Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne STRADA-ROZENBERGA tiesnešus aicināja ar pašcieņu un godprātīgu darbu mazināt tiesisko nihilismu, kas valda Latvijā.
Lai arī runā, ka krīze sāk tuvoties beigām, vismaz tiesību sistēma to nejūt. Jo ne jau tikai finanšu jautājumi iezīmē krīzi – tas ir arī tiesiskais nihilisms, kas joprojām pastāv gan cilvēku, gan politiķu un citu augstu amatpersonu vidū. Tā ir neticība tiesību sistēmai kā tādai un neticība tās piemērotājiem.
Dekāne aicināja ikvienu, arī tiesnešus, novērtēt sevi un būt spējīgiem kādā brīdī pateikt – nē, mēs neesam sliktāki kā citi. „Katrs no mums pazīst kādu ārvalstu tiesnesi. Vai viņš ir labāks kā jūs? Nē, nav. Šeit ir labākie tiesneši, kādi var būt šajā valstī. Mums nav jābūt tiesnešiem, kādi ir Anglijā, jo šeit nav Anglijas sabiedrība un šeit nav Anglijas prokurori un politiķi. Mums nav jābūt tādiem kā Zviedrijā, jo šeit nav Skandināvija. Mēs esam šeit – Latvijā ar Latvijas sabiedrību. Tikai varbūt dažbrīd pietrūkst pašpārliecinātības, lai to paustu.”
Sabiedrības aptaujās visaugstāk novērtētā tiesībaizsardzības iestāde ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un tas ir tāpēc, ka viņi nekaunas skaļi pateikt, ka ir labākie, kaut arī dažbrīd viņu pašpārliecinātībai varbūt pat vajadzētu būt ierobežotai. Jo tas, ko viņi saka, ir – neviens cits nezina, tikai viņi zina. Jautājums, kāpēc neviens pretī nepasaka – mēs arī zinām. Pašpārliecinātības moments ir tas, ko dekāne novēlēja tiesas turpmākajai attīstībai, un varbūt arī juridiskās izglītības turpmākajai attīstībai.
Otrs dekānes vēlējums tiesu sistēmai – būt saprotamākai sabiedrībai. Redzot tik daudz cilvēkus mantijās, kāda universitātes darbiniece atcerējusies, ka pagājušajā tiesnešu konferencē kāda mamma ar mazuli gājusi cauri garderobei, kas bijusi pilna ar tiesnešiem mantijās. Un mazulis vaicājis: vai mēs esam pie Harija Potera? „Principā ar bērna muti runā taisnība,” sacīja K.Strada-Rozenberga, „jo gan jūs kā tiesnešus, gan vispār juristus sabiedrība uztver kā kaut ko nesaprotamu. Tas, ko juristi dara, vidējam cilvēkam ir nepieņemams un nesaprotams, bet ja tas iznāk labi – tad tā ir kā zināma burvestība.”
Juridiskā fakultāte gribētu tiesnešiem dāvināt burvju nūjiņas, ar kurām darīt visus apmierinātus, taču tas nav iespējams. Bet tiesnešu burvju nūjiņa ir viņu zināšanas, un tajā Universitāte var palīdzēt. Tāpēc kā simbolisku dāvanu Juridiskā fakultāte visām tiesām dāvināja Universitātes pēdējo trīs konferenču rakstu krājumus, lai tiesneši varētu ar tiem iepazīties un izmantot savā profesionālajā darbā.
QR
