Tiesu prakse lietās par valsts dienestu

Ņemot vērā lietu, kas saistītas ar valsts dienesta attiecībām, lielo skaitu un judikatūras atziņu nozīmību tajās, apkopota tiesu prakse šajā lietu kategorijā.

Apkopojumu veidojis juridisko zinātņu doktors Edvīns Danovskis sadarbībā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentu un Judikatūras nodaļu. Apzināta tiesu prakse, kas skar valsts dienesta attiecības ar ierēdņiem, amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, karavīriem, kā arī tiesnešiem un prokuroriem. Apkopojumā nav ietverti jautājumi, kas saistīti ar tiesnešu disciplināro atbildību, jo šie jautājumi nav pakļauti administratīvo tiesu kontrolei, kā arī nolēmumi par citām iestādei īpaši pakļautām personām, piemēram, ieslodzītajiem.

Tiesu prakses apkopojumā izmantoti Administratīvās apgabaltiesas un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi, kas pieņemti laikā no 2007.gada līdz 2013.gada martam – izmantotas 125 nolēmumos paustas atziņas. Kā norāda Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, apkopojuma mērķis ir dot iespēju sabiedrībai iepazīties ar līdz šim tikai daļēji publicētu tiesu nolēmumu atziņām, kā arī veicināt tiesisku un pamatotu iestāžu lēmumu pieņemšanu un vienotu tiesu praksi turpmākajās lietās, kas saistītas ar valsts dienesta attiecībām. Vienlaikus vēršama uzmanība tam, ka pirms minēto tiesu prakses atziņu izmantošanas ir jāpārliecinās, vai nav veikti grozījumi piemērojamajos normatīvajos aktos un līdz ar to vai apkopojumā minētās tiesu prakses atziņas vēl joprojām ir aktuālas.

KOPSAVILKUMS

1. Diezgan plašā tiesu prakse par valsts dienesta attiecību izbeigšanu ir skaidrojama ne tikai ar amatpersonu skaita samazināšanu valsts pārvaldē 2008.–2010.gadā, bet arī ar nepietiekamu šā jautājuma reglamentāciju likumā. 

2. Tiesas kontrolei nav pakļauti iestādes iekšēji lēmumi, piemēram, lēmums par amatpersonas novērtēšanu, komandēšanu, pārcelšanu citā amatā (izņemot paaugstināšanu vai pazemināšanu amatā, kā arī, ja pārcelšana būtiski skar cilvēktiesības), lēmums par iestādes likvidāciju vai reorganizāciju, lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, nepiemērojot disciplinārsodu, u.c.

3. Valsts civildienestā pastāv t.s. amatu dienesta modelis   – jebkuru amatu, uz kuru rīkots atklāts konkurss, var ieņemt arī tāda persona, kas iepriekš nav dienējusi civildienestā; pirms ierēdņa atbrīvošanas no dienesta nav nepieciešams viņam piedāvāt brīvu amata vakanci, pat ja tāda ir, izņemot gadījumu, kad uz vakanto amatu tiek rīkots iekšējs konkurss. Turpretim drošības dienestā pastāv karjeras dienesta modelis – augstākos amatus var ieņemt tikai tādas personas, kuras jau kādu laiku dienējušas zemākos amatos; pirms atbrīvošanas no amata iestādes vadītājam jāpārliecinās, vai attiecīgajā iestādē nav iespējas piedāvāt atbrīvojamajai personai brīvu amata vietu (ja atbrīvošanas pamats vispār pieļauj personu paturēt dienestā).

4. Sakarā ar 2011.gada 8.septembra grozījumiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā Augstākās tiesas Senāta praksē attīstītais dienesta vienotības princips turpmāk nav piemērojams: proti, brīvu amata vietu esība amata likvidācijas vai samazināšanas ietvaros pārbaudāma tikai tās iestādes ietvaros, kurā amatpersona dienē, nevis visu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes dienesta ietvaros. Tomēr tiesām jāievēro pārējās atšķirības starp valsts civildienesta un drošības dienesta regulējumu.

5. Valsts dienesta attiecībās piemērojamas tikai tās Darba likuma normas, kuru piemērošana tieši paredzēta dienesta attiecības regulējošajos likumos, kā arī pēc analoģijas citos gadījumos, kad konstatējams likuma robs. Dienesta attiecībās ir piemērojama Darba likuma 4.nodaļa par termiņiem, bet ne jebkura Darba likuma norma, kurā ir noteikts kāds termiņš.

6. Likuma „Par arodbiedrībām” 15.pantā noteiktais aizliegums atbrīvot no darba arodbiedrības biedru bez arodbiedrības piekrišanas nav piemērojams valsts dienesta attiecībās.

7. Ja valsts civildienestā vai drošības dienestā notiek amatpersonu skaita samazināšana, tad šajā procesā veicamas vairākas secīgas darbības:
   
   1) tiek pieņemts lēmums par likvidējamo amatu vai samazināmo amatpersonu skaitu, nosakot konkrētus amatus (bet ne cilvēkus), kuri tiks atbrīvoti;
   2) tiek noteikts salīdzināmo amatpersonu loks, lai vērtētu, kuri no līdzīgus pienākumus veicošajiem ir paturami dienestā;
   3) tiek noteikti salīdzināmo amatpersonu vērtēšanas kritēriji;
   4) tiek veikta amatpersonu salīdzināšana;
   ​ 5) tiek sagatavots un paziņots lēmums par salīdzināšanas rezultātiem un amatpersonām, ar kurām tiks izbeigtas dienesta attiecības.

8. Iestādes lēmums samazināt amatpersonu skaitu vai likvidēt amatus ir iekšējs lēmums un nav pakļauts tiesas kontrolei.

9. Salīdzināmo amatpersonu loks nosakāms iestādes ietvaros. Ja iestādei ir teritoriālas struktūrvienības un ierēdņu skaitu paredzēts samazināt tikai vienā no tām, salīdzinājums veicams tikai teritoriālās struktūrvienības ietvaros.

10. Ja tiek likvidēts amatpersonas amats un pienākumi tiek nodoti citai amatpersonai, likvidējamo amatu ieņemošā amatpersona salīdzināma ar amatpersonu, kuras amats tiek papildināts ar likvidējamā amata pienākumiem.

11. Ja viena institucionāla vienība (iestāde vai iestādes struktūrvienība) tiek pievienota citai, bet kopējais amatpersonu skaits ir samazināms, ir pieļaujami noteikt, ka priekšrocības palikt dienestā ir amatpersonām, kuras jau iepriekšējā institucionālajā vienībā veica attiecīgos pienākumus.

12. Salīdzināmas ir tikai tādas amatpersonas, kuru līdz šim veiktie vai nākotnē veicamie pienākumi būtiski pārklājas. To var noteikt, vienīgi analizējot konkrētās lietas aspektus. Svarīgi noteikt, kādi bijuši amatpersonas faktiskie pienākumi.

13. Ja tiek likvidētas viena vai vairākas amata vietas, kuru pienākumi pārcelti uz citu, no jauna radītu amatu, uz kuru netiek rīkots ārējs konkurss, atbrīvojamajām amatpersonām ir tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi šim amatam.

14. Salīdzinājums nav jāveic, ja tiek likvidēts amats un šā amata funkcijas iestādē turpmāk netiks veiktas.

15. Salīdzinājums ir veicams arī ar darbiniekiem, kuri veic ierēdņa pienākumus, bet ar kuriem prettiesiski nodibinātas darba tiesiskās attiecības, nevis dienesta attiecības.

16. Iestādei ir plaša rīcības brīvība, nosakot amatpersonu vērtēšanas kritērijus. Praksē visbiežāk tiek izmantoti tādi vispārēji pamatkritēriji kā amatpersonas darba rezultāti un kvalifikācija. Salīdzināšanas kritērijiem jābūt objektīviem.

17. Ja amatpersona ilgstošas prombūtnes dēļ nav veikusi darba pienākumus un tiek vērtēti viņas darba rezultāti, salīdzinājumā var ņemt vērā amatpersonas darba rezultātus pirms prombūtnes. 

18. Lēmumam par salīdzināšanas rezultātiem un dienesta attiecību izbeigšanu jāietver pamatojums, no kura lēmuma adresāts un tiesa var pārliecināties par novērtējuma norises un rezultāta tiesiskumu. Pamatojums var izrietēt no vairākiem dokumentiem. 

19. Lēmumu par dienesta attiecību izbeigšanu var pieņemt arī pārejošas darbnespējas laikā.

20. Ja iestāde veic amatpersonu skaita samazināšanu, amatpersonai nav tiesību prasīt atbrīvošanu no amata ar konkrētu datumu un iestādei nav pienākuma šādu lūgumu vērtēt.

21. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums iestādes vadītājam paredz rīcības brīvību izvēloties, vai turpināt dienesta attiecības ar personu, kas sasniegusi 50 gadu vecumu. Ir pieļaujams noteikt, ka dienestā paturamas jaunākas amatpersonas. Tomēr, pieņemot lēmumu par dienesta attiecību izbeigšanu ar konkrētu amatpersonu, jāievēro objektīvi apsvērumi un vienlīdzības princips.

22. Ja konkurē karavīra atvaļināšanas pamats – līguma termiņa izbeigšanās, ja līgumu nepagarina – un atvaļināšanas pamats   – nederīgums dienestam veselības stāvokļa dēļ, tad priekšroka dodama pēdējam.

23. No Militārā dienesta likuma neizriet iestādes pienākums reorganizācijas vai karavīru skaita samazināšanas gadījumā piedāvāt karavīram brīvas amata vietas, ja tādas ir.

24. Ar amata pienākumu pildīšanu saistītu jaunu prasību izvirzīšana karavīram nav uzskatāma par iestādes reorganizāciju.

25. Ja karavīrs faktiski turpina veikt dienesta pienākumus un saņemt atalgojumu arī pēc profesionālā dienesta līguma termiņa beigām, līgums nav uzskatāms par pagarinātu. Tomēr faktiski nodienēto laiku var ņemt vērā, nosakot izdienas stāžu.

26. Tiesai, nosakot atlīdzinājumu par nesaņemto darba samaksu personai, uz kuru attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, jāņem vērā šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktie atlīdzības veidi, tostarp piemaksas (darba samaksas komponents) un kompensācijas (sociālās garantijas komponents). Nesaņemtajā darba samaksā ietilpst tikai tādas atlīdzības, kuras persona noteikti būtu saņēmusi, bet ne atlīdzība, kas nav pietiekami skaidri prognozējama (piemēram, prēmijas, naudas balvas).

27. Lemjot par izmaksājamās zaudējumu summas apmēru, ir jāņem vērā ienākumi, kuri gūti tādās nodarbinātības attiecībās, kas uzsāktas pēc prettiesiskās atbrīvošanas. Ja amatpersonas ienākumi citā darba vietā ir bijuši mazāki nekā dienestā, par attiecīgo laika periodu ir atlīdzināma darba samaksas starpība.

28. Atzīstot, ka personas atvaļināšana no dienesta ir bijusi prettiesiska, tiesa lemj par viņas atjaunošanu dienestā, nevis konkrētā amatā.

29. Ja tiesā iesniegts pieteikums par tāda lēmuma atcelšanu, ar kuru nodibinātas vai izbeigtas tiesiskās attiecības ar amatpersonu, tiesai šis pieteikums jāskata kā pieteikums par administratīvā akta atcelšanu (ja pieteicējs vēlas atrasties dienestā), nevis par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku. Lēmums par amatpersonas atbrīvošanu no dienesta nezaudē spēku ar personas faktisku atbrīvošanu no dienesta.

30. Tiesneša iecelšanas amatā procesā administratīvais akts ir tieslietu ministra lēmums nevirzīt pretendentu uz nākamo atlases posmu vai uz iecelšanu/apstiprināšanu amatā Saeimā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, ar kuru atzīts, ka persona nav piemērota tiesneša amatam, nav administratīvais akts.

31. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19.panta otrajā daļā noteiktais termiņš skaitāms no dienas, kad iestāde ir konstatējusi, ka konkrēts ierēdnis varētu būt izdarījis disciplinārpārkāpumu. Par disciplinārlietas ierosināšanas termiņu nav uzskatāma vispārīgas informācijas nonākšana iestādē.

32. Alkohola reibums, pildot dienesta pienākumus, pierādāms ar dažādiem pierādīšanas līdzekļiem, tostarp liecinieku liecībām.

33. Vienlīdzības un samērīguma principa ievērošana, piemērojot disciplinārsodu, pārbaudāma tikai attiecīgās iestādes, nevis visa dienesta ietvaros.

Apkopojums „Tiesu prakse lietās par valsts dienestu. 2007.–2013.gads” pieejams
Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Administratīvās tiesības