Tiesu prakse par tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un soda noteikšanā, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā

IEVADS

Latvijas tiesu prakse par tiesību pārkāpuma atzīšanu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un rīcības variantiem, konstatējot šo pārkāpumu, nav vienveidīga – secināts Augstākās tiesas pētījumā par saprātīgiem kriminālprocesa termiņiem un to neievērošanas sekām.

Konstatēts, ka salīdzināmos apstākļos saprātīgu termiņu pārkāpumi tiek gan atzīti, gan noliegti, turklāt pārkāpuma konstatēšanas gadījumā piemēroti dažādi tiesiskie risinājumi. 77 % no visiem konstatētajiem gadījumiem, kad tikušas pārkāptas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesas rīcības variants ir bijusi vai nu atbrīvošana no soda vai soda „mīkstināšana”. Lielākajā daļā gadījumu tiesas izvēlas piemērot vieglāku sodu sankcijas ietvaros. Daudzos gadījumos tiesu nolēmumos konstatējamas argumentācijas nepilnības par to, vai tiesību pārkāpums uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ir vai nav atzīts, un, ja ir atzīts, kāpēc piemērots konkrētais tiesas rīcības modelis.

Tiesu prakses apkopojumu sagatavojušas Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesores juridisko zinātņu doktores Ārija Meikališa un Kristīne Strada-Rozenberga, no tā izrietošie secinājumi un priekšlikumi akceptēti Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta senatoru sapulcē.

SECINĀJUMI

1. Kopumā vērojamas pozitīvas tendences krimināllietu izskatīšanas ilguma samazināšanā Latvijas tiesās. Atsevišķie izņēmumi, kā piemēram, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas darba rādītāji, nedod pamatu uzskatīt, ka situācija pasliktinās kopumā. Apstāklis, kas liek pievērst uzmanību, ir joprojām salīdzinoši lielais atlikto un nenotikušo tiesas sēžu skaits, kam pēdējos gados nav tendences samazināties. Šī problēma prasa kompleksu risinājumu, kas pamatā saistāms ar tiesas sēžu darba organizācijas pilnveidi.

2. Latvijas tiesu prakse par tiesību pārkāpuma atzīšanu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un rīcības variantiem, konstatējot šo pārkāpumu, nav vienveidīga. Salīdzināmos apstākļos pārkāpumi tiek gan atzīti, gan noliegti, turklāt pārkāpuma konstatēšanas gadījumā piemēroti dažādi tiesiskie risinājumi. Lielākajā daļā gadījumu tiesas izvēlas piemērot vieglāku sodu sankcijas ietvaros.

3. Tiesu praksē sastopamas nepilnības atbrīvošanas no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanas izpratnē un piemērošanā.

4. Daudzos gadījumos tiesu nolēmumos konstatējamas argumentācijas nepilnības par to, vai tiesību pārkāpums uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ir vai nav atzīts, un, ja ir atzīts, kāpēc piemērots konkrētais tiesas rīcības modelis.

5. Tiesas maz izmanto blakus lēmumu institūtu kā iespēju reaģēt ne tikai uz konkrēto pārkāpumu, bet arī mazināt pārkāpumus nākotnē.

PRIEKŠLIKUMI

1. Ikvienā lietā, kurā rodas nepieciešamība izvērtēt jautājumu, vai ir noticis personas tiesību pārkāpums uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, nepieciešams ņemt vērā Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos ietvertās atziņas un pamatot atzinumu par pārkāpuma esamību vai neesamību un izvēlēto rīcības veidu.

2. Izvērtējumu, vai ir noticis personas tiesību pārkāpums uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesai jāsniedz, kad to lūdz tiesīgā procesā iesaistītā persona. Tiesa to var darīt arī pēc savas iniciatīvas.

3. Ja tiesa iztiesāšanas laikā konstatē tiesību pārkāpumu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesai jāsniedz šā pārkāpuma nozīmīguma izvērtējums un precīzi jānorāda tā tiesiskās sekas, tas ir, jāatzīst pārkāpums par nenozīmīgu un kuram nav samērīgi piemērot Krimināllikumā paredzētās labvēlīgās sekas, vai arī jāatzīst pārkāpums par tādu, kurš var būt pamatā konkrētu Krimināllikumā paredzēto tiesisko seku piemērošanai.

4. Atteikšanās izvērtēt konstatētā pārkāpuma tiesiskās sekas, tāpat arī pārkāpuma nekonstatēšana situācijā, kurā tas ir pieļauts, atzīstams par būtisku Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumu un Krimināllikuma Vispārīgās daļas pantu nepareizu piemērošanu.

5. Konstatējot nozīmīgu tiesību pārkāpumu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, piemērojamas viena no sekām:
   
   • atbrīvošana no kriminālatbildības (Krimināllikuma 58.panta piektā daļa);
   • atbrīvošana no soda (Krimināllikuma 59.panta trešā daļa, 58.panta piektā daļa);
   • soda mīkstināšana panta sankcijas ietvaros (Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punkts);
   • soda noteikšana, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda paredzēta panta sankcijā (Krimināllikuma 49.¹ panta pirmās daļas 2.punkts), tostarp brīvības atņemšanas noteikšana uz 20 gadiem mūža ieslodzījuma vietā (Krimināllikuma 49.¹ panta pirmās daļas 3.punkts).

6. Tiesa var izlemt, vai atbrīvot personu no kriminālatbildības un procesu izbeigt (Krimināllikuma 58.panta piektā daļa – materiālā norma; Kriminālprocesa likuma 481.panta otrā daļa, 379.panta ceturtā daļa – procesuālā norma) vai arī taisīt notiesājošu spriedumu un atbrīvot personu no soda (Krimināllikuma 59.panta otrā daļa, 58.panta piektā daļa – materiālā norma; Kriminālprocesa likuma 520.pants – procesuālā norma).

7. Visos nolēmumos, kuros tiek konstatēts tiesību pārkāpums uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, ietverams izvērsts, ar konkrētiem faktiem motivēts atzinums par pārkāpuma esamību, kā arī motivēti atzinumi par konkrētu labvēlīgu seku veida piemērošanu vai nepiemērošanu.

8. Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības sakarā ar tiesību pārkāpumu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, ietverams arī personas vainīguma pamatojums.

9. Ikvienā gadījumā, kad tiek konstatēts tiesību pārkāpums uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, nepieciešams izvērtēt amatpersonas rīcību, kuras dēļ pārkāpums noticis. Tiesas blakus lēmuma pieņemšana atzīstama par efektīvu veidu, kā ne tikai reaģēt uz konkrēto situāciju, bet arī ietekmēt šādu situāciju samazinājumu nākotnē.

Pētījums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā
www.at.gov.lv Judikatūras sadaļā pie
Tiesu prakses apkopojumiem krimināltiesībās