Par tiesu sistēmu kopumā
Esmu Augstākās tiesas un ex officio arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs kopš 2020.gada 16.jūnija. Visus šos gandrīz piecus gadus esmu darbojies Jūsu visu acu priekšā, tāpēc esmu pārliecināts, ka ikviens var dot vērtējumu manai darbībai arī bez īpaša priekšnesuma. Tomēr, lai procedūra ir publiska, sniegšu īsu pārskatu par paveikto, kā arī iezīmēšu turpmākos virzienus, kuri manā skatījumā ir kritiski tiesu varas ilgtspējīgai attīstībai sabiedrības un demokrātijas interesēs.
Savā pašreizējā pilnvaru termiņā ar Tieslietu padomes atbalstu esmu uzsācis vairākus būtiskus darba virzienus tiesu sistēmas darba kvalitātes un efektivitātes celšanai. Šajos virzienos kopš 2020.gada darbojos stratēģiski, ar mērķi veidot sistēmisku pieeju tiesu sistēmas stiprināšanai un ilgtspējīgai attīstīšanai. Šie virzieni ir stratēģiski pārdomāti un savā starpā cieši saistīti, un tie ir:
1) Augstākās tiesas lomas un kapacitātes stiprināšana tiesu sistēmā;
2) tiesnešu atlases reforma, kas balstīta uz atvērtu modeli un principu, ka tiesās jānonāk labākajiem Latvijas juristiem ar adekvātām zināšanām, prasmēm un pieredzi;
3) tiesnešu un tiesu atbalsta personāla apmācības reforma (Apmācības vadlīnijas 2021; Tieslietu akadēmija);
4) tiesu darba un attīstības plānošanas rīku izstrāde uz uzticamu un objektīvu datu pamata;
5) tiesu teritoriālās un specializācijas attīstības stabilizēšana;
6) tiesu atbalsta personāla sistēmiska reforma;
7) tiesu priekšsēdētāju atlases reforma un funkciju izpildes uzlabošana;
8) pašpārvaldes institūciju, it īpaši Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, aktivizēšana;
9) tiesu sistēmas atsaiste no izpildvaras (Tieslietu ministrijas) tiesu pārvaldības un budžeta jautājumos.
Pilnvaru periodā ir bijušas vairākas krīzes, no kurām, kā uzskatu, tiesu sistēma ir izgājusi ar cieņu, izmantojot iespējas attīstīt un stiprināt tiesiskumu valstī:
- Pagaidu aizsardzības pret vardarbību krīze (Jēkabpils slepkavības gadījums), kuras rezultātā Tieslietu padome izstrādāja vadlīnijas, uz kuru pamata problēmas tiek novērstas;
- Pārmetumi par „spiegu bēgšanu”: rezultātā tika organizētas tiesnešu apmācības un metodiskais atbalsts izmeklēšanas tiesnešiem un drošības dienestu izmeklētājiem;
- Sanitas Osipovas neapstiprināšana Augstākās tiesas senatores amatā, kas deva iespēju stiprināt tiesu varas pozīciju varas dalīšanas sistēmā un parādīt, ka tiesu sistēma, it īpaši Senāts, aktīvi un nelokāmi iestājas pret politisko ietekmi un tiesnešu „politisko sodīšanu” par viņu spriedumiem;
- Ģenerālprokurora rīcības vērtēšana Tieslietu padomē par izteikumiem saziņas līdzekļos;
- E-lietas ieviešanas pārdzīvošana un monitorēšana Tieslietu padomē; Augstākās tiesas plēnuma lēmums e-lietas ieviešanas jautājumos;
- Covid-19 – nevakcinēto tiesnešu jautājums, kur tiesu vara solidarizējās ar sabiedrības bažām par epidemioloģisko drošību.
Ir regulāri uzturētas attiecības un sniegts atbalsts Ukrainas tiesām, it īpaši Augstākajai tiesai. Mūsu Tieslietu padome bija viena no pirmajām tiesu varas institūcijām pasaulē, kura 2022.gada 25.februārī pieņēma rezolūciju par demokrātijas vērtību un suverenitātes aizsardzību Ukrainā. Vairāku gadu garumā ir sniegts arī metodoloģiskais atbalsts Ukrainas tiesu sistēmai, lai sagatavotu to Eiropas Savienības pirmsiestāšanās sarunām.
Par Augstāko tiesu
Augstākajā tiesā nav būtisku sistēmisku problēmu, jo Augstākās tiesas neatkarība no izpildvaras ir devusi patstāvīgas attīstības iespējas. Tādēļ Augstākā tiesa attīstās evolucionārā ceļā, un plašas sistēmiskas reformas Augstākajā tiesā nav bijušas nepieciešamas. Izņemot senatoru atlases kārtību, kura darbojas no 2020.gada novembra. Vienlaikus jāņem vērā, ka Augstākā tiesa ir tiesu sistēmas būtiska daļa, tādēļ pirmās un otrās instances tiesu reformai jānotiek sazobē ar Augstākās tiesas darbību un attīstību, ņemot vērā arī Augstākās tiesas kā kasācijas instances specifiku tiesu sistēmā.
Augstākās tiesas vadīšanā galvenā uzmanība ir veltīta šajos virzienos:
1) vienotas tiesu prakses nodrošināšana, kas ir Augstākās tiesas centrālā funkcija;
2) Augstākās tiesas darba efektivitāte;
3) Augstākās tiesas darba kvalitāte.
Šo virzienu ietvarā ir veikti šādi pasākumi:
1) Augstākās tiesas padomnieku korpusa attīstīšana un skaita palielināšana; padomnieku darba uzskaites sistēmas ieviešana;
2) darbinieku novērtēšanas un motivēšanas sistēmas reforma;
3) tiesnešu atbalsta personāla atlīdzības palielināšana (atsaiste no amatu kataloga), kas ļāvis panākt zemu personāla mainību;
4) specializētas mācību programmas tiesnešu palīgiem, padomniekiem, mentoringa programma;
5) informācijas tehnoloģiju attīstīšana;
6) uz mākslīgo intelektu balstītu rīku izstrādes uzsākšana;
7) tiesnešu darba nodrošināšanas kvalitāte, ergonomika;
8) metodiskā atbalsta nodrošināšana visu instanču tiesnešiem un tiesu klientiem (spriedumu vadlīnijas, kasācijas sūdzību vadlīnijas, informācijas bukleti par kasācijas sūdzību iesniegšanu);
9) darbs ar jauno paaudzi nolūkā rosināt interesi par tiesneša darbu, kas ir ļoti aktuāli šobrīd, kad ir problēmas ar vakanču aizpildīšanu;
10) konferenču organizēšana (piecas starptautiskas konferences).
Paredzētais uzdevums Augstākajā tiesā, kas nav vēl paveikts, – padomnieku kandidēšana uz Senātu. Nav paveikts, jo bija iebildumi no Latvijas tiesnešu biedrības un arī Augstākajā tiesā nav vienotas pozīcijas, Administratīvo lietu departamentam ir atšķirīgs viedoklis. Šis jautājums ir jārisina, pirms Senātā tiesnešu resursu jautājums ir kļuvis kritisks.
Motivācija kandidēšanai
Ir jāsaprot, ka katrs no šiem virzieniem – gan Tieslietu padomes, gan Augstākās tiesas jautājumi – ir vienotas koncepcijas daļa. Katrs no tiem ietver kompleksu jautājumu loku, un visi tie ir savstarpēji saistīti. Ja tie netiek risināti vienotas konceptuālās pieejas ietvarā, attīstības kontinuitāti un efektivitāti nevarēs nodrošināt.
Tas arī ir galvenais iemesls, kurš liek man pieteikties kandidēšanai uz atkārtotu termiņu: turpināt uzsākto darbību. Ir uzsākti vairāki attīstības virzieni, kuri manā skatījumā ir kritiski tiesu sistēmas ilgtspējīgai pastāvēšanai. Uzskatu, ka šo virzienu pārtraukšana vai būtiska modificēšana neatbildīs sabiedrības interesēm pēc modernas, kvalitatīvas un caurspīdīgas tiesas. Savukārt vadības maiņa šo procesu vidū var radīt riskus, ka tie netiks novesti līdz galam. Pat ja uzsāktie virzieni tiek turpināti, vadības maiņa noteikti palēninās procesus, kamēr jaunā vadība apzinās komplicēto spēles laukumu, izvērtēs veicamās darbības utt.
Faktori, kuri mani iedrošina pieteikties atkārtotai kandidēšanai, ir vairāki.
Pirmkārt, no tiesnešu puses saņemu pārsvarā pozitīvas atsauksmes par veiktajām reformām. Arī pagājušā gada nogales tiesnešu aptaujas rezultāti ir ļoti pozitīvi – gan par Augstākas tiesas vadīšanu, gan par Tieslietu padomes darbu. Kritika tiek izteikta galvenokārt par to, ka netiek aizpildītas tiesnešu vakances. Tā tiešām ir sistēmiska problēma, taču jāsaprot, ka cēloņi ir daudz dziļāki. Tie aptver ne vien nepieciešamību celt tiesnešu korpusa profesionālo kvalitāti atbilstoši mūsdienu jurisprudences attīstības tendencēm, bet arī problēmas ar izglītību kopumā, tiesnešu vēsturiski zemo atalgojumu vēl dažus gadus atpakaļ, kā arī ar tiesu darbinieku joprojām konkurēt nespējīgo atalgojumu. Tiesnešu atlases latiņas pazemināšana nav risinājums, tas būtu pretrunā sabiedrības interesēm uz augsti profesionālu tiesiskās kārtības un drošības garantēšanu. Tādēļ tiesnešiem jābūt juristiem, par kuru profesionalitāti un personības atbilstību augstajām prasībām konstitucionālajam tiesneša amatam nav šaubu. Vakanču aizpildīšanas problēmai ir risinājumi, kuri jāiedzīvina, un centrālā loma tajā būs nupat izveidotajai Tieslietu akadēmijai. Šīs problēmas ir apzinātas, un pie tām tiek strādāts.
Otrkārt, pēdējos piecos gados ir būtiski pieaugusi sabiedrības uzticēšanās tiesai. Ja pirms septiņiem, desmit un vairāk gadiem šis rādītājs svārstījās starp 36 un 38 procentiem, tad saskaņā ar pagājušā gada OECD pētījumu tas ir pieaudzis līdz 48 procentiem. Savukārt 2022.gadā tas bija 45 procenti. Tātad tendence ir augšupejoša. Ļoti pozitīvi rezultāti bija arī sabiedriskās politikas centra „Providus” 2023.gadā veiktajām aptaujām par tiesu klientu apmierinātību. Ļoti liela loma šajā uzlabojumā ir bijusi kvalitatīvai un aktīvai komunikācijai ar sabiedrību. Arī šie fakti apstiprina to, ka esam uz pareiza ceļa.
Treškārt, un šo, domāju, sapratīs lielākā daļa tiesnešu: ir nesalīdzināmi patīkamāk strādāt sistēmā, kurai sabiedrība uzticas un par kuru pašam nav kauns. Esmu šo dzirdējis no daudziem kolēģiem, un tas arī ir būtisks iedrošinājums un atbalsts. Reformas ir vērstas tieši uz šā mērķa sasniegšanu: dot sabiedrībai reālu pamatu uzskatīt, ka tiesu sistēma un arī valsts kopumā pastāv un darbojas sabiedrības interesēs un ka tiesa ir augsti profesionāla un efektīva. Protams, ir problēmas, no tām neviens nav izvairījies. Bet tās tiek risinātas ikdienas darba kārtībā. Galvenais ir nepaslaucīt problēmas zem tepiķa, bet saukt tās patiesos vārdos un risināt. Nevienu problēmu nav iespējams atrisināt, pirms tā ir nosaukta patiesā vārdā.
Saprotu arī to, ka mana līdzšinējā darbība ir radījusi dažu labu negatīvu vērtējumu. Arī tas ir neizbēgami, jo tiesneši ir cilvēki, un cilvēki ir ļoti, ļoti dažādi. Saprotu, ka var būt grūti pielāgoties jaunam laikmetam. Saprotu, ka, iespējams, nav viegli mainīt gadu desmitos ierastās darba metodes. Saprotu, ka mūsdienu sabiedrībā kļūst aizvien grūtāk atrast laiku sev, saviem tuvajiem. Bet tas nav tikai tiesnešiem, tas ir visiem. Dzīve iet uz priekšu. Sabiedrībai jebkurā gadījumā ir tiesības sagaidīt no valsts, tai skaitā no tiesas, pienācīgu kvalitāti, efektivitāti un atbildību. Un tas arī ir mans vadmotīvs, ar kuru es kandidēju.
Nākotnes plāni
Nākošajā periodā galvenajiem virzieniem jābūt:
1) Tiesu varas administratīvā un budžeta atsaiste no izpildvaras
- process ir uzsākts, ir konceptuāla vienošanās ar Tieslietu ministriju par modeli, ir izstrādāti attiecīgie likumprojekti;
2) Tiesu darbinieku reformas pabeigšana
- šobrīd Tieslietu padome sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādā koncepciju;
3) Tiesnešu atlases procesa efektivizēšana un kandidātu skaita palielināšana
- kompaktāks, īsāks process
- kandidātu apmācības ieviešana no 2026.gada;
4) Tiesu iekšējo resursu aktivizēšana
- darba organizācija un metodika; iesaistot Tieslietu akadēmiju;
5) Tiesu sistēmas kvalitātes un efektivitātes celšana galvenokārt uz Tieslietu akadēmijas bāzes
- arī pati Tieslietu akadēmija ir jānostāda uz pareizām sliedēm un jāattīsta tās pagaidām nerealizētais potenciāls, kas ļoti lielā mērā ir Tieslietu padomes uzdevums;
6) Mākslīgā intelekta rīku izstrādāšana un pielāgošana tiesu vajadzībām
- process pagājušā gada nogalē uzsākts Augstākajā tiesā; rezultātus izmantosim plašāk;
7) Uzsākto efektivitātes un kvalitātes uzlabošanas procesu monitorēšana
- spriedumu vadlīniju izmantošana – sadarbībā ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju
- kasācijas sūdzību vadlīniju izmantošana – sadarbībā ar zvērināto advokātu padomi;
8) Tiesu sistēmai nepieciešamo prasību izstrāde un nodošana augstākās juridiskās izglītības sistēmai;
9) Turpināts risināt jautājumu par padomnieku kandidēšanu uz Senātu;
10) Tiesu darbības nepārtrauktības draudu gadījumā koncepcijas izstrādes pabeigšana;
11) Turpināts darbs pie procesuālā regulējuma slīpēšanas tur, kur tas var palīdzēt uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti;
12) Vienotas tiesu prakses veicināšana (papildus jau esošajiem pasākumiem)
- vienota padomnieku korpusa izveide visās tiesās Augstākās tiesas funkcionālā pārraudzībā;
13) Augstākās tiesas senatoru kvalifikācijas sistēmas reforma
- izņemt senatoru kārtējās kvalifikācijas pārbaudes no Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas kompetences, aizstājot to ar Augstākās tiesas iekšējo sistēmu;
14) Tiesu varai piederīgo profesiju ētikas jautājumu risināšana.
Un, iespējams, pats būtiskākais: panākt, lai tiesu vara nebūtu atkarīga no nejaušībām. Ne no tā, kurš indivīds nonāk tieslietu ministra, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai citā amatā, ne no tā, kura politiskā partija uzvar Saeimas vēlēšanās. Šis ir mūsdienu kritiskākais jautājums, turklāt visā pasaulē. To parāda gan notikumi Polijā (par laimi, jau pagātnē, bet sekas ir smagas), gan Ungārijā, gan Slovākijā, gan nu jau arī ASV. Tas ir uzdevums, kurš ir ļoti sarežģīts. Un, visticamāk, tas ir neiespējams uzdevums – to novērst. Bet kā minimums samazināt riskus ir jāmēģina.
QR
