Par Administratīvo lietu departamenta darbu 2012.gadā

2012. gadā tiesvedībā 1184 lietas

Izskatītas 912 lietas – 77%

Tai skaitā

• kasācijas kārtībā – 880

• sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 30

• lietas pirmajā instancē – 2

2012. gadā Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja gandrīz tikpat daudz lietu, cik tika saņemtas (saņemtas 917 lietas, izskatītas 912 lietas). Salīdzinot ar 2011. gadu, līdzīgs ir palicis arī nepabeigto lietu atlikums gada beigās (2012. gadā 272 lietas, 2011.gadā 267 lietas). Procentuāli 2012. gadā izskatīto lietu skaits no kopējā izskatāmo lietu skaita ir saglabājies vidēji tāds pats kā iepriekšējos gados – 77%.

2012. gadā departaments visvairāk izskatīja lietas ar ministriju piedalīšanos (21%). Nākamais lielākais skaits ir lietām ar pašvaldību iestāžu (19%) un Valsts ieņēmumu dienesta piedalīšanos (18%). Salīdzinot šos datus ar iepriekšējo gadu, var secināt, ka atbildētājiestāžu pirmais trijnieks ir palicis nemainīgs, mainījusies ir tikai to secība – 2011. gadā visvairāk lietu tika izskatītas ar pašvaldību iestāžu piedalīšanos, tad sekoja Valsts ieņēmumu dienests un ministrijas. 2012. gadā no lietām, kurās kā atbildētājiestāde ir bijusi ministrija, gandrīz pusē gadījumu tā ir bijusi Tieslietu ministrija, savukārt lietās pret pašvaldībām  – 44% gadījumu iestāde ir bijusi Rīgas dome.

Salīdzinot ar 2011. gadu, par 3% ir palielinājies ar departamenta spriedumu atcelto zemāko instanču tiesu spriedumu skaits (35%), kas ir vērtējams kā augsts. Atšķirīga situācija bija saistībā ar departamenta atceltajiem lēmumiem  – 2012. gadā tika atcelti 18% zemāku instanču tiesu lēmumu (2011. gadā – 20%).

2012. gadā divās lietās departaments vērsās ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā. Vienā no šīm lietām prejudiciālais jautājums bija saistīts ar tiesībām pārsūdzēt ieceļošanas atteikumu (SKA-129/2012), savukārt otrā – ar preču deklarēšanu muitā (SKA-327/2012).

Savukārt piecās lietās 2012. gadā departaments vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā – par invaliditātes pensijas pārrēķina formulu invaliditātes grupas maiņas gadījumā (SKA-168/2012), par citvalodu personvārdu atveidi (SKA-184/2012), par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli (SKA-193/2012), par zaudējumu atlīdzinājuma prasījuma pieteikšanas termiņu (SKA-402/2012) un par soda naudas samērīgumu nodokļu tiesībās (SKA-666/2012).

Lietu izskatīšanas vidējais ilgums departamentā bija 2,3 mēneši, kas vērtējams kā ļoti labs. Viens departamenta senators 2012. gadā vidēji izskatīja 104 lietas, kas vēl arvien kasācijas instancē ir ļoti liels skaits. 2012. gadā tas gan vēl praksē neietekmēja departamenta darbu, tomēr nozīmīgs notikums administratīvajās tiesībās bija 1. novembrī beidzot pieņemtie nozīmīgie grozījumi Administratīvā procesa likumā. Tie vērsti uz papildu iespējām tiesas darba paātrināšanai, skaņu ierakstu un videokonferenču ieviešanas sekmēšanu, plašāku rakstveida procesa ieviešanu, valsts nodevu un drošības naudas sistēmas pilnveidošanu, kā arī tiesību aizsardzības iespēju izpildes stadijā nodrošināšanu. Tomēr par minēto grozījumu reālo ietekmi, kā arī problēmām to piemērošanā varēs runāt tikai nākamā gada atskaitē. 2012. gadā Augstākā tiesa sekmīgi turpināja divas jau iepriekš aizsāktas tradīcijas, kuras aktīvi atbalstīja arī Administratīvo lietu departaments. Pirmā no tām – tiesnešu konferences rīkošana. Tāpat kā iepriekšējā gadā konferences darbs tika organizēts vairākās daļās – bija gan priekšlasījumi, gan darbs sekcijās. Otrā tradīcija, kas sekmīgi turpinājās, bija sabiedrības informēšanas jomā. Departaments sadarbībā ar Komunikācijas nodaļu turpināja regulāri sniegt informāciju presei par kārtējā tiesas sēdē izskatāmajiem tiesību jautājumiem. Tāpat sabiedrības informēšanas jomā tika turpināta sadarbība ar skolām. Vairākas klases apmeklēja Augstāko tiesu un tām tika novadīta tiesību zinību stunda. Pozitīvi vērtējama iespēja departamenta pārstāvjiem piedalīties Satversmes tiesas organizētā konferencē par aktuāliem jautājumiem saistībā ar lietas ierosināšanu Satversmes tiesā. Ceru, ka šī diskusija varētu būt labs sākums pozitīvām pārmaiņām tiesu un Satversmes tiesas savstarpējā neprocesuālā sadarbībā.

Joprojām neatrisināts ir jautājums par Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) darbību atbilstoši departamenta vajadzībām. Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, sagatavojot statistikas pārskatu par departamenta darbu, nācās secināt, ka TIS automātiski sagatavotais statistikas pārskats par izskatītajām lietām neatbilst patiesajiem datiem un faktiski nav izmantojams. Lai gan, izstrādājot TIS, viens no mērķiem bija radīt to kā instrumentu tiesu darba efektīvākai organizēšanai un atvieglošanai, ikdienā strādājot ar TIS, nākas secināt, ka tas joprojām nav kļuvis par ērtu un parocīgu instrumentu minēto mērķu sasniegšanai. Lai šo situāciju risinātu, šā gada sākumā esam vērsušies gan pie Tiesu administrācijas vadības, gan tieslietu ministra, norādot uz konstatētajām problēmām saistībā ar TIS. Nepieciešamības gadījumā aicinātu Augstāko tiesu aktīvāk iesaistīties minēto jautājumu risināšanā, tostarp nodrošinot nepieciešamos resursus problēmu novēršanai vai vismaz samazināšanai.

Lietu skaits Senāta Administratīvo lietu departamentā 2007. - 2012. gadā

Ministrijas kā atbildētājiestādes kasācijas kārtībā izskatītajās lietās

Pašvaldības kā atbildētājiestādes kasācijas kārtībā izskatītajās lietās

Senāta Administratīvo lietu departamentā kasācijas kārtībā izskatīto lietu rezultāti (spriedumi) 

Senāta Administratīvo lietu departamentā kasācijas kārtībā izskatīto lietu atbildētājiestāžu struktūra (spriedumi un lēmumi)

Senāta Administratīvo lietu departamentā kasācijas kārtībā izskatīto lietu rezultāti (lēmumi)