Juridisko personu atbildība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

Ievads

Par juridisko personu kriminālatbildību pagaidām lielākoties var runāt tikai teorētiski, jo tiesu prakses, vismaz Latvijā, var teikt, ka nav. Referātā īsumā analizēju Latvijas, Igaunijas un Lietuvas likumdošanu saistībā ar juridisko personu kriminālatbildību.

Latvijā jau 1933. gada Sodu likuma piektā nodalījuma 51. pantā bija noteikts, ka juridiskās personas krimināllietās atbild tās fiziskās personas, kuras konkrēto noziedzīgo nodarījumu izdarījušas kā attiecīgās juridiskās personas pārstāvji vai viņas uzdevumā, vai viņas dienestā, kā arī viņu līdzdalībnieki.

2005. gada 5. maijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tika noteikta fiziskās personas kā juridiskas personas pārstāvja atbildība. Likums stājās spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos, t.i., 2005. gada 1. oktobrī.

Igaunijas Sodu (Penitenciārajā) kodeksā un Lietuvas Kriminālkodeksā ir noteikts, ka juridiskās personas saukšana pie kriminālatbildības neizslēdz fiziskās personas kriminālatbildību.

Latvijas Krimināllikums

Latvijas Krimināllikuma 12. pantā ir noteikta fiziskās personas kā juridiskās personas pārstāvja atbildība. Šajā pantā norādīts, ka juridiskajām personām, kas nav publisko tiesību juridiskās personas, var piemērot šā likuma 81. nodaļā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.¹ panta pirmo daļu juridiskajai personai par Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi fiziska persona, rīkojoties atbilstoši Krimināllikuma 12. panta pirmajā daļā uzskaitītajiem nosacījumiem.

Krimināllikuma 70.¹  panta otrā daļa noteic, ka juridiskajai personai piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi neattiecas uz valsti, pašvaldībām un citām publisko tiesību juridiskajām personām.

Krimināllikuma 8.¹ nodaļā ir paredzēti vairāki piespiedu ietekmēšanas pamata līdzekļi:

1) likvidācija;

2) tiesību ierobežošana;

3) mantas konfiskācija;

4) naudas piedziņa.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.² panta otro daļu juridiskajai personai var noteikt šādus piespiedu ietekmēšanas papildu līdzekļus:

1) mantas konfiskācija;

2) kaitējuma atlīdzināšana.

Šā panta trešajā daļā noteikts, ka par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu juridiskajai personai kā piespiedu ietekmēšanas pamata līdzekli var piemērot tikai naudas soda piedziņu, izņemot gadījumus, kad juridiskā persona, tās filiāle, pārstāvniecība vai struktūrvienība ir īpaši izveidota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai.

Savukārt panta ceturtajā daļā ir paredzēts, ka par Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētu smagu un sevišķi smagu noziegumu juridiskajai personai kā piespiedu ietekmēšanas pamata līdzekli var piemērot likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju vai naudas piedziņu.

Šā panta piektajā un sestajā daļā ir minēti nosacījumi, kādos gadījumos papildu piespiedu līdzekļus var piemērot; turklāt mantas konfiskācija iespējama kā papildu piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, ja juridiskā persona nodarījuma rezultātā guvusi mantisku labumu un tai kā piespiedu ietekmēšanas pamata līdzeklis ir piemērota tiesību ierobežošana vai naudas piedziņa. Maksimālā naudas piedziņas summa pašlaik saskaņā ar Krimināllikuma 70.⁶ panta pirmo daļu ir 2 miljoni latu.

Igaunijas Sodu kodekss

Igaunijas Sodu kodekss ir pieņemts 2001. gada 6. jūnijā un apvieno vienā kodeksā gan noziedzīgus nodarījumus, gan administratīvos pārkāpumus. Sodu kodeksa 3. panta trešā daļa noteic, ka noziegums ir Sodu kodeksā paredzēts vainojams nodarījums, par kuru fiziskai personai var piespriest naudas sodu vai cietumsodu, bet juridiskai personai – naudas summas piedziņu vai piespiedu likvidēšanu.

Saskaņā ar Igaunijas Sodu kodeksa 14. panta pirmo daļu juridiska persona likumā paredzētos gadījumos atbild par nodarījumu, ko izdarījusi tās institūcija vai atbildīgs darbinieks šīs juridiskās personas interesēs. Augstāka amatpersona šai gadījumā domāts augstākā amatā esošs darbinieks, nošķirot zemākā līmeņa darbiniekus no tiem, kuri var pieņemt saistošus lēmumus.

Šā panta otrā daļa nosaka, ka juridiskās personas saukšana pie atbildības neizslēdz vainojamu nodarījumu izdarījušās fiziskās personas saukšanu pie atbildības.

Panta trešajā daļā noteikts, ka Sodu kodeksa 14. panta nosacījumi netiek piemēroti valstij, vietējām pašvaldībām un publiski tiesiskām juridiskām personām. Igaunijas Sodu kodeksa 37. pantā teikts, ka par deliktspējīgu tiek atzīta tiesībspējīga juridiska persona. Pie kriminālatbildības var saukt juridisko personu un fizisko personu – tiešo nozieguma izpildītāju – vienlaicīgi. Tomēr pie kriminālatbildības var saukt tikai juridisko personu, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts slēgta balsojuma rezultātā un nav iespējams identificēt, kuras personas balsojušas par un kuras pret.

Juridisko personu kriminālatbildība Igaunijas Sodu kodeksā pamatā tiek piemērota par četru veidu nodarījumiem: 1) nodarījumi pret dabas vidi; 2) autortiesību un blakustiesību pārkāpumi; 3)  noziedzīgi nodarījumi pret valsts kārtību; 4) nodarījumi, kas saistīti ar dažādu noteikumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi. No Igaunijas Sodu kodeksa likuma redzams, ka liela daļa pantu, kur piemērojama juridisko personu atbildība, faktiski atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā norādītiem pārkāpumiem. Jāatzīmē, ka Igaunijas Sodu kodeksa pantos lielākoties juridisko personu kriminālatbildība ir paredzēta par formāliem noziegumiem. Juridiskās personas atbildība

Igaunijas Sodu kodeksā ir ierobežota, t.i., tā paredzēta par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri minēti Sodu kodeksa Sevišķās daļas pantos. Igaunijas Sodu kodeksā ir paredzēti šādi sodi, kurus var piemērot juridiskajai personai: 1) naudas sods, kuru var piemērot gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu, 2)  piespiedu likvidācija, 3) soda nauda, 4) konfiskācija.

Igaunijas pārstāve seminārā par juridiskās personas kriminālatbildību (Sigulda, 2006.  gads) norādīja, ka aktuāls ir jautājums par juridiskās persona vainu, ja nodarījumu juridiskās personas interesēs izdarījis zemāka līmeņa darbinieks nepietiekamas uzraudzības rezultātā. Atbilstoši Sodu kodeksam juridisko personu šādā gadījumā nav iespējams sodīt. Kā piemērs tika minēta Igaunijas Augstākajā tiesā skatīta lieta, kur veikala vadība bija aizliegusi veikalā atskaņot radio mūziku, ko aizsargā autortiesības, bet neveica uzraudzību par to, vai prasība tiek izpildīta. Tiesa nolēma, ka juridisko personu nevar sodīt par autortiesību pārkāpšanu, jo nodarījumu izdarījuši zemāka līmeņa darbinieki. Turklāt tika konstatēts, ka nevar uzskatīt, ka tieši šīs mūzikas atskaņošana sniedz juridiskajai personai kādu labumu.

Kā otru problēmu Igaunijas pārstāve minēja jautājumu par individuālajiem uzņēmumiem, kuri sastāv no vienas personas. Igaunijas Augstākā tiesa atzina, ka šādas viena cilvēka juridiskās personas nedrīkst izslēgt no sodīšanas, jo tas radītu situāciju, ka tās tiek dibinātas ar nolūku izdarīt noziegumus, apzinoties, ka tās nevar sodīt. Igaunijas Augstākā tiesa norādīja, ka non bis in idem princips netiek pārkāpts.

Sīkāk par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem Igaunijas Sodu kodeksā ir paredzēta juridiskas personas kriminālatbildība.

Sodu kodeksa 294. pantā ir paredzēta juridiskas personas atbildība par kukuļņemšanu. Juridisku personu var saukt pie atbildības arī par starpniecību pateicības došanā (295. p.), starpniecību kukuļošanā (296. p.), pateicības apsolīšanu vai došanu (297. p.), kukuļdošanu (298. p.). Jāatzīmē, ka par kukuļņemšana un kukuļdošanu kā sodu ir iespējams piemērot pat juridiskās personas piespiedu likvidēšanu.

Saskaņā ar Sodu kodeksu juridiskas personas atbildība iestājas arī par dažādu veidu krāpšanām – mantiska labuma izkrāpšanu, krāpšanu, saņemot dažādu veidu atvieglojumus no valsts un pašvaldību budžeta, par krāpšanu investīciju jomā, par apdrošināšanas krāpšanu (209., 210., 211., 212. p.).

Sodu Kodeksā juridiskās personas atbildība ir paredzēta vairāk kā 100 pantos.

Lietuvas Republikas Kriminālkodekss

2003. gada 1. janvārī stājās spēkā Lietuvas Republikas Kriminālkodekss, kur noziedzīgi nodarījumi dalās noziegumos un kriminālpārkāpumos.

Lietuvas Kriminālkodeksa 11. pants noteic, ka par noziegumu atzīstams nodarījums, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods. Kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru var piemērot naudas sodu vai arestu.

Juridiskas personas kriminālatbildība ir reglamentēta Lietuvas Kriminālkodeksa 20.  pantā. Šajā pantā teikts, ka juridiska persona atbild tikai par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu juridiskās personas atbildība paredzēta Kriminālkodeksa Sevišķajā daļā. Juridiska persona par fiziskas personas izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem atbild tikai tādā gadījumā, ja noziegums izdarīts juridiskās personas labā vai tās interesēs un ja fiziskā persona darbojusies individuāli vai juridiskās personas vārdā vai šī fiziskā persona realizējusi vadošas funkcijas un, atrodoties juridiskās personas dienestā, bijusi tiesīga:

1) pārstāvēt juridisko personu, vai

2) juridiskās personas vārdā pieņemt lēmumus, vai

3) kontrolēt juridiskās personas darbību (20. panta otrā daļa).

Juridiska persona par noziedzīgiem nodarījumiem var atbildēt arī tādā gadījumā, ja tos juridiskās personas labā šā likuma 20. panta otrajā daļā norādītais juridiskās personas darbinieks vai tās pilnvarots pārstāvis izdarījis nepietiekamas uzraudzības vai kontroles dēļ (panta trešā daļa).

20. panta ceturtajā daļā noteikts, ka juridiskās personas kriminālatbildība neizslēdz tās fiziskās personas kriminālatbildību, kura izdarījusi, organizējusi, uzkūdījusi vai atbalstījusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

20. panta piektā daļa satur norādījumu, ka saskaņā ar šo kodeksu neatbild valsts, valsts vai vietējās pašpārvaldes institūcijas un iestādes, kā arī starptautiska sabiedriska organizācija.

Lietuvas Kriminālkodeksa 43. pants nosaka, ka juridiskajām personām, kas izdarījušas noziegumus, var piemērot naudas sodu, darbības ierobežošanu un piespiedu likvidāciju.

Šī panta otrā daļa nosaka, ka, piespriežot sodu juridiskajai personai, tiesa var pieņemt lēmumu, to paziņojot masu informācijas līdzekļiem.

Panta trešā daļa noteic, ka juridiskajai personai par vienu nodarījumu var piespriest tikai vienu sodu.

Panta ceturtā daļa paredz, ka juridiskajām personām piemērojamo sodu veidi kodeksa Sevišķajā daļā netiek norādīti. Juridiskās personas atbildība Lietuvas Kriminālkodeksā ir paredzēta arī tad, ja vainojamā persona veic šādu noziedzīgu darbību juridiskās personas interesēs, nebūdama augstāka amatpersona vai speciāli pilnvarota persona.

Saskaņā ar Lietuvas Kriminālkodeksa 47. panta ceturto daļu juridiskajai personai uzliekamā naudas soda apmērs var tikt noteikts līdz 50 000 minimālā iztikas minimuma apmēriem (pēc valūtas maiņas kursa 1LTL-3,4528 EUR), neatkarīgi no krimināli sodāmās darbības veida un nozieguma iedalījuma pēc smaguma.

Arī Lietuvas Kriminālkodeksā, tāpat kā Igaunijā, juridiskās personas atbildība ir paredzēta par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Atšķirībā no Igaunijas Sodu likuma Lietuvas Kriminālkodeksā pie katra panta nav noteikts juridiskās personai piemērojamais sods. Latvijas Krimināllikumā, kā jau minēts iepriekš, juridiskas personas kriminālatbildība nav paredzēta.

Sīkāk par to, par kādiem konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem ir paredzēta juridiskas personas kriminālatbildība Lietuvas Kriminālkodeksā.

Lietuvas Kriminālkodeksā juridisko personu kriminālatbildība pamatā ir noteikta par noziedzīgiem nodarījumiem pret cilvēka veselību, par noziegumiem pret personas privātās dzīves neaizskaramību, noziegumiem pret īpašumu, noziegumiem pret intelektuālo un rūpniecisko īpašumu, noziegumiem pret informātiku, noziegumiem ekonomiskās darbības un uzņēmējdarbības jomā, noziegumiem pret finanšu sistēmu, noziegumiem pret apkārtējo vidi un cilvēka veselību, noziegumiem pret pārvaldes kārtību, kas saistīti ar dokumentu un mēraparātu viltošanu.

Juridiskas personas kriminālatbildība iestājas arī par koruptīva rakstura noziedzīgiem nodarījumiem. Saskaņā ar Lietuvas Kriminālkodeksu juridiska persona atbild par kukuļošanu (Kriminālkodeksa 225. p.) un par uzpirkšanu (Kriminālkodeksa 227. p.).

Kā redzams – gan Lietuvā, gan Igaunijā ir paredzēta juridiskās personas kriminālatbildība par koruptīva rakstura noziedzīgiem nodarījumiem.

Lietuvas Kriminālkodeksā juridiskās personas kriminālatbildība ir paredzēta vairāk kā 50 pantos.

Likumu normu salīdzinājums

Salīdzinot Lietuvas Kriminālkodeksu un Igaunijas Sodu kodeksu, redzams, ka Igaunijas Sodu kodeksā ietverts ievērojami vairāk pantu, kuros ir paredzēta juridiskas personas atbildība. Tas izskaidrojams ar to, ka Igaunijas Sodu kodeksā ietverti arī administratīvie pārkāpumi.

Kā kopīga iezīme Lietuvas, Latvijas un Igaunijas juridisko personu atbildības noteikšanā ir tas, ka jebkurā gadījumā noziedzīgajam nodarījumam ir jābūt izdarītam juridiskas personas labā vai tās interesēs. Šis princips ir noteikts Latvijas Krimināllikuma 70.¹ panta pirmajā daļā, Lietuvas Kriminālkodeksa 20. pantā, Igaunijas Sodu kodeksa 14. pantā. Kā kopīgu iezīmi saistībā ar juridiskās personas atbildību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā var minēt arī to, ka juridiskas personas atbildība netiek piemērota valsts, pašvaldības un citām publisko tiesību juridiskajām personām.

Latvijā, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, nav paredzēta juridiskas personas atbildība konkrētos Krimināllikuma pantos.

Igaunijā un Lietuvā juridiskajām personām nosaka sodus. Latvijā juridiskajām personām piemēro piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, jo juridiskā persona nav kriminālatbildības subjekts. Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Krimināllikums iespēju piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli juridiskai personai nesaista ar noteikta veida noziedzīgiem nodarījumiem, bet tikai ar to, vai noziedzīgu nodarījumu juridiskas personas interesēs ir izdarījusi fiziska persona.

Lietuvā un Igaunijā pie kriminālatbildības par konkrētu nodarījumu izdarīšanu var saukt gan fizisko personu, gan arī juridisko personu. Latvijā par noziedzīgo nodarījumu atbild tikai fiziska persona, bet juridiskajai personai pie Krimināllikumā minētajiem nosacījumiem var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

Igaunijas Sodu kodeksa 46. pantā noteikts, ka tiesa var noteikt juridiskas personas piespiedu likvidēšanu, ja par tās darbības daļu kļuvusi noziegumu izdarīšana.

Savukārt Lietuvas Kriminālkodeksa 43. pantā noteikts, ka par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu juridiskajai personai var noteikt naudas sodu, juridiskas personas darbības ierobežošanu, juridiskas personas likvidēšanu. Turklāt šajā pantā noteikts, ka juridiskajai personai var piemērot tikai vienu sodu.

Lietuvas Kriminālkodeksa 52. pantā ir noteikts, ka tiesa var ierobežot juridiskās personas darbību, aizliedzot nodarboties ar noteiktu darbības veidu vai uzliekot par pienākumu slēgt noteiktu juridiskas personas apakšvienību. Juridiskas personas darbību var ierobežot no viena gada līdz pieciem gadiem.

Kā krimināltiesiskās ietekmēšanas līdzekli saskaņā ar Lietuvas Kriminālkodeksa 67. panta ceturto daļu juridiskajai personai var noteikt mantas konfiskāciju kopā ar sodu, ja pastāv Kriminālkodeksa 72. pantā norādītais pamats. Lietuvas Kriminālkodeksa 72. pantā ir norādīts, ka var konfiscēt tikai to mantu, kura bijusi noziedzīga nodarījuma rīks, līdzeklis vai rezultāts. Mantas konfiskācija nav sods, bet krimināltiesiskās ietekmēšanas līdzeklis. Juridiskajām personām piemērojamie soda veidi ir uzskaitīti Lietuvas Kriminālkodeksa 43. panta pirmajā daļā.

Normu par juridisko personu kriminālatbildību piemērošana praksē

Latvijā šādu lietu praksē ir ļoti maz un uzsāktie procesi par piespiedu līdzekļu piemērošanu juridiskajām personām tiek vai nu izbeigti, vai arī juridiskajai personai nav iespējams piemērot, piemēram, piespiedu līdzekli – naudas piedziņu, jo lielākā daļa uzņēmumu pirmstiesas procesa laikā jau ir maksātnespējīgi. Acīmredzot procesa virzītājam lielas problēmas var sagādāt saiknes pierādīšana starp fiziskās personas noziedzīgām darbībām vai bezdarbību un juridiskās personas interesi.

Interesanti, ka piecas Eiropas Savienības valstis nav ieviesušas juridisko personu kriminālatbildību, bet astoņās valstīs nepastāv arī juridisko personu administratīvā atbildība. Acīmredzot, pastāvot tādiem apstākļiem, juridiskas personas savai darbībai var izvēlēties tām labvēlīgāko tiesisko vidi.

Lietuvas Augstākās tiesas 2011. gada atskaitē Augstākās tiesas tiesnesis A. Abramavičius rakstā „Juridisko personu kriminālatbildība” atzīmē: „Lietuvas Augstākās tiesas prakse norāda, ka jautājumā par juridisko personu kriminālatbildību nepietiek konstatēt faktu, ka konkrēts noziegums tika izdarīts juridiskās personas labā vai interesēs, bet ir jānosaka arī saikne starp fizisko personu un izdarīto noziegumu, un juridisko personu. Tas nozīmē, ka nepietiek iegūt pierādījumus konkrētajā noziegumā par juridiskās personas labumu un interesēm ar mērķi ierosināt lietu pret juridisko personu, ja nav noteikta tās saikne ar fizisko personu un noziegumu”.

Kriminālprocesa īpatnības juridisko personu atbildības piemērošanā

Lietuvas Kriminālprocesa kodeksā noteikts, ka procesuālās darbības attiecībā uz juridisko personu jāveic saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa vispārējiem noteikumiem un izņēmumiem, kas ir norādīti kodeksa 28. sadaļas pantos.

Saskaņā ar Lietuvas Kriminālprocesa kodeksa 388.  panta normām juridiskās personas vadītājs vai darbinieks, vai advokāts, ko juridiskā persona ir pilnvarojusi rīkoties kā pārstāvi procesā, var darboties kā juridiskās personas pārstāvis, kurš realizē visas tiesības, kas ir piešķirtas aizdomās turētajam un apsūdzētajam, un pilda šo pušu procesuālos pienākumus visa procesa gaitā. Krimināllietā, kurā tiek apsūdzēta un tiesāta gan fiziskā, gan juridiskā persona, tiesa taisa vienu spriedumu, sprieduma rezolutīvajā daļā atsevišķi norādot nolēmumu attiecībā uz juridisko un fizisko personu. Juridiskajām personām piemēro tikai tādus procesuālos piespiedu līdzekļus kā juridiskās personas darbības apturēšana uz laiku un juridiskās personas darbības ierobežojumi.

Latvijā šādi procesuālie piespiedu līdzekļi pret juridiskajām personām nav paredzēti, jo juridiskā persona netiek saukta pie kriminālatbildības. Latvijā pirmstiesas kriminālprocesa kārtība, piemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskajai personai, ir regulēta Kriminālprocesa likuma 39. nodaļā. Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošana juridiskajai personai notiek tā kriminālprocesa ietvaros, kurā par aizdomās turēto ir atzīta vai pie kriminālatbildības saukta fiziskā persona, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas interesēs, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā vai arī īstenojot kontroli juridiskās personas ietvaros vai esot juridiskās personas dienestā. Salīdzinājumam var minēt Poliju, kur obligāts priekšnosacījums kriminālvajāšanas uzsākšanai pret juridisko personu ir spēkā stājies notiesājošs spriedums, ar kuru fiziska persona atzīta par vainīgu nozieguma izdarīšanā.

Kriminālatbildības piemērošana juridiskajām personām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā šobrīd ir tikai sākumposmā, tādēļ izdarīt kādus kategoriskus secinājumus vēl nav iespējams. Saskaņā ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras datiem no 2007. gada līdz 2012. gada otrajam pusgadam bijuši uzsākti 11 procesi pret juridiskajām personām piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai. Līdz Augstākās tiesas Senātam nav nonākusi neviena lieta, kur fiziskas personas lietā juridiskai personai būtu piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis un šāds nolēmums būtu pārsūdzēts kasācijas kārtībā. Šis fakts apstiprina, ka praksē ir problēmas ar jaunieviestās normas piemērošanu. Akadēmiskajos darbos par juridisko personu kriminālatbildību kā problēmjautājumi joprojām tiek iztirzāti tādi jautājumi kā princips, ka juridiska persona nevar būt vainojama un nodoms un spēja būt vainīgiem piemīt tikai fiziskām personām, juridisko personu vainas pierādījumi, non bis in idem princips, juridisko personu tiesību uz aizstāvību realizēšana un citi jautājumi. Tomēr nav šaubu, ka jautājums par juridisko personu kriminālatbildību ir aktuāls pašlaik un tāds droši vien būs arī turpmāk.

Izmantotie resursi un avoti

Likumu un Ministru Kabineta noteikumu krājums. Rīgā, Kodifikācijas nodaļas izdevums, 1933

Uldis Krastiņš, Valentija Liholaja. Salīdzināmās krimināltiesības, Latvija, Igaunija Lietuva. Tiesu namu aģentūra, 2004

Uldis Krastiņš. Krimināltiesību teorija un prakse. Viedokļi, problēmas, risinājumi – 1998-2008. Latvijas Vēstnesis, 2009

Kriminālllikums,12. izdevums. Tiesu namu aģentūra, 2011

Kriminālprocesa likums, 9. izdevums. Tiesu namu aģentūra, 2012

Rūta Rācene-Bērtule. Juridiskajām personām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi. Jurista Vārds, Nr.20 (254)

Antonova Elena. Yurievna-Corporate (Collective) criminal responsibility: historal and legal analysis. www.antonovy@yandex.ru