Vēstures dokumenti, aculiecinieku atmiņas ļauj mums izprast attiecīgā laika perioda notikumu gaitu, iedziļināties tā laika sabiedrības, sabiedrības grupu noskaņojumā.
Tā, lasot dokumentus, aculiecinieku rakstīto, klausoties stāstīto, jāatzīst, ka neatkarīgās Latvijas tiesu sistēmas, tostarp Senāta, veidošana, darbība un darbības atjaunošana bija grūts, sarežģīts, ļoti atbildīgs un pat bīstams darbs. To varēja paveikt pašaizliedzīgi, zinoši, drosmīgi, ar ticību Latvijas nākotnei apveltīti cilvēki.
Pie Latvijas Senāta Kriminālās kasācijas departamenta jeb kasācijas instances tiesas šūpuļa un tās darbībā piedalījušies senatori Miķelis Gobiņš, Jānis Graudiņš, Broņislavs Nagujevskis, Aleksandrs Gubens, Fricis Zilbers, Jānis Balodis, Rūdolfs Alksnis, Jānis Skudre, Jānis Ankravs. Gandrīz visi šie senatori apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeņa otro un trešo šķiru.
Par senatoru Aleksandru Gubenu, kurš ilgstoši bija arī departamenta priekšsēdētājs un Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētājs, aculiecinieki ir teikuši šādas atziņas: „Gubens bija viens no tiem, kas tiesu neatkarību sargāja un kam to arī izdevās nosargāt” (A.Rūsis); „Ar viņam piemītošo loģikas asumu un apbrīnojamo valodas stila eleganci Gubens izveidoja viņa referējamos nodotās lietās spriedumus tādā neapgāžamā pareizā juridiskā un loģiskā formulējumā, ka šie spriedumi uz laiku laikiem paliks par paraugu kā Senatam, tā pārējām Latvijas tiesu iestādēm” (J.Ankravs).
Lūk, daži citāti no Senāta Kriminālās kasācijas departamenta spriedumiem:
„Lietā esošo pierādījumu novērtēšana piemīt tiesai, kas izspriež lietu pēc būtības, un jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir pietiekoši apsūdzētā vainības nodibināšanai vai nav pietiekoši, ir būtības jautājums, kas kasācijas kārtībā nav pārbaudāms. Tāpat kasācijas kārtībā nav pārbaudāmi kasācijas sūdzības iesniedzēja apcerējumi par citādu lietas apstākļu novērtējumu nekā tiem ir piešķīrusi apgabaltiesa”;
„Par acīmredzami noziedzīgu var uzskatīt tikai to, kas runā pretim katra vidēji attīstīta cilvēka tiesiskai un morāliskai apziņai un kas ir skaidrs no pirmā acu uzmetiena, bez jebkādas apdomāšanās.”
Jāatzīmē, ka daudzas pirmskara Latvijas Senāta spriedumos izteiktās atziņas tiek izmantotas Krimināllietu departamenta darbā un nolēmumos arī šodien.
Profesors Dītrihs Andrejs Lēbers uzrunā Senāta dibināšanas atceres dienā 1998.gada 19.decembrī ir teicis: „Visdziļāko atzinību ir izpelnījis Latvijas Senāts ar to ieguldījumu, ko devis Latvijai. Ar savu spriedumu praksi Senāts licis akmeni pie akmens pamatos, uz kuriem pacēlās Latvijas tiesību celtne. Latvijas tiesnešu uzdevums ir šo darbu turpināt.”
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Augstākās tiesas Senāta departaments kā kasācijas instances tiesa atsāka darbu šādā sastāvā:
-
senators Pāvels Gruziņš – pirmais un ilggadējais departamenta priekšsēdētājs, bija arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, Tiesnešu disciplinārkolēģijas loceklis un priekšsēdētājs, viens no izcilākajiem krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību speciālistiem Latvijā, apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa trešo šķiru, pēc aiziešanas pensijā iecelts par Goda tiesnesi, turpina darbu Augstākās tiesas Judikatūras nodaļā par nodaļas vadītāju, ikdienā neliedz savu padomu Krimināllietu departamenta priekšsēdētājam un senatoriem;
-
senators Georgijs Kuzņecovs – bija arī Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs, tagad pensionārs, apbalvots ar trešās šķiras Atzinības krustu;
-
senators Fricis Jaunbelzējs – vairāku mācību līdzekļu autors, tagad pensionārs; • senatore Astrīda Kazarova – bija arī Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekle, tagad pensionāre;
-
senators Vilnis Vietnieks – bija arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas loceklis, pēc aiziešanas pensijā kļuva par zvērinātu advokātu un nodarbojas ar radošu darbu, senatora Jāņa Skudres piemiņas vietas iekārtošanas iniciators un realizētājs;
-
senatore Zaiga Raupa – bija arī Augstākās tiesas plēnuma sekretāre, mirusi 1999.gadā.
Turpmāk Krimināllietu departamentā par senatoriem strādāja arī Valda Eilande – bija arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekle, Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekle, Augstākās tiesas plēnuma sekretāre, tagad pensionāre, iecelta par Goda tiesnesi; Valdis Salmiņš – miris 2004.gadā.
Šodien kopā ar mani Krimināllietu departamentā strādā senatori Anita Nusberga, Inguna Radzeviča, Voldemārs Čiževskis, Artūrs Freibergs, Pēteris Opincāns, kā arī senatoru palīgi, konsultante un kancelejas darbinieces. Jāatzīmē, ka vairāki no senatoru palīgiem ir kļuvuši par tiesnešiem un prokuroriem.
Iekļaujoties Eiropas valstu saimē, Senāta Krimināllietu departamentam tiek izvirzīti aizvien jauni uzdevumi. Tās lietas, kas bija pašsaprotamas vēl dažus gadus atpakaļ, prasa papildus skaidrojumus, argumentāciju un viedokļu pārskatīšanu. Turklāt dažādu iemeslu dēļ bieži tiek grozīti normatīvie akti. Sakarā ar straujo tehnoloģiju progresu rodas arvien jauni un komplicēti noziedzīgie nodarījumi, kam ir arī starpnacionāls raksturs un kas pienācīgi nav apskatīti pat teorētiski. Tas prasa papildus darba ieguldījumu juridisko problēmu pētīšanā un izpratnē, augstu atbildību par izteiktajām atziņām un pieņemtajiem lēmumiem.
Nozīmīga loma Senāta Krimināllietu departamenta darbā ir sadarbībai ar akadēmiskajiem spēkiem un Tiesnešu mācību centru. Vēlos atzīmēt profesorus Kristīni Stradu-Rozenbergu, Valentiju Liholaju, Uldi Krastiņu, Āriju Meikališu, Sandru Kaiju un citus, kas iegulda lielu darbu tiesu prakses pētīšanā un viedokļu sniegšanā par juridiski nozīmīgiem jautājumiem.
Nozīmīga loma Senāta Krimināllietu departamenta darbā ir sadarbībai ar akadēmiskajiem spēkiem un Tiesnešu mācību centru. Vēlos atzīmēt profesorus Kristīni Stradu-Rozenbergu, Valentiju Liholaju, Uldi Krastiņu, Āriju Meikališu, Sandru Kaiju un citus, kas iegulda lielu darbu tiesu prakses pētīšanā un viedokļu sniegšanā par juridiski nozīmīgiem jautājumiem.
Ņemot vērā cilvēkresursu iespējas, departaments ikdienā cenšas šos uzdevumus īstenot. Taču prasības – lietu izskatīšanas ātrums, kvalitāte un kvantitāte – ir grūti savienojamas, praktiski pat nesavienojamas. Ceru, ka, realizējot tiesu sistēmas reformu, būtiski tiks nostiprināta kasācijas instances tiesa, lai Augstākās tiesas saturs atbilstu nosaukumam, lai Augstākā tiesa kļūtu par tiesiskās domas un intelekta centru.
Šajā svinīgajā brīdī saku paldies bijušajiem un esošajiem senatoriem, departamenta darbiniekiem par ieguldīto darbu departamenta uzdevumu īstenošanā un sveicu visus nozīmīgajā, daudzu gadu desmitu apvītajā jubilejā.
Tuvojas 2014.gada 1.janvāris. Pārfrāzējot labi zināmos vārdus, vēlos teikt: Senātam klinšakmeni nav jāveļ un pieminekli nav jāceļ. Ar krietnu darbu tas ir celts un nerūsēs šis tiesas zelts.
QR
