Par Civillietu departamenta darbu 2012. gadā

2012. gadā tiesvedībā 2837 lietas

Izskatītas 1382 lietas – 49%
Tai skaitā

• kasācijas kārtībā – 1316

• sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem (protestiem) – 54

• sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 12

Lietu skaits un aprite

Senāta Civillietu departamentā 2012. gadā strādāja 12 senatori, ieskaitot departamenta priekšsēdētāju. Visi senatori ir ar lielu tiesneša vai zinātniskā darba pieredzi. Katram senatoram ir savs palīgs.

Tāpat kā iepriekšējos gados, galvenais uzdevums bija kvalitatīvi izskatīt civillietas likumā noteiktā kārtībā, lai Senāta nolēmumi būtu taisnīgi. Tas ir izšķiroši svarīgi, lai veicinātu sabiedrības uzticība tiesu varai.

Pēdējos gados ir veikti vairāki pasākumi, lai atslogotu tiesas, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulības šķiršanas lietas ir nodotas notāriem, izdarīti daudzi grozījumi Civilprocesa likumā. Pagājušajā gadā Senāta darbu jūtami atviegloja tas, ka blakus sūdzības un lietas, kurās ierosināta kasācijas tiesvedība, var tikt izskatītas rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdes, ja iespējams pieņemt nolēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Ja nepieciešami lietas dalībnieku papildu paskaidrojumi vai pēc Senāta ieskata attiecīgajai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, nosaka lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Likums dod iespēju kasācijas tiesvedības ierosināšanu atteikt rezolūcijas veidā. Senatori nepraktizē rezolūciju rakstīšanu, bet pieņem īsu lēmumu, nenorādot detalizētus motīvus, kuru dēļ kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta.

Izmaiņas Civilprocesa likumā sekmējušas to, ka gada laikā bija iespējams izskatīt vairāk civillietas kopš Senāta darbības atjaunošanas.

Neraugoties uz pozitīvajām izmaiņām civilprocesā, tostarp drošības naudas paaugstināšanu, iesniedzot kasācijas sūdzības, no 50 uz 200 latiem, saņemto lietu skaits gadu no gada neapturami palielinājies. Personas arvien vairāk meklē tiesas aizsardzību savu problēmu risināšanā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, saņemto lietu skaits palielinājies par 277 lietām (1635 – 1358), izskatīto – par 362 (1382 – 1020), neizskatīto – par 253 lietām (1455 – 1202). Saņemto, izskatīto un neizskatīto lietu skaits ir rekordliels visā atjaunotā Senāta pastāvēšanas vēsturē.

Kopš 2000. gada saņemto un arī izskatīto lietu skaits ir pieaudzis divkārt, bet neizskatīto lietu skaits – vairāk kā 23 reizes. Straujāks saņemto lietu un nepabeigto lietu skaita pieaugums vērojams no 2006. gada. Līdz ar to nenovēršami palielinās arī lietu izskatīšanas termiņi un tas rada lietās iesaistīto personu pamatotu neapmierinātību.

2012. gadā saņemtas 95 maza apmēra prasības. Tām ir speciāla tiesvedības kārtība – pirmās instances tiesas spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams, to var pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Tādu pašu speciālu tiesvedības kārtību Saeima šī gada 14. februārī noteica arī lietās par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, turklāt noteikti saīsināti termiņi šo lietu izskatīšanai. Grūti prognozēt, cik šādu lietu nonāks līdz Senātam.

Lietu izskatīšana, apejot apelāciju, ir apšaubāms risinājums. Tas vērsts it kā uz ātrāku tiesas procesa rezultāta sasniegšanu un apelācijas instances tiesu atslogošanu, taču tas noticis uz kasācijas instances tiesas rēķina, palielinot saņemto lietu skaitu. Kasācijas instancē nonāk lietas, kurās trūkumus un nepilnības būtu bijis iespējams novērst apelācijas instances tiesā un pielikt punktu tiesvedībai. Kasācijas instance to izdarīt nevar, jo, konstatējot būtiskus pārkāpumus, spriedums ir jāatceļ un lieta jānodod jaunai izskatīšanai. Tādējādi ieguvums no šīs jaunās procesuālās kārtības ir apšaubāms. Senātam vajadzētu lemt tikai nozīmīgus un principiālus jautājumus vienveidīgas tiesu prakses veidošanai.

Izskatīto lietu skaits ir palielinājies uz kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikšanas rēķina. Rakstveida procesā izskatīto lietu skaits pārsniedz mutiskā procesā izskatīto lietu skaitu – tiesas sēdē izskatītas 252 lietas, rakstveida procesā  – 298 lietas.

Lietu veidi un struktūra

Civilstrīdi ir nesaraujami saistīti ar ekonomiskajiem apstākļiem valstī. Bija laiks, kad ievērojama daļa no strīdiem bija sakarā ar zemes reformu laukos un pilsētās, ar dzīvojamo māju denacionalizāciju, nekustamo īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem. Šobrīd lietu struktūra mainījusies, taču joprojām daudz strīdu ir lietās, kas izriet no saistību tiesībām (34%), strīdu, kas izriet no ģimenes tiesiskām attiecībām un no telpu īres līguma attiecībām. Šo lietu skaits ir palielinājies. Īpaši jāatzīmē izskatīto darba strīdu palielināšanās no 114 lietām 2011. gadā uz 307 lietām pagājušajā gadā, t.i. 2,7 reizes. Darba strīdi ir aktuāli arī citās Eiropas valstīs.

Tendence ir palielināties saņemto blakus sūdzību skaitam. Pēdējo gadu laikā tas ir divkāršojies: 2002. gadā bija 73 blakus sūdzības, 2011. gadā – 118, 2012. gadā – jau 151. Būtu mērķtiecīgi šo jautājumu rūpīgi izpētīt un analizēt, šķiet, ka blakus sūdzību skaitu būtiski ietekmē apelācijas instances tiesu dažādi procesuāla rakstura pārkāpumi, nevērība pret procesuālo tiesību normu precīzu izpildi. Joprojām ir daudz sūdzību par Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem – 36 (2011. gadā –30).

Lietu izskatīšanas rezultāti

Divkārt palielinājies to izskatīto lietu skaits, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta. 2012. gadā atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 724 lietās, t.i. par 360 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā (364). Tas arī ir rekordliels skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un sastāda 63 % no visām kasācijas lietām. Salīdzinoši –2005. gadā kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta 46 % lietu, 2008. – 45 %; 2010. – 54%; 2011. gadā – 45%. Taču arī atteikumam nepieciešama visu lietas apstākļu iepazīšana un kasācijas sūdzības analīze. Kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikšana nav bijis pašmērķis, lai ātrāk izskatītu lietas un mazāk būtu jāraksta motivēti nolēmumi. Vienmēr tas darīts, nemazinot pilsoņu tiesības uz taisnīgu tiesu.

Kasācijas tiesvedības ierosināšana galvenokārt tiek atteikta gadījumos, kad jau ir izveidojusies stabila judikatūra vai nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.

Domājams, ka pastāv iespēja vēl vairāk pastiprināt „sietu” rīcības sēdēs, lai Senāts izskatītu lietas, kuras tiešām ir nozīmīgas judikatūras veidošanai. Piemēram, ja no 413 lietām, kurās kasācijas tiesvedība bijusi ierosināta, 151 spriedums atstāts negrozīts, iespējams, daļā no tām kasācijas tiesvedību varēja neierosināt.

No pārsūdzētajiem 1142 spriedumiem atcelti pilnībā vai daļā 255 spriedumi jeb 22%. Tas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējā gadā (27%). Nedaudz vairāk par vidējo rādītāju atcelti spriedumi lietās, kas izriet no darba līgumu attiecībām un lietās, kurās ir strīds par nekustamā īpašuma tiesībām.

Lietu izskatīšanas termiņi

Lietu izskatīšanas termiņi ir ilgi no senatoru gribas neatkarīgu iemeslu dēļ un, ņemot vērā, ka saņemto lietu skaits arvien palielinās, pagaidām nav pamata cerēt uz lietu izskatīšanas termiņu radikālu saīsināšanu. Prognozējams, ka 2012. gadā saņemto lietu skaits varētu palielināties: iepriekšējā gada janvārī saņemtas 92 lietas, šīgada janvārī –167 lietas, t.i. par 75 lietām vairāk.

Salīdzinot ar 2011. gadu, Civillietu departamenta senatoru slodze palielinājusies no 90 lietām uz 113 izskatītām lietām gadā, t.i. par 10 lietām vairāk nekā vidēji Augstākajā tiesā vienam tiesnesim. Tanī pašā laikā nedaudz samazinājies lietu izskatīšanas vidējais ilgums no 12,1 mēneša uz 11,5 mēnesi, taču tas nav būtisks samazinājums.

Lietu sadalē prioritāte ir darba strīdiem un bērnu tiesību aizsardzības lietām. Taču līdz ar to aizkavējas pārējo lietu izskatīšana ilgāk par gadu. Piemēram, 2013.  gada martā rīcības sēdēs tiks skatītas lietas, kas saņemtas 2011. gada novembra beigās un decembrī. Tiek pieteikti pamatoti lūgumi atsevišķas lietas izskatīt ārpus kārtas un iespēju robežās šos lūgumus mēģināts apmierināt. Pēc rīcības sēdēm lietas tiek izlemtas apmēram divu mēnešu laikā.

Lai turpmākajos četros gados būtiski samazinātu neizskatīto lietu atlikumu, Civillietu departamentam būtu nepieciešami papildus trīs tiesneši.

Sūdzības un iesniegumi

Saņemto un izlemto sūdzību un iesniegumu skaits, tostarp par protestu iesniegšanu lietās, kurās pirmās instances tiesu spriedumi un lēmumi ir stājušies likumīgā spēkā, 2012. gadā bijis iepriekšējā gada līmenī – 652, bet par 50 mazāk nekā 2011. gadā – 692 un ievērojami mazāk nekā 2010. gadā – 1026.

Mazāks ir arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Civillietu departamenta priekšsēdētāja iesniegto protestu skaits – kopā 20 (2011. gadā – 53). Mazāks ir bijis atkārtoto sūdzību un iesniegumu skaits, kas varētu nozīmēt, ka vairums sūdzību bijušas nepamatotas. Vienlaikus palielinājies ģenerālprokurora iesniegto protestu skaits no 15 uz 25.

Beidzot tika atrisināts gadiem ilgi vilcinātais jautājums par grozījuma izdarīšanu Civilprocesa likuma 483. pantā, lai Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju atbrīvotu no protestu iesniegšanas funkcijas. Kopš 2013. gada 1. janvāra protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu civillietās Senātam var iesniegt tikai ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors.

Uz 2012. gada sākumu neizlemti bija palikuši 58 iesniegumi, kas saskaņā ar Pārejas noteikumiem jāizskata iepriekšējā kārtībā. Daļa no tiem jau ir izlemti.

Raksturīgi, ka pēdējā laikā no strīdā iesaistītām personām vai viņu pārstāvjiem tiek saņemti nepamatoti iesniegumi par tiesnešu saukšanu pie disciplināratbildības, ja lietas prāvnieku neapmierina tiesas pieņemtais nolēmums. Tas varētu liecināt par iesniedzēju zemo juridisko kultūru.

Problēmas un iespējamie risinājumi

Galvenie virzieni, kuros departamentam arī turpmāk jāstrādā:

• pienācīga lietu sagatavošana un izskatīšana kasācijas instancē;

• tiesas nolēmumu rūpīga argumentēšana atbilstoši procesuālo un materiālo tiesību normām, kasācijas vai blakus sūdzībās izvirzītajiem motīviem, pastāvošajai judikatūrai konkrētajā lietu kategorijā;

• nolēmumu savlaicīga sagatavošana un publicēšana saskaņā ar noteikto kārtību;

• senatoru un palīgu mācības par izmaiņām tiesību aktos, normatīvo aktu piemērošanu Eiropas Savienībā;

• mācības pirmās instances tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem;

• tiesu prakses vispārināšana atsevišķās lietu kategorijās;

• civilprocesa normu pilnveidošana.

Drošības naudas apmēra palielināšana, iesniedzot kasācijas sūdzības, nav samazinājusi kasācijas kārtībā izskatāmo lietu skaitu. Jāšaubās, vai lietu skaitu būtiski samazinās arī valsts nodevas apmēra palielināšana no 2013. gada 1.janvāra, kā arī iecerētā mediācija. Ja tas arī notiks, par to varēs spriest tikai pēc vairākiem gadiem.

Viens no veidiem, kā paātrināt civilprocesu, ir zvērinātu advokātu lomas palielināšana, nosakot advokātiem ekskluzīvas tiesības pārstāvēt personas civilprocesā. Par to diskusijas ir bijušas arī agrāk, apmēram pirms desmit gadiem, taču tad netika nodrošināta valsts apmaksāta juridiskā palīdzība personām, kas to nevar atļauties. Tagad apstākļi ir mainījušies, valsts nodrošina advokāta juridisko palīdzību civillietās personām, kuras to objektīvi nevar atļauties materiālu apstākļu dēļ.

Advokāta procesa ieviešanai ir leģitīms mērķis un tas ir viens no veidiem, kā pusēm nodrošināt pilnvērtīgu viņu procesuālo tiesību ievērošanu un garantēt pilnvērtīgu sabiedrības tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu. Šāds process būtu ieviešams jau tuvākajā laikā vismaz attiecībā uz kasācijas instances tiesu.

Intensīvā darba slodze Senāta Civillietu departamentā senatoriem un senatoru palīgiem prasījusi spēju koncentrēties un izturību. Ievērojot arvien pieaugušo lietu skaitu, pašreizējos apstākļos ievērojami samazināt lietu izskatīšanas termiņus, strādāt vēl intensīvāk, nezaudējot darba kvalitāti, nav iespējams. Jārod iespēja palielināt Senāta Civillietu departamenta tiesnešu skaitu.

Lietu skaits Senāta Civillietu departamentā 2007. - 2012. gadā

* Tai skaitā lietas, kas nosūtītas atpakaļ tiesai bez izskatīšanas (2011.-11, 2012.-44)

Civillietu departamentā kasācijas kārtībā izskatīto lietu struktūra (spriedumi un lēmumi)