Tiesību normas un tiesību avoti

Seminārā diskutēts par soft law (kas latviešu valodā tiek tulkotas kā ieteikuma tiesības, bet šis termins pilnībā neizsaka to būtību, jo ne vienmēr tie ir tikai ieteikumi) vietu un problemātiku tiesību sistēmā. Soft law ir priekšraksti, kas nerada obligātus pienākumus, tomēr tie ietekmē tiesību sistēmu. Piemēram, vadlīnijas, rekomendācijas, iekšējās instrukcijas, skaidrojumi, memorandi, koncepcijas, tehniskie standarti, viedokļi, ētikas kodeksi, ANO rokasgrāmatas (piemēram, patvērumu meklētāju lietās). 

Daudz soft law izdod Eiropas Savienības institūcijas. dažos gadījumos soft law tikai izskaidro parastās tiesību normas (hard law), bet dažos gadījumos arī tās papildina (šeit gan ir liela atšķirība starp dalībvalstīm). Pēc defi nīcijas šiem priekšrakstiem nebūtu jābūt obligātiem, taču praksē nereti tas tā ir.

Seminārā diskutēts arī par vadlīnijām, ko izdod nevalstiskā sektora organizācijas, kam deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, tostarp administratīvo aktu izdošana (piemēram, darbības sertifi kāti, ko izdod biedrības un asociācijas). Vācijas pārstāvis uzsvēra, ka arī šādām organizācijām, izstrādājot attiecīgos dokumentus (piemēram, Ārstu biedrības noteiktie kvalitātes standarti), būtu jāiesaista speciālisti, uz kuriem tie attieksies.

Tādā veidā tiks panākta arī šo normu sabiedriskā akceptēšana. viņš arī norādīja, ka personas nereti izpilda soft law prasības arī tad, ja tās ir nepamatotas, jo baidās pret tām iebilst, ņemot vērā, ka tiesas process ir garš un nav garantijas par iespēju to vinnēt (arī Latvijā varētu būt līdzīga problēma). viņaprāt, jo vairāk soft law, jo mazāk rule of law (tiesiska valsts).

Tika diskutēts par soft law pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem. Kā pozitīvais aspekts minēts fleksibilitāte, savukārt tā rada tiesisko nenoteiktību, kas ir negatīvs aspekts. 

Seminārā samērā daudz diskutēts par to, kādai jābūt administratīvās tiesas kontrolei pār šīm tiesībām (ja ir soft law, vai ir arī soft control?). šeit gan jāatzīmē, ka tas būtiskāk ir valstīm, kurās administratīvās tiesas veic tiešu kontroli pār tiesību normām (Latvijā ir tikai netieša kontrole, tāpēc mums nav jādomā par šādu normu atcelšanu, bet tikai nepiemērošanu).

Tika diskutēts arī, vai var sodīt par soft law neievērošanu. Atbilde ir atkarīga no attiecīgā soft law veida. Piemēram, ētikas kodeksa neievērošana var radīt tiešas sekas (disciplināratbildību), savukārt, ja privātpersona neievēro kādu instrukciju, sekas var būt dažādas.

Būtiski, ka tiesa var kontrolēt, vai iestādes seko soft law, jo tādā veidā tiek nodrošināta vienlīdzīga pieeja. Ja notiek atkāpes, tās vienmēr ir jāpaskaidro.