Par Judikatūras nodaļas darbu 2013.gadā

Konsultanti: Zinaīda INDRŪNA – likumu piemērošanas jautājumos, Juris KALNIŅŠ – administratīvajās tiesībās, Anda KRASTIŅA – civiltiesībās, Nora MAGONE – krimināltiesībās (apvienojot ar departamenta priekšsēdētāja palīga amatu)

IEVADS

Likuma „Par tiesu varu” 28.⁶ panta ceturtajā daļā noteikts, ka Augstākā tiesa Tiesu informācijas sistēmas ietvaros veido judikatūras datubāzi. Savukārt šā panta piektā daļa uzdevusi Augstākās tiesas priekšsēdētājam pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju noteikt judikatūras datubāzē iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību.

Ja likuma „Par tiesu varu” 33.panta trešajā daļā un 40.panta 3.daļā noteikts, ka rajona tiesas priekšsēdētājs un apgabaltiesas priekšsēdētājs veicina vienotu tiesu praksi tiesā, organizē aktuālu normatīvo aktu piemērošanas jautājumu apspriešanu un tiesu prakses analīzi, tad neko līdzīgu neatradīsim minētā likuma 6. nodaļā par Augstāko tiesu.

Judikatūras nodaļas kompetenci, struktūru un darba organizāciju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētāja parakstītais nodaļas nolikums. Struktūrvienība darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā.

Nolikums varētu būt izdots, ņemot vērā, ka likums nav noteicis uzņemties priekšsēdētājam atbildību ne tikai saskaņā ar likuma 50.panta pirmo daļu, bet arī saskaņā ar likuma 49.pantu „Plēnums un tā kompetence” un 49¹. pantu „Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce”. Likuma 49.panta 2.daļā atrunāts, ka plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus. Savukārt 49¹. panta otrajā daļā likumdevējs noteicis, ka Augstākās tiesas departamentu tiesnešu kopsapulce arī apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā. Iepriekš lēmumus pieņēma Tiesu palātu un departamenta tiesnešu kopsapulce. Tagad departamenta tiesnešu kopsapulce savu viedokli par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem formulēs kā lēmumu, kuru jāpublicē mājaslapā internetā. Pirms tam bija noteikts, ka lēmumu publisko, nenorādot konkrētu veidu, kā to darīt.

Ir jātiek skaidrībā – kas darāms plēnumā, kas departamenta tiesnešu kopsapulcē. Tad nākotnē Judikatūras nodaļa varētu strādāt sekmīgāk.

Protams, svarīgi ir saglabāt un celt Augstākās tiesas lomu vienotas tiesu prakses veidošanā valstī. Lai kā likumdevējs likumos ir samudžinājis tiesu iekārtas jautājumus, ir jāatzīst, ka viena no Augstākās tiesas pamatfunkcijām tomēr ir vienveidīgas un prognozējamas tiesu prakses veidošana. 

TIESU PRAKSES APKOPOJUMI

Judikatūras nodaļa turpinājusi apkopot un pētīt tiesu praksi atsevišķos tiesību normu piemērošanas jautājumos, atlasīt, apstrādāt un publiskot judikatūras datubāzē Senāta nolēmumus, kuriem varētu būt nozīme vienveidīgas tiesu prakses veicināšanā valstī.

Pabeigts iepriekšējā gadā iesāktais tiesu prakses apkopojums „Tiesu prakse krimināllietās, izskatot prokurora protestus apelācijas un kasācijas kārtībā” un veikti jauni pētījumi.

Administratīvajās tiesībās divi pētījumi pabeigti, viens iesākts:

• Tiesu prakse valsts dienesta lietās ( E.danovskis);

• Par tiesu praksi būvniecības, teritorijas plānojuma un vides lietās (S.Meiere);

• Tiesu prakse lietās par sociālās drošības jautājumiem (pensijas, pabalsti, palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā) ( A.Kovaļevska).
  
  Civiltiesībās divi pētījumi:

• Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā (K.Torgāns, G.Davidovičs);

• Tiesu prakse lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem maksātnespējas procesa ietvaros ( H.Jauja).
  
  Krimināltiesībās trīs pētījumi:

• Tiesu prakse krimināllietās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (V.Liholaja);

• Tiesu prakse par tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un soda noteikšanā, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ( Ā.Meikališa, K.Strada-Rozenberga);

• Tiesu prakse noziedzīgu nodarījumu kvalifi cēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes (V.Liholaja).

Pētījumu sagatavošanā iesaistīti Latvijas Universitātes zinātnieki, profesori, pasniedzēji, kā arī citi savas jomas speciālisti, atzīti eksperti.

Pēc vispusīgas pētījumu apspriešanas attiecīgajos departamentos visi pētījumi tiek publicēti Augstākās tiesas mājaslapā.

2014.gadā plānoti 8 tiesu prakses apkopojumi – pētījumi, tai skaitā 4 Administratīvo lietu departamentā, 2 Civillietu departamentā, 2 Krimināllietu departamentā.

Tiek gatavots trīspusējas sadarbības līgums starp Tiesnešu mācību centru, Augstāko tiesu un konkrētu autoru par tiesu prakses analīzi organizētās noziedzības lietās.

JUDIKATŪRAS DATUBĀZE

Lai izceltu un izvirzītu tiesību attīstībai nozīmīgas atziņas, veidotu vienotu tiesu praksi, liela nozīme ir tiesu nolēmumu apstrādei. Judikatūras nodaļas konsultanti nolēmumu publiskošanu, attiecīgās tēzes noformulējumu saskaņo ar tiesnesi un departamenta priekšsēdētāju. 2013.gadā kopumā atlasīti 199 Senāta nolēmumi, kuri publicēti Augstākās tiesas mājaslapā un TIS (Tiesu informācijas sistēmā). No tiem 73 nolēmumi administratīvajās lietās, 63 nolēmumi civillietās un 63 krimināllietās.

Tas ir mazāk kā 2012.gadā, kad bija publicēti 276 nolēmumi ar judikatūras nozīmi un kas bija par 34% vairāk nekā 2011.gadā. Tas skaidrojams ar to, ka ne visiem Senāta nolēmumiem ir bijusi nozīme judikatūras veidošanā, kas savukārt vedina domāt, ka kasācijas instancei striktāk būtu vērtējama kasācijas sūdzību izskatīšanas nepieciešamība tiesas sēdēs un jāveido papildu filtri sūdzību pieļaujamībai.

Judikatūras nodaļas konsultanti turpināja pilnveidot nolēmumu klasifi katorus pēc lietu kategorijām vai tiesību normām, sastādīja tiesību aktu rādītājus, kārtoja judikatūras nolēmumu arhīvu, piedalījās Senāta 2012.gada spriedumu un lēmumu krājuma sagatavošanā.

JUDIKATŪRAS DATUBĀZĒ IEVIETOTI SENĀTA NOLĒMUMI 2009.-2013. GADĀ (AUGSTĀKĀS TIESAS MĀJASLAPĀ)

LASĪTAVA

Piešķirtā finansējuma ietvaros pilnveidota Augstākās tiesas lasītava. 2013.gadā iegādāta 191 grāmata (2012.gadā – 131).

Konsultante likumu piemērošanas jautājumos turpināja sastādīt 1920.–1940.gada Senāta Civilās kasācijas departamenta nolēmumu rādītāju, izveidoja 1919.–1940.gada spriedumu oficiālo publikāciju un F.Konradi sastādīto spriedumu izvilkumu salīdzinošās tabulas un turpināja sagatavot 1919.–1940.gada nolēmumos izmantoto Civillikuma pantu rādītāju.

ATBALSTS TIESNEŠIEM

Pēc tiesnešu pieprasījuma tiek atlasīti un apkopoti nolēmumi, kuri nepieciešami lietas izskatīšanai, kā arī juridiskā literatūra nolēmumu vai publikāciju sagatavošanai.

Veiksmīga sadarbība izveidojās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīdzi Eiropas Savienības tiesību jautājumos Anitu zikmani, kura sagatavoja apkopojumus par EST izskatītajām lietām un par Eiropas Savienības un starptautisko tiesību regulējumu un šo tiesību piemērošanu konkrētās lietās Augstākajā tiesā.

Tiesu iekārtu regulējošajos normatīvajos aktos šobrīd tiesu prakses apkopošana un analīze ir decentralizēta. Vienotas tiesu prakses veidošana vēl vairāk aktualizēsies, kad tiks likvidētas Krimināllietu un Civillietu tiesu palātas kā apelācijas instances Augstākajā tiesā. Kā piecas apgabaltiesas kā apelācijas instances tiesas veidos vienotu tiesu praksi?

Varbūt tiesu prakses apkopošana un analīze būtu jāorganizē vienuviet un centralizēti kā atsevišķa institūcija? Vai arī jāveido krietni lielāka struktūrvienība Augstākajā tiesā, kas nostiprināta likumā.