Ievads
Viens no pēdējā laika būtiskākajiem jautājumiem, kas bijis Tieslietu ministrijas darba kārtībā, ir saistīts ar grozījumu likumā „Par tiesu varu”, kas stājās spēkā ar 1.septembri, plašāku skaidrošanu. Tieslietu ministrijas uzdevums ir informēt par jau šobrīd paveikto un arī to, ko mēs vēl veiksim tuvākajā laikā, turpinot novērot un analizēt tiesiskā regulējuma piemērošanu un apzinot tā pilnveides iespējas.
Minēto likuma grozījumu mērķis ir tiesas darba organizācijas pilnveide, tiesas darba kvalitātes celšana, tiesas darba atklātuma veicināšana, kā arī skaidrs tiesu kompetenču sadalījums (tīro tiesu instanču sistēma). Būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar lietu izskatīšanas termiņu pārvaldības mehānisma ieviešanu. Tas arī ir pirmais jautājums, par kuru tiek uzdoti jautājumi no tiesu priekšsēdētāju puses – kā tas varētu izskatīties praksē un kā šīs normas ir izpildāmas. Tāpat ir detalizētas tiesu priekšsēdētāju funkcijas, noteikts vienots tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu skaitījums, paplašināta tiesas spriedumu pieejamība, noteikta tiesas sēžu kalendāra sasaiste ar advokātu noslodzes plānojumu, veiktas izmaiņas tiesnešu atstādināšanas no amata regulējumā, vienādots tiesneša maksimālais vecums, nodrošināts tiesiskais pamats Augstākās tiesas reformai un kompetenču pārdalei starp tiesu instancēm (tīrās tiesu instances), noteikti reformas īstenošanas termiņi, kā arī veiktas izmaiņas izmeklēšanas tiesnešu darba organizācijā. Katrs no šiem grozījumiem prasa plašāku izklāstu.
[1] Izveidots lietu izskatīšanas pārvaldīšanas mehānisms
Grozījumu mērķis ir sekmēt tiesvedības termiņu paredzamību, nodrošināt iespējami ieilgušu tiesas lietu apzināšanu, veicināt personas tiesību uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā īstenošanu. Kāpēc šī ideja ir radusies? Esam smēlušies idejas un meklējuši iespējamos risinājumus gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) atziņās, gan arī citās starptautisko organizāciju rekomendācijās. ECT ir atzinusi, ka saprātīgs lietu izskatīšanas termiņš nosakāms katrā konkrētajā lietā individuāli, ievērojot lietas sarežģītību un lietas dalībnieku attieksmi pret tiesas uzliktajiem pienākumiem. Turklāt atkāpēm no vidējā lietu izskatīšanas termiņa jābūt pamatotām. Savukārt Eiropas Komisijas tiesu darba efektivizācijas programmas (CEPEJ) vadlīnijas par tiesvedības laika pārvaldību arī izdala atsevišķus principus, ko valstīm vajadzētu ievērot, strādājot pie šī jautājuma. Viens no tiesvedības laika pārvaldības pamatprincipiem ir paredzamības princips. Otrs, ka dalībvalstīm jāpieņem standarta metodoloģija lietas izskatīšanas ilguma aprēķināšanai. Trešais, ka, plānojot lietu izskatīšanas termiņu, ņemami vērā apstākļi, kas varētu ietekmēt lietu izskatīšanas ilgumu nākamajā pārskata periodā. Šie principi ir ņemti vērā, izstrādājot attiecīgos grozījumus.
Par priekšsēdētāja funkcijām lietu plānošanas termiņa noteikšanā – tiesu priekšsēdētāji sadarbībā ar tiesas tiesnešiem plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā. Nav tā, ka tikai pašam priekšsēdētājam ir dotas pilnvaras visu izlemt. Tam ir jābūt kopīgi apspriestam ar tiesnešiem. Tiesu priekšsēdētāji apstiprina izvirzītos mērķus par vidējo lietu izskatīšanas termiņu kā lietu izskatīšanas termiņu standartu, par apstiprināto lietu izskatīšanas termiņu standartu līdz katra gada 1.februārim iesniedz informāciju Tieslietu padomei, un pārrauga lietu izskatīšanas faktiskos termiņus tiesā.
Pārraugot lietu izskatīšanas termiņus, tiesas priekšsēdētājs var: 1) pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu tiesneša tiesvedībā esošajās lietās un lietu kārtošanas atbilstību normatīvo aktu, tai skaitā tiesu lietvedības noteikumu, prasībām; 2) pieprasīt tiesnesim paskaidrojumu par tiesneša darba organizācijas un citiem jautājumiem savas kompetences ietvaros; 3) dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar tiesneša darba organizāciju, amata pienākumu izpildes nodrošināšanai.
No tiesu priekšsēdētāju puses izskan jautājumi, vai gadījumā tie pienākumi un tiesības, kas uzliktas ar likumu, nebūtu tulkojami tā, ka tiesas priekšsēdētājam patiesībā ir uzlikts par pienākumu iejaukties tiesneša darbībā un lietu spriešanā. Tas tā nav, jo Tieslietu ministrija ir tikai radījusi rīku jeb līdzekli, kā tiesu priekšsēdētājam kopā ar tiesnešiem sekot līdzi lietas izskatīšanas termiņiem. Tāpēc tie pienākumi, kas paredzēti likumā, ir vērsti uz to, lai tiesas priekšsēdētājs un tiesneši sadarbotos savā starpā. Tiesas priekšsēdētājam ir pienākums pārraudzīt darba gaitu, pieprasīt un dot tiesnesim rīkojumus, ja viņš tiešām konstatē, ka ir pamatotas bažas vai arī varbūt pat konstatēti pārkāpumi saistībā ar tiesneša bezdarbību lietas izskatīšanā. Tiesas priekšsēdētājs nevar iejaukties tiesneša darbībā, spriežot tiesu. Ja tiesas priekšsēdētājs secina, ka tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, vai tiesneša plānotais termiņš nenodrošina lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, tiesas priekšsēdētājs var: 1) uzdot tiesnesim noteikt atbilstošu termiņu, kurā, ņemot vērā lietas apstākļus, jāveic attiecīgā procesuālā darbība; 2) pārdalīt tiesnešiem lietas saskaņā ar lietu sadales plānu.
Lai veicinātu vienotu praksi, tiek izstrādāti metodiskie ieteikumi termiņu plānošanai un noteikšanai. Nepieciešamie statistikas datu mērījumi tiesām tiks nodrošināti sadarbībā ar Tiesu administrāciju. Rezultātu plānošana un prognoze ir veicama katrā tiesā, ņemot vērā tiesas personālsastāvu un tā iespējamās izmaiņas (piemēram, prombūtnes uz noteiktu laiku), lietu apgrozījuma tendences, kas var būt saistītas gan ar normatīvo aktu izmaiņām, gan ekonomiskās situācijas izmaiņām u.c.
Atklāts jautājums, vai lietu izskatīšanas termiņiem vajadzētu būt vienotiem, neizdalot atsevišķas lietu kategorijas, vai tomēr atsevišķās lietu kategorijās būtu jāpārdomā un jānoska vidēji termiņi, kas būtu atšķirīgi no standarta lietām, piemēram, laulības šķiršanas lietās, parāda piedziņas lietās. Par to mums šobrīd ir diskusijas, un viedokļi dalās.
[2] Detalizētas tiesu priekšsēdētāju funkcijas
Līdz šim ir izskanējuši dažādi viedokļi par to, kādas funkcijas likums piešķīris tiesu priekšsēdētājiem. Viens priekšsēdētājs uzskatīja, ka kādā jautājumā viņam nav tādu tiesību, bet cits tiesas priekšsēdētājs uzskatīja, ka viņam tādas tiesības ir. Tāpēc galvenie šo grozījumi mērķi ir veicināt vienotu izpratni par tiesas priekšsēdētāja kompetences un pilnvaru robežām, veicināt vienotu praksi tiesas darba vadībā, celt tiesas darba kvalitāti un prestižu sabiedrībā.
Likumā papildus nostiprinātas tādas tiesas priekšsēdētāja funkcijas kā: veicināt vienotu tiesu praksi tiesā, organizēt aktuālu normatīvo aktu piemērošanas jautājumu apspriešanu un tiesu prakses analīzi (kolektīva apspriedes, atcelto nolēmumu analīze u.c.); nodrošināt tiesas darba atklātumu (informācijas izsniegšanas procesa vadība un uzraudzība, sadarbība ar medijiem u.c.); uzraudzīt tiesas darbinieku darba kvalitāti un apmeklētāju apkalpošanas standartu ievērošanu tiesā; veicināt profesionālās ētikas normu ievērošanu un to vienotu izpratni tiesā (kolektīva apspriedes, disciplinārā kontrole, aktīva sadarbība ar Tiesnešu ētikas komisiju).
[3] Noteikts vienots tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu skaitījums
Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt tiesneša profesionālo prasmju saglabāšanu, attīstību un pilnveidi (lielas tiesas vadība nereti liedz iespēju tiesas priekšsēdētājam kā tiesnesim paralēli izskatīt lietas, kā rezultātā tiesnesis var zaudēt savu kvalifikāciju), kā arī sekmēt veselīgu konkurenci atlases konkursos. Veiktās izmaiņas likumā paredz, ka viena un tā pati persona var būt par attiecīgās tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus (viens termiņš – 5 gadi) pēc kārtas. Jau izskanējusi arī kritika attiecībā uz mazajām tiesām. Šo jautājumu mēs laika gaitā vērtēsim un pētīsim to, kā pieņemtie grozījumi darbosies praksē.
[4] Augstākās tiesas reforma un kompetenču pārdale starp tiesu instancēm (tīrās tiesu instances)
Reformas ietvaros ir veikti grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Tāpat arī gan jau ir veikti, gan tiek plānoti nākamie grozījumi Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā. Šo grozījumu mērķi ir veicināt tiesu pieejamību sabiedrībai, izveidot vienkāršāku un saprotamāku tiesu instanču sistēmu, kā arī izlīdzināt tiesu noslodzi. Plānota pakāpeniska Augstākās tiesas reforma, likvidējot tiesu palātas: 1) Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta darbojas līdz 2014.gada 31.decembrim; 2) Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta darbojas līdz 2016.gada 31.decembrim.
Ar tieslietu ministra rīkojumu ir izveidota darba grupa, lai nodrošinātu Augstākās tiesas reformu, ieviešot „tīro tiesu instanču” sistēmu. Darba grupas mērķis ir uzraudzīt un sniegt konsultatīvu atbalstu veiksmīgai Augstākās tiesas reformas un kompetenču pārdales starp tiesu instancēm īstenošanai.
No 2012.gada 1.jūlija visas krimināllietas pirmajā instancē skata rajona (pilsētas) tiesas. Tiek izstrādāti papildus pārejas noteikumi Kriminālprocesa likumā, lai noteiktu rīcību ar lietām, kas nebūs izskatītas apgabaltiesu apelāciju instancēs un Augstākās tiesas tiesu palātā līdz 2014.gada 31.decembrim.
Attiecībā uz civillietām un civilprocesu ir sagatavoti šādi grozījumi: 1) Lietu, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 latu, nodošana rajona (pilsētas) tiesām – priekšlikums ir iesniegts Saeimā; 2) Pieteikumu par nekustamā īpašuma izsoles aktu apstiprināšanu izskatīšanas nodošana rajona (pilsētas) tiesu zemesgrāmatu nodaļām – grozījumi tiek apspriesti darba grupā, kā spēkā stāšanās datums plānots 2014.gada 1.jūlijs.
Nākamie grozījumi, kas saistīti ar lietu pārdali, plānoti: 1) Lietu par patenttiesību, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību nodošana rajona (pilsētas) tiesas kompetencē un kompetentās tiesas noteikšana; 2) Lietu par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju nodošana rajona (pilsētas) tiesām; 3) Lietu, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, nodošana rajona (pilsētas) tiesām. Šie lietu pārdales grozījumi ir izstrādes kārtībā, un tiek diskutēti ar tiesu priekšsēdētājiem. Tāpēc vēl pāragri runāt par termiņiem un konkrētu iespējamo risinājumu. Tie ir tie piedāvājumi, ar kuriem šobrīd strādājam un diskutējam.
Vienlaikus ar Augstākās tiesas reformu un kompetenču pārdali starp tiesu instancēm tiek veikti arī citi pasākumi. Kopumā papildus piešķirtas 11 tiesnešu amata vietas (ar tiesas sēžu sekretāru un tiesneša palīgu). Papildvietu mērķis ir nodrošināt esošo lietu izskatīšanas termiņu un rajona (pilsētas) tiesu tiesnešu noslodzes saglabāšanu esošajā līmenī, paaugstinoties noslodzei, ko radīs apgabaltiesām kā pirmās instances tiesām piekritīgo lietu pakāpeniska nodošana rajona (pilsētas) tiesām. Tiesneša amata vietas plānots sadalīt starp noslogotākajām Rīgas apgabala rajona (pilsētas) tiesām un vienu vietu nodot Jelgavas tiesai sakarā ar tiesas specializāciju reiderisma lietās. 2013.gada 23.septembrī tika izsludināts konkurss uz papildus 10 amata vietām Rīgas tiesu apgabalā. Ir pieteikušies vairāk nekā 60 kandidāti. Tiek prognozēts, ka tiesneši varētu uzsākt darbu 2014.gada jūnijā.
Nākamās reformas, kas sagaidāmas ar 2015.gadu – piecas Augstākās tiesas tiesnešu amata vietas tiks nodotas apgabaltiesām, savukārt piecas apgabaltiesu tiesnešu amata vietas tiks nodotas rajona (pilsētas) tiesām.
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta turpina darbu līdz 2016.gada 31.decembrim. Līdz šim laikam tiek sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos, paredzot rīcību ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā neizskatītajām civillietām. Vienlaikus vēl papildu piecas Augstākās tiesas tiesnešu amata vietas tiks nodotas apgabaltiesām, savukārt piecas apgabaltiesu tiesnešu amata vietas tiks nodotas rajona (pilsētas) tiesām.
Pēc reformas pabeigšanas pakāpeniski (vairāku gadu laikā) tiks likvidētas 5 tiesnešu amata vietas.
[5] Paplašināta tiesas spriedumu pieejamība
Šo grozījumu mērķis ir veicināt tiesu darba atklātumu un nodrošināt sabiedrību ar informāciju par tiesu darbu. Mājaslapā www.tiesas.lv tiek publicēti visi spriedumi, kas pēc 1.septembra pieņemti atklātā tiesas sēdē un stājušies spēkā, ja likumā nav noteikts citādi. Vienlaikus tiek publicēti arī tiesas lēmumi Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, tiek aizsegta informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti. No 2013.gada 1.septembra līdz 30.oktobrim anonimizēti un tiesu portālā publicēti vairāk nekā 800 tiesu nolēmumi: civillietās – 532, krimināllietās – 187, administratīvo pārkāpumu lietās – 116. Administratīvajās lietās kopumā nu jau publicēti 27,5 tūkstoši spriedumu.
Nākamais jautājums saistīts ar publicējamo nolēmumu apjomu. No tiesnešu un tiesu darbinieku puses ir bijuši dažādi priekšlikumi. Piemēram, jautājums par to, vai minimālo uzturlīdzekļu lietās vajadzētu tiešām tādus standarta nolēmumus publicēt. Vai ir vajadzība sabiedrībai zināt lietās, kur ir vienkārši standarta nolēmumi, par to, ka kāds ir parādā minimālos uzturlīdzekļus? Tieslietu ministrijā tiks pie tā strādāts un vērtēts, kuri ir tie standarta nolēmumi, kuri tiešām varbūt nesatur sabiedrībai būtisku informāciju un varētu netikt publicēti. Tuvākā pusgada laikā tiks veikta pastiprināta procesa uzraudzība un novērtēšana, tai skaitā izvērtējot datu aizsardzības regulējuma prasības, publicējamo nolēmumu apjomu, publicēšanas procesā iesaistīto subjektu kompetences un nepieciešamās izmaiņas. Tāpat tiek veikts darbs pie sistēmas tehnisko trūkumu novēršanas un datortehnikas resursu atjaunošanas tiesās.
[6] Tiesas sēžu kalendāra sasaiste ar advokātu noslodzes plānojumu
Šo grozījumu mērķis ir samazināt lietu izskatīšanas atlikšanas gadījumu skaitu, kas saistīti ar zvērināta advokāta aizņemtību citos tiesvedības procesos.
Tiesas sēžu kalendārā veiktā tiesas atzīme par advokāta aizņemtību tiesas sēdē ir saistoša citai tiesai, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā paša zvērināta advokāta piedalīšanos. Advokāta ieraksti kalendārā, piemēram, par plānotu komandējumu, tiesai nav saistoši un tiem ir informatīva nozīme. Šobrīd kā advokātu kalendāra funkcijas izmantotāji ir reģistrējušies vairāk nekā 129 zvērināti advokāti.
[7] Izmaiņas tiesneša atstādināšanas regulējumā
Grozījumu mērķis ir: 1) vienkāršot, paātrināt un mazināt birokrātiju atstādināšanas procesā; 2) samazināt tiesas sliktas reputācijas radīšanas risku; 3) paredzēt tiesnešiem, tai skaitā Satversmes tiesas tiesnešiem, un prokuroriem vienādu atstādināšanas kārtību un tās sekas.
Grozījumi paredz, ja kriminālprocesā tiesnesis ieguvis procesuālo statusu – persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, – viņš tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas ar brīdi, kad attiecīgā tiesa saņēmusi procesa virzītāja paziņojumu (informāciju), līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā.
Izmaiņas tiesneša atstādināšanas regulējumā galvenā būtība ir šāda:
-
no amata atstādinātu tiesnesi ar viņa piekrišanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs norīko darbā tiesā, Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā darbinieka amatā, kas nav valsts amatpersonas amats;
-
tiesneša atlīdzība atstādināšanas laikā: valstī noteiktā minimālā mēnešalga; ja tiek norīkots darbā citā amatā, tiek izmaksāta attiecīgajam amatam noteiktā darba samaksa;
-
tiesnesim izmaksā visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas: ja spēkā stājies lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un izbeigšanas pamats ir saistīts ar personu reabilitējošiem apstākļiem; spēkā stājies lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, secinot, ka tā ierosināta nepamatoti; tiesa taisījusi attaisnojošu spriedumu krimināllietā.
[8] Vienādots tiesnešu maksimālais vecums
Grozījumu mērķis ir novērst nepamatoti atšķirīgu attieksmi attiecībā uz tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma noteikšanu dažādu līmeņu tiesu tiesnešiem. Noteikts vienots maksimālais amata pildīšanas vecums 70 gadi. Pēc šī termiņa tiesneša pilnvaras beidzas uz likuma pamata un nevar tikt pagarinātas. Tiesneša pilnvaras, iestājoties maksimālajam amata ieņemšanas vecumam, netiek saglabātas līdz iesākto lietu izskatīšanas pabeigšanai. Minētais ņemams vērā, organizējot un plānojot tiesas darbu.
[9] Izmaiņas izmeklēšanas tiesnešu darba organizācijā
Grozījumu mērķis irtiesu resursu efektīvāka izmantošana. Apgabaltiesas priekšsēdētājs attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka rajona (pilsētas) tiesas, kurās norīkojams izmeklēšanas tiesnesis. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs atbilstoši apgabaltiesas priekšsēdētāja lēmumam norīko tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus uz laiku līdz 3 gadiem.
Reforma stājas spēkā no 2014.gada 1.februāra.
Izmeklēšanas tiesneši, kuri pienākumus veic tajās tiesās, kurās atbilstoši apgabaltiesas priekšsēdētāja lēmumam nav norīkojams izmeklēšanas tiesnesis, savus pienākumus turpina veikt līdz 2014.gada 1.februārim.
[10] Plānotie pasākumi
Iepriekš izklāstīta ir pēdējo grozījumu likumā „Par tiesu varu” būtība, taču tas nav vienīgais darbs, pie kā strādājusi Tieslietu ministrija. Ministrijas darba kārtībā ir plašs jautājumu loks. Plānotie pasākumi, par kuriem pašlaik tiek aktīvi diskutēts, ir šādi:
-
Noris darbs pie audioieraksta un tiesas sēdes protokola rakstiskās daļas „sasaistes” vienā elektroniskā failā, samazinot protokola sagatavošanā ieguldāmos resursus. Diskusijas tuvākajā laikā ir paredzētas arī Saeimā. Jau bijis arī pilotprojekts un skatāmies, kā šī sistēma darbosies praksē, lai tālāk domātu par to, kā iedzīvināt audioierakstu izmantošanu tiesās, nepieciešamības gadījumā izdarot grozījumus attiecīgā regulējumā;
-
Plānota e-veidlapu (elektroniski aizpildāmu un iesniedzamu) ieviešana tiesvedības procesos;
-
Civilprocesa likuma grozījumi par elektronisko dokumentu apriti tiesās – darba stadijā;
-
Tiesnešu amata kandidātu atlases kārtības pārskatīšana. Šobrīd atlase notiek, taču izskan bažas par to, ka tiesnešu amata kandidātu vakantās vietas tiek aizpildītas lēni. Tāpat ir gadījumi, kad ir kāda neaizpildīta vieta uz laiku, jo kāds tiesnesis dodas bērna kopšanas atvaļinājumā un tā vieta paliek tukša. Tieslietu ministrijā, pārskatot tiesnešu kandidātu atlases kārtību, tiks domāts arī par to, vai nevajadzētu ieviest Latvijā tā saucamos „tiesnešu rezervistus”, kuri attiecīgi strādātu pie kāda tiesu apgabala, Augstākajā tiesā vai Tieslietu ministrijā un kuriem būtu iespējas uz kādu konkrēti noteiktu laika posmu ātri aizpildīt vakanto amata vietu;
-
Tiesu namu koncepta attīstība. Tā ir koncepcija, pie kuras strādājam un kas šobrīd mums darba kārtībā. Plānots, ka tiesu namu attīstības koncepcija un sagaidāmās reformas varētu tikt pabeigtas līdz 2015. gadam;
-
Tāpat pašlaik aktīvi tiek risināts jautājums par Eiropas sociālo fondu apgūšanu. Nacionālā attīstības plāna 158.punkts kā prioritāti izvirza tiesu sistēmas un tiesībsargājošo institūciju darbības un procesu uzlabošanu un kapacitātes stiprināšanu. Šo līdzekļu saņemšanai un apguvei sākotnēji nepieciešams saņemt Ministru kabineta akceptu iecerētajiem rīcības virzieniem un plānotajām aktivitātēm. Sadarbībā ar tiesu varas pārstāvjiem, Latvijas Tiesnešu mācību centru, Ģenerālprokuratūru un Iekšlietu ministriju tiek izstrādāts politikas dokuments, kas pamatotu pieteikumu no ES struktūrfondu līdzekļiem nākošajā plānošanas periodā (2014.–2020.gads) īstenot vairākas apmācību programmas un uz kvalifikācijas celšanu un tiesu darba pilnveidi vērstas aktivitātes. Jāatzīmē, ka sociālie fondi ir vērsti nevis uz jaunu ēku būvniecību, bet uz cilvēku resursu iespējamu uzlabošanu un attīstību. Konkrētajā gadījumā līdzekļu apgūšanai tiek diskutēts par tiesnešu mācībām, tiesu darbinieku mācībām, vienotajām mācībām ar prokuroriem, izmeklētājiem un tiesu ekspertiem; par svešvalodu mācībām tiesnešiem un tiesnešu palīgiem. Tiek domāts arī par to, lai piedāvātu iespēju sociālo fondu apgūšanai iesaistīt tiesnešus pētījumu veikšanā un palielinātu tiesnešu palīgu lomu. Projekts ir izstrādes stadijā Tieslietu ministrijā. Tuvākajā laikā tas tiks arī prezentēts un saskaņots ar Tieslietu padomi.
Autores piebilde: Lai gan tas netika pausts uzrunā Tiesnešu konferencē, nobeigumā gribētu papildināt tieslietu ministra J.Bordāna sapni par tiesisku valsti no savas puses – neviens sapnis nevar būt par lielu un neviens sapņotājs nevar būt par mazu. Tāpēc – lai tie skaistākie sapņi piepildās!
QR
