Ievads
Godātie klātesošie! Ļoti priecājos šeit būt. Jāteic, ka laikam esmu viens no nedaudzajiem juristiem šajā zālē, kas nav tiesnesis, un tāpēc ir mazliet tāda sajūta kā sikspārnim starp putniem: spārni ir, bet lidoju nedaudz citādi. Bet daudzus gadus strādājot par Latvijas pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, esmu uzskatījusi sevi par tiesu draugu – gan starptautisko tiesu, gan Latvijas tiesu. Tādēļ esmu patiesi pagodināta par iespēju apkopot to, ko šodien dzirdējām.
Visa diena ir bijusi disciplinēta un atbildīga, turklāt vispusīga tiesnešu diskusija, introspekcija par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Vispusīgumu nodrošina tas, ka tiesību uz taisnīgu tiesu satura un ietekmes apskatīšanā tika izmantoti gan mikroskopi, gan teleskopi, lai palūkotos gan uz detaļām, gan uz plašāko kontekstu.
Diena ir bijusi piesātināta diskusija un plašs atziņu loks, katrs dalībnieks var izvēlēties sev īpaši interesanto un vērtīgo, veidojot arī savu kopsavilkumu. Es piedāvāju kopsavilkumu veidot, atbildot uz trīs jautājumiem par konferences nosaukumu: kas, kādā veidā, kādā nolūkā?
KAS
Vairāki runātāji pievērsās tiesību uz taisnīgu tiesu elementiem, kas ir klātesoši visos tiesu procesos. Nebija šķirošanas: kriminālprocess, administratīvais process, civilprocess. Nebija izdalītas arī instances. Runātāji pievērsās jautājumiem par tiesu nolēmumu pamatotību, nolēmumu publisku pieejamību, tiesu prakses vienveidību un saprātīgu noturību. Vēlos uzsvērt – saprātīgu noturību, jo tiesu praksei neizbēgami ir jāmainās līdz ar sabiedrības būtiskām attīstības tendencēm, taču tas nedrīkst notikt haotiski.
Runātāji arī iezīmēja, kādēļ šie elementi ir svarīgi – tādēļ, ka tie stiprina tiesu nolēmumu un tiesu varas kopumā autoritāti, leģitimitāti, kā arī lietas dalībnieku un sabiedrības kopumā gatavību respektēt un izpildīt tiesu nolēmumus.
KĀDĀ VEIDĀ
Kādā veidā tiesas pārliecinās, ka tās atbilstoši īsteno tiesības uz taisnīgu tiesu, lai to nolēmumi, kā iepriekš minēju, būtu ar vajadzīgo autoritāti un leģitimitāti?
Runātāji atgādināja par sava veida „iekšējās kontroles sistēmu”, proti, trīs instanču tiesu sistēmu, kas ļauj pārbaudīt tiesas nolēmumu pamatotību. Tāpat runātāji uzsvēra tiesas spiešanas atklātības nozīmi. Ļoti interesants bija otrais panelis, kurā iezīmējās arī mūsdienu spriedze starp milzīgo informācijas apjomu un publicitāti, no vienas puses, un privātumu un datu aizsardzību no otras puses.
Īpaši svarīgi šodienas konferences mērķiem – runātāji pieminēja tiesu dialogu, kurā nacionālās tiesas, starptautiskās tiesas, pārnacionālās tiesas var cieņpilni un konstruktīvi apmainīties ar viedokļiem, tostarp kritiskiem.
KĀDĀ NOLŪKĀ
Kādā nolūkā pievēršam uzmanību tiesībām uz taisnīgu tiesu?
Jau konferences ievadrunās tika pieminēti vairāki mūsu laikmeta izaicinājumi. Katram laikmetam ir savi izaicinājumi, ir svarīgi tos identificēt, lai varētu izšķirt, kuri no tiem ir jaunās realitātes, kuri – draudi.
Jaunās realitātes ir jāpieņem kā sabiedrības attīstības likumsakarīgas sekas. Eiropas Cilvēktiesību tiesas viceprezidente minēja digitalizāciju, mākslīgā intelekta sistēmu izmantošana. Tās ir realitātes, kuras jāņem vērā, kurām saprātīgi jāpielāgojas.
Vienlaikus ir identificēti draudi tam, KUR DZĪVOJAM un KĀ DZĪVOJAM. Draudi tam, kur dzīvojam, neizbēgami liek runāt par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņām. Vērtīgi, ka šī tēma ir klātesoša šajā konferencē, jo pēdējos gados klimata pārmaiņu jautājums jau nonācis tiesās, kas pats par sevi ir nozīmīgs indikators, ka jautājums ir kritiski svarīgs un sasāpējis. Šajā sakarā jāatzīmē Somijas Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētāja uzruna par NVO piekļuvi tiesai vides un klimata jautājumos.
Savukārt draudi tam, kā dzīvojam, ir draudi tiesiskumam un demokrātiskai valsts iekārtai. Šie draudi var izpausties gan kā tiesību ļaunprātīga izmantošana, gan kā nepatiesi pārmetumi cilvēktiesībām, ka tās neļauj sargāt, piemēram, valsts drošību, cīnīties ar hibrīdapdraudējumiem vai apkarot noziedzību. Tas liek uzdot jautājumu, vai demokrātijas sniegtās tiesības patiešām tiek izmantotas demokrātiskiem mērķiem vai, gluži pretēji, lai šo demokrātisko iekārtu grautu.
Šodienas konferencē dzirdējām nepārprotamu vēstījumu par tiesu nozīmīgo, bieži izšķirošo loma šo draudu identificēšanā un novēršanā. Tiesas vērtēs strīdus par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu un pieļaujamos cilvēktiesību ierobežojumus, lai sasniegtu valsts drošībai svarīgus mērķus. Kā šodien izskanēja – tiesas ir spēcīgākais un varbūt pēdējais bastions tiesiskuma un demokrātijas sardzē. Tā ir liela atbildība, kas gulstas uz tiesu pleciem. Eiropas demokrātiju interesēs ir sargāt tiesas, to neatkarību un darīt visu, lai tiesām būtu resursi un drosme šo atbildību īstenot.
Noslēdzošā un mana galvenā atziņa: bez neatkarīgām un spēcīgām tiesām nav iespējams uzturēt patiesi demokrātisku valsts iekārtu, bet arī tiesas nevar pastāvēt bez patiesi demokrātiskas valsts iekārtas.
Liels paldies visiem runātājiem un konferences dalībniekiem par patiešām saturisko diskusiju.
QR
