Labdien, godātie kolēģi!
Šodien mēs godinām Senātu tā izveidošanas 95.gadadienā.
Jebkuras institūcijas pamatvērtības un tās tiesiskā kultūra veidojas ilgā laika posmā. Lai mēs, kuri pašlaik esam piederīgi Senātam, labāk izprastu mūsu sūtību, mums ir svarīgi saprast, kādas vērtības ir ieliktas jau Senāta darba pirmsākumos.
Senāta autoritāti sabiedrībā veidoja nevis tā vieta tiesu hierarhijā, bet gan juristi, kuri kā pirmie tika aicināti uzņemties senatoru amatus, viņu darba saturs un vērtības. Vērtības, kuras viesa uzticību tiesām un nostiprināja Latviju kā tiesisku valsti.
Tā kā pārstāvu Administratīvo lietu departamentu, tad šajā reizē atļaušos atzīmēt vērtības, kuras Senāta darba pamatos ir ielikuši tie senatori, kuri tā pirmsākumos ieņēma senatoru amatus Administratīvajā departamentā.
Objektivitāte. Nosvērtība. Cieņa pret cilvēku.
Šo pamatvērtību spilgts nesējs bija senators Jānis Kalacs. Visiem bija labi zināma senatora attieksme pret cilvēkiem. Nebija gadījuma, kad viņš būtu sūdzējies par vilšanos cerībās uz cilvēka dvēseles gaišo spēku pārsvaru.
Gods. Pienākuma apziņa. Taisnīgums.
Senators Rūdolfs Jānis Alksnis tika raksturots kā goda vīrs un īsta latviskā gara nesējs. Laikabiedri atzīmēja, ka reti sastopami cilvēki ar tādu pienākuma apziņu kā Rūdolfam Alksnim. Tāpat laikabiedri arī norādīja, ka šis bija senators, no kura tālu stāvēja pašlabums.
Principialitāte. Neatkarība.
Viens no pirmajiem senatoriem Kristaps Valters tika raksturots kā principiāls senators. Viņš nepakļāvās spiedienam atzīt 15.maija apvērsuma likumību, kaut arī tādēļ zaudēja Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāja amatu.
Teorētisko zināšanu apvienošana ar praksi. Daudzpusīgums.
Par šo vērtību pamatlicējiem būtu atzīstami Augusts Lēbers, Kārlis Ducmanis un Kārlis Puriņš, kuri deva lielu ieguldījumu arī Latvijas tiesību zinātnes attīstībā.
Drosme. Uzņēmība.
Te jāatzīmē senatori Baldvins Disterlo, Andrejs Sīmanis un Fridrihs Vesmanis.
Visbeidzot savu aktualitāti nav zaudējis senatora Teodora Bergtāla paustais, ka „tiesnesim nekad nevajadzētu aizmirst, ka no tiesu aktu vienmuļajiem un varbūt apnikušajiem vākiem raugās ārā dzīvi cilvēki, kuri sāpīgi sajūt, kādā veidā viņu [..] vajadzības apmierina tiesa.''
Godātie kolēģi!
Minētās vērtības ir liktas Senāta darba pamatos. Uz šiem pamatiem mēs jau tālāk veidojam un nostiprinām Augstākās tiesas kā kasācijas instances vērtības. Un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, cik spilgti mēs tās iznesīsim cauri mūsu laikam.
Cilvēku ticība valstij lielā mērā ir atkarīga tieši no mūsu darba. Ja cilvēks ticēs, ka viņa lieta tiesā tiks izskatīta objektīvi un taisnīgi, tad viņš arī ticēs valstij kopumā. Tāpēc, apzinoties savu sūtību, sargāsim Senāta pamatos ieliktās vērtības!
Savu uzrunu vēlos nobeigt ar nedaudz pārfrazētu Māras Zālītes domu – neviena institūcija nevar pastāvēt materiālajā plāksnē, ja tās ideja, veidols un jēga nedzīvo cilvēku apziņā. Galvās un sirdī.
QR
