Par Krimināllietu tiesu palātas darbu 2012. gadā

2012. gadā tiesvedībā 492 lietas
Izskatītas 265 lietas – 54%
Tai skaitā

• apelācijas kārtībā – 225

• sūdzības par ģenerālprokurora lēmumiem par personu izdošanu ārvalstij – 7

• drošības līdzekļa – apcietinājuma – pagarināšana – 8

• materiāli par sprieduma izpildi, termiņa pagarinājumu, drošības līdzekli, sūdzības – 25

Ievads

2012. gada 1. jūlijā, stājoties spēkā grozījumiem Kriminālprocesa likuma 442. pantā, Latvija ir pārgājusi uz tā saucamajām „tīrajām tiesu instancēm” kriminālprocesā, kur visās lietās pirmā instance ir rajonu tiesas, apelācijas instance – apgabaltiesas, kasācijas instance – Augstākās tiesas Senāts, un ir „iezīmēts” datums, līdz kuram pastāvēs Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta – tas ir 2014. gada 31. decembris.

Krimināllietu tiesu palātas darbs tiek organizēts atbilstoši normatīvajam regulējumam – savas kompetences ietvaros apelācijas kārtībā tiek turpināts izskatīt tās krimināllietas, kuras līdz 2012. gada jūlijam bija piekritīgas apgabaltiesām kā pirmās instances tiesām.

Krimināllietu tiesu palātā 2012. gada pirmajā pusgadā strādāja septiņi, bet otrajā – seši Augstākās tiesas tiesneši un divi apgabaltiesu tiesneši, kuri aizpilda vakances. Palātā strādā četri tiesnešu palīgi – viens palīgs diviem tiesnešiem.

Statistika

Krimināllietu tiesu palātā 2012. gadā apelācijas kārtībā saņemtas 128 lietas. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, saņemto lietu skaits samazinājies uz pusi (2011.  gadā apelācijas kārtībā saņemtas 242 lietas), kas ir loģiski, ņemot vērā, ka pusgadu apgabaltiesas vairs jaunas lietas pirmajā instancē nesaņēma.

Apelācijas kārtībā Krimināllietu tiesu palātā izskatīta 221 lieta, kas ir par 20 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tas ir objektīvs rādītājs, ņemot vērā, ka pusgadu palāta strādājusi tikai ar diviem tiesu sastāviem.

Papildus apelācijas kārtībā izskatītajām Krimināllietu tiesu palāta ir izskatījusi vēl 40 lietas – sūdzības par ģenerālprokuratūras lēmumiem par personas izdošanu ārvalstij, lietas par drošības līdzekļa – apcietinājuma – termiņa pagarināšanu, materiālus, kas saistīti ar sprieduma izpildi un ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa pārsūdzēšanu.

Neizskatīto lietu atlikums samazināts par 101 lietu, kas ir labākais rādītājs pēdējos trīs gados. Pie tam tas panākts pie ļoti liela atlikto lietu skaita. Uz 2013. gada sākumu Krimināllietu tiesu palātā neizskatītas palikušas 225 apelācijas kārtībā saņemtas lietas.

Lielais atlikto lietu skaits izskaidrojams ar gaidāmajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas stāsies spēkā ar 2013. gada aprīli un kas ietver tā saucamo sodu liberalizāciju. Apsūdzētie ir ieinteresēti atlikt lietas, lai sagaidītu likumā noteiktos jaunos sodus.

2012. gadā Krimināllietu tiesu palātā apelācijas kārtībā iztiesāto krimināllietu struktūrā pēc noziedzīga nodarījuma veidiem 71 lieta, jeb 33% no izskatītajām lietām bija ar narkotiskajām un psihotropām vielām saistītie noziedzīgie nodarījumi. Ņemot vērā, ka ar 2013. gada 1. aprīli par šādu kategoriju noziedzīgiem nodarījumiem būtiski tiks samazinātas sodu minimālās robežas, jau kopš 2012. gada septembra palātai nācies atlikt apmēram 90% izskatāmo lietu, kas saistītas ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti.

Ar narkotiskajām un psihotropām vielām saistītie noziedzīgie nodarījumi ir lielākais skaits Krimināllietu tiesu palātā iztiesāto lietu struktūrā pēc noziedzīga nodarījuma veidiem. Vēl lielākais skaits lietu ir divās kategorijās: noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību – 46 lietas jeb 21%, un slepkavības – 44 lietas jeb 20%.

Tiesas spriešanas kvalitātes rādītāji

Krimināllietu tiesu palāta 2012. gadā iztiesāja 141 Rīgas apgabaltiesas lietu, 18 Latgales apgabaltiesas lietas, 31 Zemgales apgabaltiesas lietu, 18 Vidzemes apgabaltiesas lietas, 13 Kurzemes apgabaltiesas lietas.

No visām 221 lietas pirmās instances tiesas nolēmums atstāts negrozīts 109 lietās jeb 49%. Piecās lietās apelācijas sūdzība atstāta bez izskatīšanas, trīs lietās izbeigta apelācijas tiesvedība, pārējās 104 lietās nolēmums atcelts pilnībā vai tā daļā.

Ir neliels procents atceltu nolēmumu ne apgabaltiesu vainas dēļ, bet gan tāpēc, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tomēr apgabaltiesu atcelto nolēmumu procents ir apmēram 50%, kas nav maz. Pēc Krimināllietu tiesu palātas likvidēšanas varētu rasties problēmas ar vienotas, stabilas apelācijas tiesvedības prakses pastāvēšanu, jo katrā tiesu apgabalā tā varētu būt atšķirīga.

Savukārt kasācijas kārtībā Senātā pārsūdzētas 145 Krimināllietu tiesu palātā iztiesātas lietas – par 18 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Atcelti un grozīti 19% palātas nolēmumu.

Atcelto nolēmumu skaita palielināšanās saistīta arī ar tiesnešu fizisku nogurumu, jo lielā slodze neizbēgami rada kļūdas. Kriminālprocess paredz 14 dienas pilna nolēmuma sagatavošanai, bet tiesnesim gandrīz katru dienu ir jāpiedalās tiesas sēdēs.

Lietu atlikšanas iemesli

2012. gadā Krimināllietu tiesu palātā apelācijas kārtībā izskatīta 221 lieta, atliktas 196 lietas.

Kā jau minēts, 2013. gada 1. aprīlī spēkā stāsies grozījumi Krimināllikumā, kas paredz vairāku kategoriju noziedzīgiem nodarījumiem maigākas soda sankcijas, tostarp ar narkotiskajām un psihotropām vielām saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tas neapšaubāmi ir galvenais iemesls, kāpēc pusgada laikā no tiesas neatkarīgu iemeslu dēļ izskatītas vien pāris krimināllietas, kas saistītas ar narkotisko vielu apriti.

Lietu atlikšanas iemesli 2012. gadā:

• apsūdzētā neierašanās uz tiesas sēdi – 49;

• aizstāvja neierašanās uz tiesas sēdi – 38;

• liecinieka aicināšana uz nākamo tiesas sēdi – 18;

• liecinieka neierašanās uz tiesas sēdi – 16;

• laika trūkuma dēļ – 13;

• ekspertīzes nozīmēšana – 10;

• cietušā neierašanās uz tiesas sēdi – 8;

• cietušā aicināšana uz nākamo tiesas sēdi – 6;

• citi iemesli – 38.

Neskatoties uz lielo atlikto lietu skaitu, Krimināllietu tiesu palātā samazināts no 13 uz 10 mēnešiem laiks, kad pirmo reizi lieta tiek nozīmēta izskatīšanai tiesas sēdē.

Perspektīva

Prognozējams, ka lietu skaits Krimināllietu tiesu palātā turpinās samazināties. Iespējams, jau 2013.  gadā varētu tikt izskatītas visas vai vismaz 4/5 Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales apgabaltiesu lietu. Savukārt Rīgas apgabaltiesā vēl atrodas 56 pirmās instances krimināllietas, no kurām 20 lietas ir apturētas. Jautājums – kas notiek ar neizskatītajām lietām pēc diviem gadiem, kad tiek likvidēta krimināllietu tiesu palāta. Loģiski būtu, ja neizskatītās lietas nodotu izskatīšanai apelācijas instancei, tas ir – apgabaltiesām. Taču pagaidām nekādas iestrādes no likumdevēja puses nav.

Lietu skaits Krimināllietu tiesu palātā 2007. - 2012. gadā

*Tai skaitā lietas nosūtītas atpakaļ tiesai bez izskatīšanas – trūkumu novēršanai (2011.-15, 2012. – 4)

Apelācijā pārsūdzēto pirmās instances lietu iztiesāšanas rezultāti apgabaltiesām