Žurnāls Jurista Vārds kopš 2009. gada rubrikā Nedēļas jurists aicina dažādu jomu juristus atbildēt uz jautājumiem, kas atklāj viņu personību un juridisko pieredzi. Viens no jautājumiem: Interesantākais tiesas nolēmums, ko esat lasījis. Atlasījām atbildes, kuros minēti Augstākās tiesas nolēmumi, kas bijuši interesanti juristiem – savas jomas atzītiem profesionāļiem.
KRISTĪNE KALVĀNE-RADZIŅA, Administratīvās rajona tiesas tiesnese, 30.06.2009 Regulāri lasu Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumus, kā arī Satversmes tiesas spriedumus. Grūti izcelt vienu konkrētu, jo visiem ir nozīme tiesību attīstībā un tiesu prakses veidošanā. No aktuālākajiem publicēšanas vērts ir Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 19. maija lēmums lietā SKA469/2009, kur Senāts detalizēti apskata, kas ir jānoskaidro tiesai, lemjot par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.
ARVĪDS DRAVNIEKS, Publisko tiesību institūta direktors, 21.07.2009 Visdrosmīgākais noteikti ir Rudītes Vīdušas spriedums par Rēzeknes pašvaldības vēlēšanu rezultātu atcelšanu.
KĀRLIS VALDEMIERS, tobrīd Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs, 17.11.2009 Man patīk lasīt nolēmumus, kurus pieņēmuši citi tiesneši, īpaši Augstākās tiesas Senātā. Atmiņā ir daudzi nolēmumi. Viens no tiem: par morālā kaitējuma piedziņu par labu māju iedzīvotājiem no pašvaldības, kura nenodrošināja dzīvojamo māju apkuri.
AIVARS NIEDRE, bijušais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, 01.12.2009 Interesanti šķiet visi spriedumi, kuros argumentēti, balstoties uz likumu, bet bez nevajadzīgas liekvārdības izklāstīti tiesas pieņemtā nolēmuma motīvi. Vairāku iemeslu dēļ par ļoti interesantu uzskatu Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2001. gada 18. septembra lēmumu lietā Nr. SKK-274. Šajā lietā apsūdzētais, kurš bija atzīts par vainīgu savu tiesību un pilnvaru pārsniegšanā, strādājot par tiesnesi, kasācijas sūdzībā apgalvoja, ka tiesnesi nemaz nevar atzīt par amatpersonu. Tāds bijušā tiesneša viedoklis pats par sevi ir interesants, taču ne mazāk interesanta ir Senāta lēmumā minētā tēze, ka tiesnesis likuma izpratnē par amatpersonu atzīstams nepārprotami.
ANITA KOVAĻEVSKA, Administratīvās rajona tiesas tiesnese, 16.02.2010 ... interesants noteikti ar Senāta 2006. gada spriedums par 9. Saeimas vēlēšanu tiesiskumu.
KRISTAPS ĀBELE, zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators, 02.03.2010 Ļoti interesants bija Augstākās tiesas lēmums, ar kuru tika uzdots prejudiciāls jautājums Eiropas Kopienu tiesai saistībā ar kapitālsabiedrības valdes locekļa statusu.
REINIS BĒRZIŅŠ, tobrīd tieslietu ministra padomnieks, 09.03.2010 2005. gada 3. maija Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā, kurā tika vērtēta ne bis in idem principa piemērošana administratīvo pārkāpumu lietās.
GVIDO ZEMRĪBO, zvērināts advokāts, bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, 25.05.2010 Manā skatījumā, visai interesants un svarīgs ir Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007. gada 28. februāra spriedums lietā nr. SKC-89 (referente senatore R. Saulīte), kurā izteiktas visai principiāli nozīmīgas atziņas (ratio decidendi) par judikatūras jēdziena būtību. Šim spriedumam būtu jāatrodas uz katra tiesneša darba galda.
IEVA VIŠĶERE, Administratīvās rajona tiesas tiesnese, 28.12.2010 Man visinteresantākie šķiet tie nolēmumi, kuros tiesa pie lietas atrisinājuma nonākusi, loģiski un argumentēti piemērojot vispārējos tiesību principus un izmantojot juridiskās metodes. No nesen lasītajiem kā tādus varu minēt, piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 17. novembra spriedumu lietā SKA-890 (par bērna vārda Otto reģistrāciju) un 2010. gada 15. oktobra spriedumu lietā SKA-480 (par bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanu personām, kas darbu zaudējušas neilgi pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma). Ar prieku lasīju arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008. gada 4. jūnija spriedumu lietā Nr. SKC-176, kurā tiesību normas, kas noteic lietas pakļautību administratīvajai vai vispārējās jurisdikcijas tiesai, tika interpretētas tādējādi, lai netiktu pieļauta netaisnīgas situācijas saglabāšana.
AIVA ZARIŅA, bijusī Augstākās tiesas tiesnese, 11.01.2011 Daudzi spriedumi ir interesanti, viens no tiem Senāta spriedums SKC-2/2009 strīdā par mantojuma tiesībām.
ANNA BIKSINIECE, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, 08.02.2011 Profesionāli pārsteidzošākais no pēdējiem nolēmumiem bija Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010. gada 12. maija spriedums par nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības priekšnoteikumiem.
DANUTA ŠAVDINE, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, 22.02.2011 Pēdējais tiesas spriedums, kas mani un ne tikai mani tiešām pārsteidza, bija Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 17. novembra spriedums par bērna reģistrāciju ar vārdu Otto, kas ir pretrunā latviešu valodas pareizrakstības principiem.
LINARDS MUCIŅŠ, zvērināts advokāts, bijušais Augstākās Padomes Likumdošanas komisijas sekretārs un 7. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, 22.03.2011 Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2009. gada 23. septembra lēmums lietā Nr. SKC-784 „Par nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas secību zemesgrāmatas nodaļā”. Senāta spēja pārskatīt savus iepriekšējos kļūdainos nolēmumus un atteikties no tiem vērtējama kā būtisks pagrieziens ne tikai Senāta, civiltiesību un civilprocesa, bet arī cilvēktiesību (Satversmes 105. pants) un būtiskos tiesību teorijas jautājumos (vispārējais likums un speciālais likums, publisko un privāto tiesību nošķiršana).
AGRIS BITĀNS, advokātu biroja „Eversheds Bitāns” vadošais partneris, 29.03.2011 Interesants bija 2010. gada 24. novembra Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.SKC-22, kur tika aplūkota valsts atbildība par tās iestādes amatpersonu prettiesisku rīcību, kā arī pareizi izvirzīts jautājums par kompensāciju sakarā ar nemantisku (morālu) kaitējumu, tai skaitā arī tādu, kurš ir nodarīts pirms Civillikuma 1635. panta redakcijas maiņas.
SANDRA STĪPNIECE, zvērināta notāre, Gada notārs-2010, 05.04.2011 Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2009. gada 23. septembra lēmums lietā Nr.SKC-784 „Par nostiprinājuma lūguma izskatīšanu Zemesgrāmatu nodaļā”. Minētajā lēmumā senatori atsaucas uz mana kolēģa – zvērināta notāra Eduarda Virko – rakstu Jurista Vārdā. Man prieks, ka mans amata brālis ir rosinājis Senātu pārskatīt savus iepriekšējos nolēmumus jautājumos, kas aktuāli sabiedrībai.
ANDRIS STRAUTS, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs, 31.05.2011 Vislabāk atmiņā ir palikuši A.Laventa apsūdzības krimināllietas nolēmumi. Darba mapēs ir atlikti dažu Augstākās tiesas tiesnešu nolēmumi, kurus patīkami pārlasīt, no kuriem mācīties, bet tādi, protams, nav visi.
JUTA STRĪĶE, KNAB priekšnieka vietniece, 21.06.2011 2006. gada 3. novembra blakus lēmums lietā Nr. SA-5/2006.
AIVARS PAEGLE, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītājs, 28.02.2011 Ikvienam juristam, kam ir kāda saistība ar Uzņēmumu reģistru, ieteiktu izlasīt 2011. gada 13. maija Augstākās tiesas spriedumu SKA-210/2011, lieta Nr.A42608007. Proti, spriedumā izsmeļoši izskaidrota administratīvo aktu spēkā esība laikā, lēmuma par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā tiesiskā daba, Uzņēmumu reģistrā iesniedzamie pierādījumi un citi būtiski jautājumi.
DEBORA PĀVILA, zvērināta advokāte, advokātu biroja „Varul” partnere, 24.01.2012 ... interesanti ir lasīt visus labi pamatotus nolēmumus, kad redzams: tiesnesis zina drēbi un nebaidās griezt. Manā praksē visbiežāk tādi padodas Satversmes tiesai un Eiropas Savienības tiesai, kā arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.
LINDA VĪNKALNE, Administratīvās apgabaltiesas tiesnese, 06.03.2012 Interesanti ir lasīt senatores Jautrītes Briedes sagatavotos nolēmumus, jo tikai tajos ir atrodamas šādas un līdzīgas atziņas: „(..) ja mati ir atauguši, tos atkal var nogriezt, taču saimnieciski nebūs pamatota matu griešana tikmēr, kamēr nav ko griezt (2007. gada 17. septembra spriedums lietā Nr.SKA-363) vai „VID tomēr nevajag šaut ar lielgabalu uz zvirbuli (2008. gada 12. februāra spriedums lietā Nr.SKA-71).
ILZE FREIMANE, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja, 13.03.2012 Interesanti lasīt jebkuru labi motivētu nolēmumu. Īpaši interesanti ir nolēmumi, kuros risināti komplicētāki tiesību normu interpretācijas jautājumi. Pieminēšanas vērts ir Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 24. novembra spriedums lietā Nr.A420743410. Lietā risināts strīds, vai jaunā tiesību norma, kurā izvirzīti stingrāki kritēriji dienestam policijā, ir attiecināma arī uz tiem policistiem, kas darbu sākuši pirms grozījumiem likumā. Senāts secina, ka lietderīgākais un taisnīgākais šīs tiesību normas tulkojums ir tāds, ka tā ir vērsta uz priekšu un tiek attiecināta uz kandidātiem, nerevidējot jau pastāvošās dienesta attiecības ar personām, kuras tiesiski pieņemtas dienestā pirms grozījumiem likumā.
MĀRIS LEJA, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, 27.03.2012 Daudz lasu Šveices, Austrijas un Vācijas tiesu nolēmumus, no kuriem ar argumentiem visvairāk saista Vācijas tiesu nolēmumi. Patīkami, ka šim stilam sāk līdzināties Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi.
QR
