2009. gadā Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Kriminālsodu politikas koncepciju, lai sagatavotu konceptuālus priekšlikumus izmaiņām kriminālsodu sistēmā, kas būtu izmantojami, izstrādājot nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā (KL) un citos normatīvajos aktos, kuru pieņemšana sekmētu efektīvāku tiesisko līdzekļu piemērošanu.
Ievērojot gan koncepcijā piedāvātos risinājumus, gan arī likumprojekta izstrādes laikā ekspertu aktualizētos problēmjautājumus, Tieslietu ministrija izstrādāja likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”, kas Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts 2012. gada 13. decembrī, kā arī likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Būtiskākās novitātes ietvertas likumā „Grozījumi Krimināllikumā”. Būtiskākie grozījumi ietverti Krimināllikumā.
Grozījumi Krimināllikumā stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī, paredzot daudz būtisku jauninājumu salīdzinājumā ar līdzšinējo kārtību.
Tiesnešu konferencē, kas notika vēl pirms grozījumu pieņemšanas, tika prezentēti saskaņā ar Kriminālsodu politikas koncepciju izstrādātie grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL) un saistītajos likumos.
1. KL tiek definēti konkrēti soda mērķi, t.i., ne tikai sodīt, bet arī – atjaunot taisnīgumu; aizsargāt sabiedrību; resocializēt; atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.
2. Ar grozījumiem KL tiek atrunāts dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips (ne bis in idem).
3. Ar grozījumiem KL tiek mainīta noziedzīgu nodarījumu klasifikācija atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un kaitīgumam, kā arī atbilstoši jaunajiem sankciju apmēriem, kādi tiek paredzēti KL Sevišķajā daļā.
4. Grozījumi KL paredz aizstāt kriminālsodu „arests” ar jaunu brīvības atņemšanas soda paveidu – īslaicīga brīvības atņemšana, nosakot, ka par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu var tikt noteikta īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām līdz trim mēnešiem.
5. Naudas sods un piespiedu darbs būs piemērojams tikai par kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu un smagu noziegumu, par kuru nav paredzēta brīvības atņemšana ilgāka par 5 gadiem.
Naudas sodu par smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana ilgāka par pieciem gadiem, un sevišķi smagu noziegumu varēs piemērot tikai izņēmuma gadījumos.
No KL Sevišķās daļas pantu sankcijām tiek izslēgti naudas sodu apmēri, paredzot, ka naudas soda apmērs turpmāk būs nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 41. panta otro daļu.
6. Grozījumi paredz izslēgt no KL mantas konfiskāciju kā pamatsodu, vienlaikus saglabājot to kā papildsodu, kura piemērošana netiek paredzēta obligāta.
Tiesai, nosakot mantas konfiskāciju, būs konkrēti jānorāda, kāda manta ir konfiscējama.
7. Tiek paplašināts tiesību ierobežošanas soda saturs. Tiesību ierobežošana būs noteiktu tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļaus: 1) izmantot noteiktas tiesības; 2) ieņemt noteiktus amatus; 3) veikt noteiktu profesionālu vai cita veida darbību; 4) apmeklēt noteiktas vietas vai pasākumus.
8. Ar grozījumiem KL tiek iezīmēta virzība uz kombinēto sodu sistēmu. Piespiedu darbu turpmāk varēs piemērot arī kā papildsodu pie nosacītas notiesāšanas.
Ja tiek piemērota brīvības atņemšana līdz 3 gadiem un piespiedu darbs, tad piespiedu darbu izpildīs pastāvīgi. 9. Ar grozījumiem KL tiek konkretizēti soda noteikšanas principi. Nosakot soda veidu, būs jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Savukārt nosakot soda mēru, būs jāņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Brīvības atņemšana par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu būs piemērojama tikai tad, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
10. Grozījumi KL paredz atteikties no noziedzīgu nodarījumu kvalificējošās pazīmes – noziedzīgu nodarījumu atkārtotība. Tas darīts ar mērķi 1) lai nodrošinātu to, ka katrs noziedzīgs nodarījums tiek novērtēts ar sodu; 2) lai tiktu nodrošināta dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principa ievērošana; 3) lai novērstu personu „specializāciju” kādu konkrētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā; 4) lai novērstu to, ka viens noziedzīgs nodarījums vienlaikus veido divus noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veidus – atkārtotību un recidīvu.
Turpmāk sods būs nosakāms par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
11. Lai novērstu neadekvāti augstu galīgā soda noteikšanu, tiek mainīti sodu saskaitīšanas principi pēc vairākiem nodarījumiem, kā arī pēc vairākiem spriedumiem.
Tiek noteikta jauna sodu saskaitīšanas kārtība, kad ar vienu spriedumu personai noteikta reāla brīvības atņemšana, bet ar citu spriedumu brīvības atņemšana nosacīti. Šādos gadījumos primārs būs reāli piespriestais brīvības atņemšanas sods, nevis piespriestais smagākais brīvības atņemšanas sods, t.i., paredzot, ka nosacītas brīvības atņemšanas laiks ietverams reālās brīvības atņemšanas laikā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitāms ar reālo brīvības atņemšanas laiku.
12. Grozījumi KL 49. pantā paredz ierobežojumus brīvības atņemšanas soda samazināšanai, t.i., brīvības atņemšanas sods nedrīkstēs būt mazāks kā: 1/2 no panta sankcijā paredzētā minimālā soda par smaga nozieguma izdarīšanu; 2/3 no panta sankcijā paredzētā minimālā soda par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.
Tāpat tiek konkretizēti nosacījumi KL 49. panta piemērošanai, nosakot vieglāka soda veidu.
13. Ar grozījumiem KL tiek noteikti konkrētāki izlīguma noslēgšanas nosacījumi, lai izlīguma procedūru nebūtu iespējams izmantot ļaunprātīgi.
14. Ar grozījumiem KL tiek maksimāli paplašinātas brīvības atņemšanai alternatīvu sodu – naudas sods un piespiedu darbs – piemērošanas iespējas.
Noziegumiem tiek būtiski samazinātas brīvības atņemšanas sodu minimālās un maksimālās robežas.
Vienlaikus par tādiem noziegumiem kā narkotiku tirdzniecība un dzimumnoziegumi joprojām tiek saglabātas bargas sankcijas.
15. Saskaņā ar grozījumiem KL noziedzīgu nodarījumu turpmāk neveidos divi gada laikā izdarīti administratīvie pārkāpumi. Vienlaikus kriminālatbildība tiek saglabāta par tādiem nodarījumiem, kas rada būtisku kaitējumu.
Tiek dekriminalizēti tādi noziedzīgi nodarījumi, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedrības interesēm. Par šādiem nodarījumiem turpmāk tiks paredzēta tikai administratīvā atbildība vai vispār neparedzot atbildību.
16. Grozījumu pārejas noteikumi paredz plašu KL 5. panta otrajā daļā nostiprinātā labvēlības principa piemērošanu. Kriminālatbildība par noziedzīgo nodarījumu nevarēs iestāties, ja pēc likuma spēkā stāšanās dienas par to netiek paredzēta kriminālatbildība, un uzsāktie kriminālprocesi par šādiem nodarījumiem būs jāizbeidz.
Ja par nodarījumu turpmāk paredzēta administratīvā atbildība, tad lietas materiālus būs jānosūta administratīvās lietvedības uzsākšanai.
Nosakot brīvības atņemšanas sodu par nodarījumiem, kas izdarīti pirms grozījumiem KL, soda maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt jauno maksimālo apmēru (izņemot par nodarījumiem, kas līdz tam veidoja noziedzīgu nodarījumu atkārtotību). Tiesai būs jāņem vērā jaunās minimālās brīvības atņemšanas soda robežas.
Pārejas noteikumos vispārīgi tiek noteikts, ka KL grozījumi neattiecas uz personām, kuras līdz to spēkā stāšanās brīdim būs jau notiesātas, izņemot – labvēlības princips tiek attiecināts uz tām personām, kuras būs izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kas ar KL grozījumiem pilnībā tiek dekriminalizēts un kas līdz šim neveidoja administratīvo atkārtotību.
Tāpat notiesātajām personām brīvības atņemšanas sods nebūs jāizcieš ilgāk par maksimālo brīvības atņemšanas sodu, kas būs paredzēts attiecīgajā KL pantā pēc grozījumu spēkā stāšanās.
Visbeidzot tiks pārtraukta konfiscētās mantas piedziņa gadījumā, ja attiecīgajā KL pantā mantas konfiskācija vairāk netiks paredzēta.
17. Soda izpildes iestādēm mēneša laikā no KL grozījumu spēkā stāšanās dienas būs jāiesniedz tiesai iesniegumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas vai par sprieduma grozīšanu.
Iesniegumu tiesnesis izskata rakstveida procesā par naudas sodu – mēneša laikā, bet par pārējiem sodu veidiem – triju mēnešu laikā. Iesniegumu izskata tās tiesas tiesnesis, kura taisījusi pēdējo nolēmumu pirmajā instancē vai kuras darbības teritorijā esošās prokuratūras iestādes prokurors sastādījis prokurora priekšrakstu par sodu.
18. Ja pēc KL grozījumu spēkā stāšanās noziedzīga nodarījuma klasifikācija mainās no smagāka uz vieglāku, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu lietvedībā esošajos uzsāktajos kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem procesuālie termiņi nosakāmi atbilstoši tai noziedzīga nodarījuma klasifikācijai, kāda tā bija pirms grozījumu spēkā stāšanās.
19. Ja pēc KL grozījumu spēkā stāšanās personai piemērota ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa termiņš pārsniedz KL noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, persona nekavējoties atbrīvojama.
QR
