Fakti no Augstākās tiesas plēnuma

FAKTI

• Augstākā tiesa aizvadītajā gadā strādājusi pārslodzē – atzina Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji. Arī ģenerālprokurors, uzrunājot tiesnešus, novērtēja, ka Augstākā tiesa aizvadītajā gadā strādājusi maksimāli, pat pāri saviem spēkiem.

• 2012. gadā Augstākajā tiesā saņemtas 5282 lietas, izskatītas 5194, taču, ņemot vērā ar katru gadu pieaugošo lietu atlikumu, 2012. gadu pabeidzot, neizskatītas Augstākajā tiesā bija 3152 lietas. Piecu gadu laikā lietu uzkrājums Augstākajā tiesā divkāršojies, kaut gan, būtiski nepalielinot tiesnešu skaitu, tiek izskatīts par 24 % vairāk lietu.

• Lielākais lietu skaits ir civillietas – tās ir 49% no Senātā un 91% no tiesu palātās saņemtajām lietām. Krimināllietas Senātā ir 24%, administratīvās lietas – 27%. Arī lielākais neizskatīto lietu atlikums ir Senāta Civillietu departamentā un Civillietu tiesu palātā.

• Vidēji viens Augstākās tiesas tiesnesis gadā izskatījis 103 lietas, Senātā šis skaits ir vēl lielāks – vidēji 115 lietas. Kā atzina gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan struktūrvienību vadītāji – tā ir nepieņemami liela slodze augstākās instances tiesnešiem, kuru nolēmumi veido judikatūru; strādāt vēl intensīvāk, nezaudējot darba kvalitāti, nav iespējams.

• Risinājums neizskatīto lietu atlikuma un tiesnešu darba slodzes mazināšanai būtu tiesnešu skaita palielināšana, taču budžetā tam nav paredzēti līdzekļi, turklāt situācija ir neskaidra saistībā ar Augstākās tiesas struktūras maiņu, kad, pārejot uz tā saukto tīro trīs pakāpju tiesu sistēmu, ar 2015. gadu beigs pastāvēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta, bet ar 2019. gadu – Civillietu tiesu palāta. Aicināt uz Augstāko tiesu jaunus tiesnešus šobrīd būtu pat zināmā mērā bezatbildīgi, ja pēc pāris gadiem paredzēts tiesnešu skaita samazinājums. Tāpat nav iespējams šobrīd mazināt tiesnešu skaitu Civillietu tiesu palātā, paplašinot Senāta Civillietu departamentu, jo tiesu palātā saņemto lietu skaits nemazinās un nevar prognozēt tā mazināšanos, ja netiks procesuāli mainīta lietu piekritība, pakāpeniski nododot visu lietu izskatīšanu pirmajā instancē rajonu (pilsētu) tiesām, bet apelācijā – apgabaltiesām. 

NEIZDISKUTĒTI GROZĪJUMI LIKUMOS NESASNIEDZ MĒRĶI UN RADA PIEMĒROŠANAS PROBLĒMAS

Nepieņemama ir izpildvaras un likumdevēja varas izmantotā prakse būtiskus grozījumus likumos veikt bez pietiekamām diskusijām, neuzklausot un neņemot vērā tiesu viedokli – Augstākās tiesas plēnumā norādīja gan Augstākās tiesas tiesneši, gan ģenerālprokurors. „Būtiski, taču neizdiskutēti priekšlikumi grozījumiem likumos tiek iesniegti uz trešo lasījumu. Tā tas bija saistībā ar Administratīvā procesa likumu un tādus mēs arī redzam pašlaik iesniegtus likumā „Par tiesu varu”,” norādīja Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Senatore uzsvēra, ka šādi neizdiskutēti grozījumi bieži vien harmoniski neiekļaujas likumu sistēmā, nav saskaņoti, un beigu beigās nesasniedz, iespējams, labi gribēto mērķi, bet rada nevajadzīgu saspīlējumu, pārpratumus un piemērošanas problēmas.

V.Krūmiņa aicina ļoti piesardzīgi šobrīd izturēties arī pret priekšlikumiem steigā un nepārdomāti pieņemt lēmumus, kas saistīti ar tiesu instanču skaita samazināšanu administratīvajā procesā. Vēl nav zināmi rezultāti apjomīgam Valsts kancelejas pasūtītam pētījumam, kurā citstarp būs aplūkots jautājums par tiesu instanču skaita samazināšanas iespējām un tās iespējamām sekām. Senatores atzina, ka jau patlaban vajag būt speciālistam, lai vispār saprastu, kura administratīvā lieta kādā procesā jāizskata. Ņemot vērā Latvijas tiesisko situāciju un sabiedrības neuzticēšanos valsts pārvaldei un tiesu varai, tiesu instanču skaita samazināšana nozīmētu arī tiesiskuma kontroles samazināšanu,- norādīja V.Krūmiņa.

Uz nepietiekamu likumdevēja un izpildu varas komunikāciju ar Augstāko tiesu likumdošanas procesa gaitā norādīja arī Senāta Civillietu departamenta senators Aldis Laviņš, kurš ir Senāta pārstāvis Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā. Senators uzskata, ka darbam šādās grupās būtu jābūt konstruktīvam, nevis plašai diskusiju vietai par dažādiem jautājumiem. Tiesnešiem, kuru tiešā darba slodze ir ļoti liela, nav iespējams pavadīt vairākas stundas bezrezultatīvās diskusijās. Otrkārt, kā norādīja senators A.Laviņš, jautājumos par grozījumiem, kas tieši skar Augstākās tiesas darbu, būtu jāprasa oficiāls tiesas viedoklis, un tas jāņem vērā. Viedokļu apmaiņās, kas notiek darba grupās, viena senatora kā Augstākās tiesas pārstāvja viedoklis paliek mazākumā un likuma grozījumos neatspoguļojas.

Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars, kurš arī ir Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupas loceklis, tāpat norādīja, ka nav skaidrs, kāds ir šīs grupas procesuālais statuss likumdošanas procesā – vai tā ir problēmu meklētāja, procesa virzītāja vai likumprojekta slīpētāja, un kāda ir tiesnešu loma šajā procesā.

Uz to, ka grozījumi likumos, kas iepriekš nav pietiekami izdiskutēti un izsvērti, rada problēmas, norādīja arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Ģenerālprokurors pauda bažas par problēmām, ko radīs Krimināllikuma grozījumu, ar ko Latvijā mainīta sodu sistēma, piemērošana praksē ar 1.aprīli, kad tie stāsies spēkā. Nav laikus domāts par vienotu prokuroru, advokātu, tiesnešu apmācību un vienotas izpratnes veidošanu par likuma normu piemērošanu.

Uzklausot Augstākās tiesas plēnumā izskanējušos pārmetumus un priekšlikumus likumdošanas procesu virzībā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns atzina, ka šobrīd izpildvara un tiesu vara dzīvo it kā atsevišķās slēgtās telpās, un nav izdevies no tām sanākt kopā un meklēt konstruktīvus risinājumus tiesu darba problēmām.

AUGSTĀKĀ TIESA AICINA UZ SAVSTARPĒJU VARAS INSTITŪCIJU TOLERANCI

Vēršot uzmanību uz nevēlamām tendencēm, kas spilgti iezīmējušās pagājušajā gadā, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa norādīja uz savstarpējās varas institūciju tolerances problēmu.

„Vēlētos aicināt uz savstarpējo varas institūciju toleranci vienai pret otru, jo, vienai varai nepārtraukti vispārīgi (nekonkrēti) kritizējot otro varu, sabiedrības jau tā zemā uzticēšanās vēl vairāk tiek iedragāta, turklāt tā skar sabiedrības attieksmi pret valsti kopumā. Ja cilvēkam pastāvīgi tiek uzsvērts, ka ierēdņi ir slikti un neprofesionāli, tad cilvēki neuzticas pat pareizam ierēdņa lēmumam. Ja cilvēkam pastāvīgi tiek uzsvērts, ka tiesas ir sliktas, tad, lai arī cik kvalitatīvi argumenti būs tiesas spriedumā par ierēdņa lēmumu, cilvēks tam neticēs,” savā ziņojumā plēnumā uzsvēra V.Krūmiņa.

Arī Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars norādīja, ka pārāk bieži un nepamatoti pārmetumi tiesām grauj to autoritāti. „Tiesām tiek pārmesti lietu izskatīšanas ilgie termiņi, taču tiesneši jau tagad strādā pārslodzē. Valsts pienākums ir nodrošināt tiesnešiem pienācīgus darba apstākļus, un darba slodze ir darba apstāklis numur viens,” sacīja G.Aigars.

Publiskajā telpā tiek speciāli uzturēta vīzija par tiesu nespēju strādāt efektīvi – savu uzskatu pauda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, norādot, ka problēmas ar lietu izskatīšanas termiņiem ir arī citu Eiropas valstu tiesās, ne tikai Latvijā.