VALSTS PREZIDENTA ANDRA BĒRZIŅA APSVEIKUMS
Augsti godātie senatori, tiesneši un klātesošie!
Zīmīgi, ka Latvijas Senāta 95.gadu jubileju svinam tūlīt pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 95.gadadienas. Latvijas valstiskuma veidošanas pirmsākumos pirmie Latvijas Senāta senatori, kā arī pie Senāta esošie prokurori savus amata pienākumus uzņēmās pildīt laikā, kad bija jāstiprina jaunās valsts juridiskie pamati un jāgūst starptautiska atzīšana. Tieši senatori aktīvi iesaistījās jaunās valsts likumdošanas procesā, vienlaikus uzraugot jaunizdoto likumu pareizu un vienādu piemērošanu. Vārda tiešā nozīmē radusies no nekā, tika izveidota neatkarīga, latviska tiesu sistēma.
Viens no pirmajiem Latvijas Republikas senatoriem Jānis Balodis teicis: „Saticībā un vienprātībā mazas lietas aug un top lielas. Šo īpašību netrūka tiem mūsu topošās Latvijas jaunajiem juristiem, kas bija aicināti strādāt Latvijas tiesās. Saticībā, vienprātībā un pārliecībā, ka Latvijas tiesas jānostāda tādā augstumā kā citās Eiropas kultūrvalstīs, darbojās arī prokuratūras amata personas un pārējie darbinieki. Šī pārliecība nav bijusi velta, un tas pilda ar lepnuma apziņu katru Latvijas tiesu darbinieku.”
Latvijas pirmajā brīvvalsts posmā tikai 30 juristi tika iecelti augsti godājamo senatoru amatā. Pirmās brīvvalsts senatoru personības uzskatāmi iezīmē tiesneša misiju demokrātiskā un tiesiskā valstī. Tiesu vara ir valsts varas sastāvdaļa un tiesnesis ir šīs varas nesējs. Tiesnesis, dodams amata zvērestu, sola sargāt tiesības un kalpot tām. Atskatoties vēsturē, aicinu tiesnešus arī šodien nebūt tikai vērotājiem un kritizētājiem, bet aktīvāk iesaistīties tiesību aktu jaunradē.
Mūsdienu pasaules sarežģītajā tiesiskajā vidē, kur Latvijas tiesas piemēro ne tikai nacionālo regulējumu, bet arī Eiropas Savienības tiesības, neatsverams ieguldījums tiesību normu interpretācijā, vienveidīgas un stabilas tiesu prakses nodrošināšanā ir Senāta judikatūrai. Vēlos izteikt atzinību Latvijas Senātam un Tiesu palātām par Latvijas juridiskās domas attīstību un visu tiesību nozaru izaugsmes veidošanu. Tiesu vara runā ar pieņemto nolēmumu un judikatūrā sniegto atziņu starpniecību. Ar augstākās instances tiesas atziņām konkrētas tiesiskās situācijas noregulējumā pastāv iespējas ne tikai novērst nepilnības tiesību normas piemērošanā, bet arī vērst uzmanību uz likumdevēja pieļautajām kļūdām. Tā ir iespēja sabiedrībai likumīgā ceļā ietekmēt likumdevēja varu. Sabiedrības morāle, vajadzības un centieni var tikt izteikti nolēmumā, tādējādi veidojot jaunas tiesības un stiprinot sabiedrības vērtības.
Es novēlu jums visiem panākumus profesionālajā dzīvē un iedvesmu neapstāties meklēt patiesību un panākt taisnīgumu.
Sveicu jūs svētkos!
SAEIMAS PRIEKŠSĒDĒTĀJAS SOLVITAS ĀBOLTIŅAS APSVEIKUMS
Sirsnīgi sveicu Latvijas augstāko tiesu instanci – Latvijas Senātu – 95 gadu jubilejā!
Latvijas valsts dibināšana pirms 95 gadiem bija cilvēku sirdsdegsmes nopelns, kas aizsākās ar uzdrīkstēšanos un paļāvīgu ticību par labāku nākotni. Mūsu valstij bija lemts veidoties sarežģītos un grūtos apstākļos, tomēr jau tolaik mūsu valstsvīriem nebija šaubu, ka tieši tiesu varas institūciju izveide ir svarīgs priekšnoteikums, lai jaunās valsts pamati būtu droši un stabili. Ar ievērojamu patriotisko stāju un pienākuma apziņu latviešu juristi – nākamie senatori – stājās pie savu pienākumu veikšanas, lai prof. D.A.Lēbera vārdiem: „paceltos Latvijas tiesību celtne”.
Senātam ir bijusi būtiska un nozīmīga loma gan vienotas tiesu prakses veidošanā valstī, gan arī juridiskās domas un nacionālo tiesību attīstībā, un, esmu pārliecināts, ka arī turpmāko pārmaiņu gaismā, nav šaubu, ka arī nākotnē kasācijas instances tiesas nolēmumos ikviens jurists varēs rast atbildes uz šodien aktuāliem tiesību jautājumiem un Augstākā tiesa sniegs vienlīdz būtisku pienesumu tiesību principu un tiesību normu tulkošanā un judikatūras veidošanā, lai nodrošinātu vienotu tiesu praksi visās tiesās un sekmētu taisnīguma izpratni mūsu valstī.
Sveicot Senātu nozīmīgajā jubilejā, ikvienam tiesnesim novēlu vienmēr spēt turēt stipru taisnības apziņu un būt lepniem par sasniegtajiem panākumiem! Latvijas vēsture rāda, ka mūsu valsts pamatos liktās vērtības un to pastāvēšana nav garantēta neatgriezeniski un mūžīgi, tādēļ vēlu vienmēr būt nomodā par tiesiskumu un demokrātijas nostiprināšanu mūsu valstī!
SATVERSMES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA GUNĀRA KŪTRA APSVEIKUMS
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātam
Pirms 95 gadiem darbu sāka Latvijas Senāts. Šodien Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts turpina tās tradīcijas, kuras iedibināja 1918.gada nodibinātais Latvijas Senāts – neatkarīgās Latvijas augstākā tiesu instance, kas deva lielu ieguldījumu tiesu prakses nostiprināšanā, nacionālo tiesību un juridiskās domas attīstībā. Izskatot lietas un spriežot taisnu tiesu, Senāts – gan starpkaru periodā, gan pēc Latvijas neatkarības atgūšanas – ir kalpojis valsts attīstībai un sabiedrības labklājībai, tāpēc ticu, ka Senāta vārds kā kvalitātes apliecinājums tiesas darbam turpinās pastāvēt caur tiesas nolēmumiem arī nākotnē.
Latvijas Republikas Satversmes tiesas vārdā vēlu sekmes un gandarījumu Jūsu ļoti atbildīgajā, grūtajā un sarežģītajā darbā, kā arī izturību un personisku laimi!
AUGSTĀKĀ TIESA SAŅEM JURIDISKĀS FAKULTĀTES PAPINIĀNA BALVU
Papiniāna balvu Svinīgajā sēdē Augstākā tiesa saņēma Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Papiniāna balvu – par ilggadēju un ciešu sadarbību juridiskās kultūras un izglītības attīstībā un nostiprināšanā, Juridiskās fakultātes vārda popularizēšanā sabiedrībā, kā arī sakarā ar Latvijas Senāta 95.gadadienu.
Papiniāna balva ir 2013.gada decembrī nodibināts, Juridiskā fakultātes apbalvojums, kas nosaukts ievērojamākā Senās Romas jurista Papiniāna (Papiniano) vārdā. Balva ir tēlnieka Edvīna Krūmiņa veidots Papiniāna tēls.
APSVEIKUMS NO MASKAVAS VALSTS UNIVERSITĀTES
Senāta jubilejā Augstākā tiesa saņēma apsveikuma vēstuli no Lomonosova vārdā nosauktās Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes. Dekāna vietnieks Staņislavs Romanovs raksta: „Senāta kā neatkarīgās Latvijas augstākās tiesu varas iestādes 95.dibināšanas gadadiena izraisa mūsos piederības sajūtu, jo par pirmajiem senatoriem kļuva Maskavas universitātes Juridiskās fakultātes absolventi Kristaps Valters un Jānis Graudiņš, vēlāk viņiem pievienojās vēl 13 juristi – Maskavas Universitātes absolventi. Puse no 1918.–1940.gada Latvijas Senāta tiesnešiem ieguva augstāko izglītību Maskavā, kas 19.gadsimta pēdējo 20 gadu laikā plaši atvēra vecākās Krievijas universitātes durvis Baltijas iedzīvotājiem.”
Augstākajai tiesai, tās senatoriem un tiesnešiem, tiesas darbiniekiem un pirmo senatoru pēcnācējiem maskavieši novēl labklājību, veiksmi un enerģiju savas misijas īstenošanā.
QR
