācijas instances tiesā, tādējādi samazināt Senātam piekritīgo lietu daudzumu.

Pēdējo piecu gadu laikā pakāpeniski gan ar grozījumiem KPL 54.nodaļā, gan grozījumiem citos pantos, kas neietilpst šajā nodaļā, bet noteic lietu kategorijas, ko izskata Senāta Krimināllietu departaments, no Senātā izskatāmo lietu loka izslēgtas vienošanās procesa kārtības lietas (KPL 569.panta otrā daļa), lietas, kas izskatītas bez pierādījumu pārbaudes (KPL 499.pants), lietas par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu (KPL 608.pants) un lietas par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstī notiesātai personai (KPL 760.pants).

Vispirms ar 11.06.2020. grozījumiem tika noteikts, ka kasācijas instances tiesā vairs nav pārsūdzams tiesas lēmums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu vai arī atteikšanos to darīt (KPL 608.panta piektā daļa), kā arī tiesneša lēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu (KPL 760.panta septītā daļa). Noteikts, ka tie ir pārsūdzami tikai apgabaltiesā.

Grozījumi pamatoti ar to, ka, izskatot sūdzību par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu, faktiski netiek skatīti jautājumi, kas pēc sava rakstura un būtības ir piekritīgi kasācijas instances tiesai. Šāds regulējums neietekmēs  personas tiesības uz pieeju tiesai, bet tai pašā laikā mazinās Senāta slodzi, ļaujot tam koncentrēties uz būtisku jautājumu risināšanu. Arī tiesneša lēmumu par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu nav nepieciešams pārsūdzēt kasācijas instances tiesā, jo šajā gadījumā netiek izlemts jautājums par personas vainu.

Senāta slodzes mazināšanas nolūkā ar 11.06.2020. likumu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” grozīta arī 662.panta pirmā daļa, paredzot, ka lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību ir šķērslis spēkā stājušā tiesas nolēmuma jaunai izskatīšanai sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu.

Kā nākamie un nozīmīgākie grozījumi nolūkā mazināt Senāta slodzi un efektivizēt kasācijas tiesvedības procesu ir 06.10.2022. grozījumi, ar kuriem no kasācijas kārtībā izskatāmo lietu kopuma izslēgtas vienošanās procesa kārtības lietas un paredzētas tiesības kasācijas instances tiesai krimināllietas izskatīt paplašinātā sastāvā un senatoriem paust atsevišķās domas.

Pārsūdzības kārtība vienošanās procesā, kas ir viena no vienkāršotajām kriminālprocesa formām pirmās instances pieņemtajiem tiesas nolēmumiem, tika grozīta, izslēdzot no KPL 569.panta tā otro daļu un paredzot, ka tie pārsūdzami tikai apelācijas instances tiesā par vienošanās procesa kārtības pārkāpumiem vai Krimināllikuma normu pārkāpumiem.

Grozījumu izstrādē ņemts vērā, ka Senāta Krimināllietu departaments, izskatot kasācijas sūdzības un protestus vienošanās procesā, ir izveidojis stabilu un vienveidīgu tiesu praksi. Senāts vienošanās procesu lietās jau ir sniedzis interpretāciju par juridiski neskaidriem jautājumiem un savā tiesu praksē par vienošanās procesu ir sniedzis skaidras un saprotamas atbildes, tādā veidā pilnībā izpildot un ievērojami samazinot kasācijas instances tiesas lomu šo lietu kategorijas turpmākā izskatīšanā. Senāts kā kasācijas instances tiesa vienošanās procesā faktiski veic pirmās instances tiesas nolēmumā pieļauto kļūdu labošanu, nevis veicina judikatūras veidošanu un tiesību attīstību. Nododot par pirmās instances tiesas nolēmumu iesniegtu sūdzību vai protestu izskatīšanu apelācijas instances tiesai, netiek ierobežotas personas vai prokurora tiesības pārsūdzēt pirmās instances tiesas pieņemtu nolēmumu vienošanās procesā, bet gan institucionāli efektivizēta šo lietu izskatīšana. Tādējādi, nosakot, ka vienošanās procesā iesniegtu sūdzību vai protestu izskatīšana ietilpst apelācijas instances tiesas kompetencē, tiks nodrošinātas vienošanās procesā iesaistīto personu tiesības uz taisnīgu tiesu, modernizēta un aizstāta laikmetam neatbilstošā pārsūdzības kārtība, kā arī būtiski sekmēta Senāta Krimināllietu departamenta kompetencē primāri ietilpstošo lietu efektīva izskatīšana saprātīgā laikā.

Būtiski atzīmēt, ka arī pēc minēto grozījumu spēkā stāšanās – 2024.gadā – Augstākās tiesas tīmekļvietnē publicēts Senāta atziņu apkopojums vienošanās procesa lietās par laika posmu no 2002.gada līdz 2024.gada jūnijam.

Ar šiem grozījumiem KPL noteikts, ka spriedumi un lēmumi kasācijas kārtībā var tikt izskatīti arī paplašinātā sastāvā (KPL 582.panta pirmā daļa) un tiesnesis, kuram, lietu izskatot paplašinātā sastāvā, bijis atšķirīgs viedoklis par tiesību normu piemērošanas jautājumiem, ir tiesīgs rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai un ir publiski pieejamas (KPL 587.panta trešā daļa).

Tie ir judikatūras stabilitātei un juridiskās domas attīstībai nozīmīgi grozījumi, kuru mērķis bija nostiprināt Senāta Krimināllietu departamenta kā kasācijas instances tiesas nozīmi. Veidojot judikatūru, pie sarežģītākiem tiesību jautājumiem novērota objektīva nepieciešamība lietu kasācijas instancē izskatīt paplašinātā sastāvā, lai tādā veidā izskatāmajā juridiskajā jautājumā vēl efektīvāk nonāktu pie skaidra un vispārināta risinājuma un vienota Senāta Krimināllietu departamenta viedokļa. Departaments ir vairākkārt konstatējis, ka sarežģītu tiesību jautājumu izskatīšana paplašinātā sastāvā būtiski sekmētu iespēju Senātam veidot vienveidīgu un stabilu tiesu praksi, tādā veidā vēl efektīvāk nodrošinot personas pamattiesības, kā arī tiesību normu vienveidīgu interpretēšanu un piemērošanu Satversmei atbilstošā veidā un kopumā efektīvi nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu.

Senāta prakse liecina, ka līdz 2025.gada 10.oktobrim Senāta Krimināllietu departaments paplašinātā sastāvā ir izskatījis četras lietas, kurās vērtēti tādi nozīmīgi tiesību jautājumi kā fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupīto līdzekļu legalizēšana, mazgadība kā cietušā bezpalīdzības stāvokļa pazīme Krimināllikuma 160.panta izpratnē, tiesības uz pēdējo vārdu procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai un dienesta pārbaudē un disciplinārlietas izmeklēšanas laikā sniegtajos paskaidrojumos ietverto ziņu izmantošana pierādīšanā kriminālprocesā. Visas tās izskatītas piecu tiesnešu sastāvā.

Attiecībā uz kasācijas tiesas sastāvu piebilstams, ka kasācijas instances tiesā senatoram nav ierobežojuma piedalīties lietas izskatīšanā vairākkārt. Ar to netiek pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu, jo kasācijas instances tiesa neskata lietu pēc būtības, bet tikai vērtē, vai ir noticis Krimināllikuma pārkāpums vai KPL būtisks pārkāpums.

Visbeidzot, ar 19.09.2024. grozījumiem no kasācijas kārtībā izskatāmo lietu apjoma izslēgtas lietas, kas izskatītas bez pierādījumu pārbaudes. Grozīta KPL 499.panta ceturtā daļa, nosakot, ka apelācijas instances tiesas nolēmums nav pārsūdzams.

Kontekstā ar grozītās tiesību normas piemērošanas kārtību atzīmējams, ka apelācijas instances tiesas nolēmuma pārsūdzēšanai tādā lietā, kas pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, piemērojama kārtība, kas spēkā apelācijas instances nolēmuma pieņemšanas dienā, neatkarīgi no laika, kad konkrētajā lietā pieņemts pirmās instances tiesas nolēmums.

Grozījumu projekta izstrādes procesā Tieslietu ministrijas pastāvīgās Kriminālprocesa likuma darba grupas eksperti atzina, ka arī kriminālprocesos, kuros lieta tiek izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, spriedums daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju, rīcību ar mantu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem pārsūdzams tikai apelācijas instancē. Salīdzinot divus institūtus – vienošanās procesu un lietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes – nav juridiska pamata uzskatīt, ka, izskatot lietu bez pierādījumu pārbaudes, būtu nepieciešama pārsūdzēšanas kārtība trīs instancēs. Tika prognozēts, ka, pieņemot šādus grozījumus, apgabaltiesu tiesnešu slodze nemainīsies, savukārt senatoru slodze mazināsies.

Līdz ar grozījumiem KPL 499.pantā tika grozīta arī KPL 575.panta pirmā daļa, izslēdzot no tās 8.punktu, kas noteica, ka KPL būtisks pārkāpums, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu, ir lietas izskatīšana bez pierādījumu pārbaudes, neievērojot šā likuma 499.panta nosacījumus.

Grozījumi, kas pieņemti pēc Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2017-23-01

Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2017-23-01, ar kuru KPL likuma 573.panta otrā daļa un trešā daļa, ciktāl tā neparedz, ka lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību norādāmi tā motīvi, atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, ir nozīmīgs arī ar to, ka tajā pirmo reizi raksturota kasācijas instances tiesas loma kriminālprocesā.

Satversmes tiesa atzina, ka tas, ka jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu kasācijas instances tiesā kriminālprocesā tiek izlemts vienpersoniski, nenodrošina tiesības uz taisnīgu tiesu. Savukārt pieņemot lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību un nenorādot šā lēmuma motīvus, personai netiek sniegts tiesas vērtējums par kasācijas sūdzībā ietverto argumentu pamatotību. Demokrātiskas tiesiskas valsts principa ievērošana ir nodrošināta tikai tādā gadījumā, ja personai tiek darīti zināmi tiesas motīvi attiecībā uz kasācijas sūdzībā norādītajiem apsvērumiem. Tas, cik detalizēta būs nolēmuma motīvu daļa, ir atkarīgs no izskatāmajā lietā paustajiem būtiskajiem argumentiem, tomēr norādītajiem motīviem vajadzētu būt pietiekamiem, lai persona varētu saprast, kādēļ kasācijas tiesvedība pēc sūdzībā norādīto argumentu izvērtēšanas netika ierosināta.

Pēc Satversmes tiesas sprieduma 27.09.2018. tika pieņemti un 25.10.2018. stājās spēkā grozījumi KPL, ar kuriem 573.pants tika izteikts jaunā redakcijā un KPL papildināts ar jaunu – 573.¹ pantu „Pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību”.

KPL 573.pantam tika grozīts nosaukums no „Iemesli nolēmuma izskatīšanai kasācijas kārtībā” uz „Kasācijas tiesvedības ierosināšanas kārtība” un pants tika izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka jautājums par nolēmuma pārbaudi kasācijas kārtībā izlemjams koleģiāli triju tiesnešu sastāvā. Personai, kura iesniegusi sūdzību vai protestu, kā arī personai, kuras tiesības un intereses aizskar sūdzība vai protests, paziņo tiesas sastāvu un to, kad tiks lemts par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, izskaidrojot tiesības septiņu dienu laikā pieteikt noraidījumu. Kasācijas tiesvedību atsaka ierosināt, pieņemot vienbalsīgu lēmumu rezolūcijas veidā, kurā norādāmi atteikuma motīvi. Ja tiesnešu viedoklis par kasācijas tiesvedības ierosināšanu atšķiras vai arī visi tiesneši uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas kārtībā, tiek pieņemts lēmums rezolūcijas veidā par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.

KPL 573.¹pantā tika noteikti pamati atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību, kas iedalāmi divās grupās atkarībā no tā, vai Senāts, konstatējot konkrētos apstākļus, atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību, vai tam ir tiesības atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību. Kasācijas tiesvedības ierosināšana atsakāma, ja nav ievērotas formālās prasības kasācijas sūdzības vai protesta saturam (KPL 573.¹panta pirmā daļa). Savukārt Senāts var atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, ja: 1) kasācijas sūdzībā vai protestā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Augstākās tiesas judikatūra un pārsūdzētais nolēmums tai atbilst (KPL 573.¹panta otrās daļas 1.punkts) vai 2) izvērtējot kasācijas sūdzībā vai protestā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā (KPL 573.1 panta otrās daļas 2.punkts).

Lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību nenozīmē, ka Senāts pārsūdzētā sprieduma motīvu daļā ietverto argumentāciju atzinis par pilnīgi pareizu. Kasācijas tiesvedības ierosināšanu var atteikt, piemēram, gadījumos, kad kļūdas procesuālo tiesību normu piemērošanā nav novedušas pie nelikumīga vai netaisnīga nolēmuma vai, izvērtējot kasācijas sūdzībā vai protestā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā.

Citi būtiskākie grozījumi

20 gadu laikā KPL ir izdarīti arī daudzi citi grozījumi, kas ir būtiski kopējā kasācijas tiesvedības procesa un tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā, un šajā nodaļā autore vērsīs uzmanību uz dažiem no tiem.

KPL vairākkārt ir izdarīti grozījumi saistībā ar kasācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņu, turklāt jautājumu par kasācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņu ir vērtējusi arī Satversmes tiesa. Ar 12.03.2009. grozījumiem tika papildināts KPL 570.pants, nosakot, ka kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš gadījumā, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, ir 20 dienas. Ar šo grozījumu pēc būtības tika noteikts garāks kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšanas termiņš īpaši sarežģītās un apjomīgās lietās.  KPL [564.panta septītās daļas trešo teikumu un] 570.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei Satversmes tiesa vērtēja lietā Nr.2019-15-01 un atzina apstrīdētās normas par atbilstošām Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam.  Ar 19.09.2024. grozījumiem tika noteikts, ka termiņš skaitāms darbdienās, nevis dienās, kā tas bija līdz grozījumiem. Vienlaikus panta trešajā daļā, kas paredz termiņu sūdzības iesniegšanai par tiesneša lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt kasācijas sūdzību vai protestu, „dienas” aizstātas ar „darba dienām”.

Laika gaitā kasācijas sūdzību iesniegt tiesīgo personu loks (KPL 571.pants) papildināts ar kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku, kura mantai uzlikts arests, un noteikts, ka šī persona kasācijas sūdzību var iesniegt daļā, kas aizskar viņa tiesības un interesesi

Paredzētas tiesības kasācijas instances tiesai, konstatējot tādu būtisku KPL pārkāpumu, kuru apelācijas instances tiesa nevar novērst, atcelt abu instanču tiesu nolēmumus un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā (KPL 587.panta otrā daļa).

Paredzēts, ka, pārsūdzēto nolēmumu atceļot pilnībā vai tā daļā un lietu nosūtot jaunai izskatīšanai, Senātam jāizlemj jautājums arī par drošības līdzekli (KPL 588. panta 3.¹ daļa).

Paredzēts izņēmums no nosacījuma, ka kasācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams, un noteikts, ka kasācijas instances tiesas lēmums, t.sk. lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, ir pārsūdzams apelācijas kārtībā, ja tas pieņemts lietā, kura pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā izskatīta apsūdzētā prombūtnē (in absentia) (KPL 588.panta piektā daļa).

Noteikts, ka kasācijas sūdzības iesniedzējam un prokuroram nosūtāma kasācijas instances tiesas lēmuma kopija, savukārt pārējām KPL 583.panta trešajā daļā minētajām personām jāpaziņo izskatīšanas rezultāts (KPL 590.panta 1.¹ daļa).  ,

Tāpat 20 gadu laikā kopš KPL spēkā stāšanās 54.nodaļā ir izdarīti arī vairāki redakcionāli grozījumi, kas saistīti ar terminu saskaņošanu KPL un citos likumos, KPL normu savstarpēju saskaņošanu, tai skaitā, izslēdzot no KPL kādu institūtu.

Secinājumi

KPL 54.nodaļā iekļauto tiesību normu attīstību divdesmit gados pamatā raksturo grozījumi, kas vērsti uz Senāta darba efektivizēšanu, tādējādi veicinot stabilas judikatūras veidošanu un tiesību attīstību, pievēršoties sarežģītiem tiesību jautājumiem.

Būtiska nozīme tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā ir grozījumiem saistībā ar jaunas procesuālās kārtības noteikšanu jautājumā par kasācijas tiesvedības ierosināšanu izlemšanā, proti, ka lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību jāpieņem koleģiāli – triju tiesnešu sastāvā – un jāmotivē.

Lai gan tika prognozēts, ka jautājuma par nolēmuma pārbaudi kasācijas kārtībā izlemšana triju tiesnešu sastāvā radīs papildu slodzi un kavēs termiņus, laikā kopš 27.09.2018. grozījumiem Senātā ir izstrādājusies stabila prakse un lēmumu pieņemšanas termiņi ir nostabilizējušies. Vidējais termiņš, kādā tiek pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, ir aptuveni 2,3 mēneši, savukārt lieta kasācijas kārtībā rakstveida procesā tiek izskatīta aptuveni 9 mēnešos.

Būtiskākās izmaiņas KPL 54.nodaļā 20 gadu laikā atsevišķos tiesību jautājumos īsumā raksturo:

• jautājuma par kasācijas tiesvedības ierosināšanu izlemšanas kārtība (no vienpersoniska lēmuma rezolūcijas veidā uz koleģiālu lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai atteikšanos to ierosināt un pienākumu norādīt atteikuma motīvus);
• kasācijas tiesas kompetence (no plašākas uz šaurāku, izslēdzot tās lietu kategorijas, kuras neatbilst kasācijas tiesvedības būtībai);
• kasācijas tiesas sastāvs (iespēja skatīt lietu paplašinātajā sastāvā; iespēja senatoram izteikt atsevišķās domas, ja bijis atšķirīgs viedoklis par tiesību normu piemērošanas jautājumiem);
• kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšanas termiņš (no dienām uz darbdienām un garāks, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu);
• kasācijas sūdzību iesniegt tiesīgo personu loks papildināts ar kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku, kura mantai uzlikts arests.

Iepretī Administratīvā procesa likumam un Civilprocesa likumam KPL aizvien atsevišķā pantā vienkopus nav reglamentēts kasācijas sūdzības vai protesta saturs, aprobežojoties vien ar norādi KPL 572.pantā, ka kasācijas sūdzībā un protestā iekļaujams tajā izteikto prasību pamatojums ar norādi uz Krimināllikuma pārkāpumu vai šā likuma normu būtisku pārkāpumu, kā arī motivēts lūgums par lietas skatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē, ja sūdzības vai protesta iesniedzējs to vēlas. Te gan piebilstams, ka Augstākā tiesa ir izstrādājusi vispārīgus praktiskus ieteikumus kasācijas sūdzības sagatavošanā – vadlīnijas.

Vai šāds grozījums KPL būtu nepieciešams, vai Senāta prakse sniedz pietiekami skaidras norādes potenciālajiem kasācijas sūdzību iesniedzējiem, ir diskutējams jautājums, un tas lai paliek nākamās desmitgades grozījumu līkločiem.