Ar katru gadu administratīvajās tiesās pieaug publisko iepirkumu lietu skaits un secīgi arī paplašinājies Augstākajā tiesā izskatīto jautājumu spektrs. Tas rosinājis Administratīvo lietu departamentu apkopot līdz šim Augstākās tiesas praksē aplūkotos publiskā iepirkuma procedūru piemērošanas un tiesiskuma kontroles aspektus.
Apkopojuma pamatā ir Augstākās tiesas nolēmumi, kas publisko iepirkumu lietās sagatavoti laikā no 2004. gada līdz 2014.gadam, kā arī atsevišķas tiesas atziņas par vispārīgiem tiesību jautājumiem. Ņemot vērā, ka šajā laika posmā ir mainījies speciālais tiesiskais regulējums, atsevišķi nav aplūkoti tie nolēmumi, kuros paustās atziņas saistītas vienīgi ar regulējuma maiņu vai kuros piemērotās tiesību normas šobrīd vairs nav spēkā.
Apkopojumā, īpaši to neuzsverot, izmantoti arī nolēmumi, kuri pieņemti saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumiem, ņemot vērā, ka līdz šim praksē paustās atziņas attiecināmas uz tiesisko regulējumu, ciktāl tas gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumiem, gan valsts un pašvaldību iepirkumiem ir līdzīgs.
Tāpat izmantoti arī nolēmumi, kuri pieņemti saistībā ar koncesijas procedūru, ja tajos pēc analoģijas piemērotas Publisko iepirkumu likuma normas. Atsevišķi gan koncesijas procedūra netiek aplūkota, jo līdz šim nav taisīti nolēmumi, kuros būtu piemērots šobrīd spēkā esošais tiesiskais koncesijas līguma noslēgšanas regulējums – Publiskās un privātās partnerības likums – pēc būtības.
Tā kā Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā iedzīvināts Eiropas Savienības tiesiskais regulējums, likumu normu interpretācijā un piemērošanā izmantojama arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūra. Tādēļ apkopojums papildināts arī ar Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas atziņām gan jautājumos, kas bijuši aktuāli Augstākajā tiesā, gan arī attiecībā uz tādiem iepirkumu aspektiem, par kuriem Latvijā prakse vēl nav attīstījusies.
Apkopojumu veikusi Administratīvo lietu departamenta tiesneša palīdze Mg.iur. Līva Skujiņa sadarbībā ar Administratīvo lietu departamentu un Judikatūras nodaļu.
Pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Administratīvās tiesības
KOPSAVILKUMS
1. Pārskatīšanas procedūras iepirkuma procedūras ietvaros ieinteresētajām personām ir pieejamas, sākot no brīža, kad pasūtītājs ir nolēmis rīkot procedūru un izvirzījis savas prasības, līdz brīdim, kad noslēgts publiskā iepirkuma līgums. Ja līgums noslēgts tieši vai pieļaujot citus būtiskus procedūras pārkāpumus, var iesniegt pieteikumu par līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Šāda pieteikuma pieļaujamība nav atkarīga no tā, vai patiešām konkrētajā gadījumā ir iestājušies normās minētie apstākļi, kas var būt par pamatu līguma atzīšanai par spēkā neesošu.
2. Vairāki iepirkuma procesā pieņemti lēmumi attiecībā pret vienu personu var būt starplēmumi, bet pret citu personu – lēmumi ar galīga noregulējuma raksturu. Starplēmumi ir pārsūdzami, ja tie būtiski skar personas tiesības vai tiesiskās intereses.
3. Tiesā ir pārsūdzams lēmums par procedūras pārtraukšanu vai izbeigšanu. Tiesai vai Iepirkumu uzraudzības birojam atceļot minēto lēmumu, procedūra ir turpināma.
4. Administratīvā procesa kārtībā – pēc analoģijas ar Publisko iepirkumu likumā ietverto regulējumu tā saucamo „mazo iepirkumu” pārskatīšanai – pārbaudāmi arī tādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumi, kuru paredzamā līgumcena nepārsniedz noteikto robežvērtību.
5. Pārskatīšanas procedūras ir pieejamas iespējami vai faktiski ieinteresētajai personai. Par šādu interesi var liecināt, piemēram, piedāvājuma iesniegšana, līdzīgu pakalpojumu sniegšana, tehnisko līdzekļu esība konkrētā līguma izpildei. Pieteikumu nevar iesniegt apakšuzņēmēji, atsevišķs personu apvienības biedrs, kā arī pasūtītājs.
6. Pasūtītājs lietā nevar uzstāties statusā, kas raksturīgs privātpersonām – kā pieteicējs vai kā trešā persona. Tomēr pasūtītājs vienmēr pieaicināms piedalīties lietā vai nu kā otra iestāde atbildētājas – Latvijas Republikas – pusē, vai arī lietā iesaistāms vēl otrs atbildētājs – attiecīgā pašvaldība, kuras pusē pieaicināms pasūtītājs.
7. Par trešo personu administratīvajā procesā tiesā nevar būt persona, kura pati būtu varējusi pārsūdzēt neapmierinošo lēmumu.
8. Pagaidu aizsardzība, apturot iepirkuma procedūras tālāku norisi, iespējama līdz iepirkuma līguma noslēgšanai, ja vien pieteikums nav iesniegts par iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, kas savukārt iespējams vien īpaši rupju pārkāpumu gadījumā.
9. Pārkāpumu gadījumā persona cieš ne tikai finansiālus zaudējumus, bet arī nemantiskas sekas, tādas kā noteiktu labumu (reputācijas uzlabošana, jaunu klientu iegūšana, pieredze) negūšana. Tādēļ ir īpaši būtiski nodrošināt efektīvu iepirkuma procedūras tiesiskuma kontroli, relatīvi mazāku nozīmi piešķirot privātpersonas tiesībām uz atlīdzinājumu, jo caur šo tiesību institūtu nav iespējams pilnībā novērst (kompensēt) šīs personas tiesību aizskārumu. Iespēja, ka persona vairs nevarēs piedalīties iepirkuma procedūrā, jo tā būs jau noslēgusies, liecina par subjektīvā kritērija īstenošanos jeb par to, ka personai ir nepieciešamība pēc pagaidu aizsardzības.
10. Iepirkuma dokumentācijā izvirzītajām prasībām jābūt objektīvi pamatotām un samērīgām, tām jānodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un tās nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus konkurencei. Vienlaikus jāņem vērā, ka likums izslēdz tikai nepamatotus, nevis jebkurus ierobežojumus konkurencei. Attiecībā uz to, vai prasības ir gana efektīvas mērķu sasniegšanai, tiesa ir ierobežota vērtējumā un tas ir atkarīgs no pasūtītāja apsvērumiem.
11. Prasības ir pakļautas interpretācijai, dodot priekšroku tiesību drošības un prognozējamības principam, kurš izteikuma adresāta interešu aizsardzības nolūkos liek uzskatīt, ka adresātam saistošs ir izteikums, kādu tas varēja saprast kā gribas izteicēja gribu.
12. Piedāvājuma neatbilstība, neatkarīgi no iespējamās neatbilstības būtiskuma, ir pamats piedāvājuma tālākai nevērtēšanai. Pretendentu un piedāvājumu atbilstības pārbaudē būtiski izmantot likumā paredzēto iespēju iegūt no pretendenta skaidrojumu par piedāvājuma saturu jeb lūgt precizēt piedāvājumu. Tādējādi tiek samazināta iespēja izslēgt pretendentu (kandidātu) vienīgi formālas neatbilstības dēļ.
13. Ja radušās bažas par to, ka pretendentam varētu būt nepamatotas priekšrocības, kas neizriet no iepirkuma dokumentācijas, pirms tā izslēgšanas jādod pretendentam iespēja pierādīt priekšrocību neesību.
14. Ja pasūtītājam radušās šaubas par to, ka piedāvātā cena varētu būt nepamatoti zema, tam ir pilnībā jāievēro Publisko iepirkumu likuma 48.pantā paredzētā procedūra – jālūdz paskaidrojumi par cenas veidošanos un jākonsultējas par to ar piedāvājuma iesniedzēju. Ja pasūtītājam nav radušās šaubas par piedāvātās cenas pamatotību, tiesa nevar iejaukties pasūtītāja novērtējuma brīvībā, bet tai ir jāpārbauda vienīgi tas, vai pasūtītāja rīcība, neveicot cenas pamatojuma pārbaudi, nav acīmredzami kļūdaina.
15. Arī uz to pakalpojumu iepirkumiem, kas ietverti Publisko iepirkumu likuma 2.pielikuma B daļā, attiecināmi publisko iepirkumu tiesību principi.
16. Tādi apstākļi kā iepirkuma līguma noslēgšanas steidzamība vai jebkādi pasūtītāja likumā noteiktie pienākumi nevar attaisnot Publisko iepirkumu likuma normu ignorēšanu un faktiskajai situācijai atbilstošas iepirkuma procedūras neievērošanu.
17. Arī tad, ja tiesa kādu likumā noteikto iemeslu dēļ nevar atzīt par spēkā neesošu noslēgto iepirkuma līgumu, spriedumā ietverams konstatējums par konkrētās pasūtītāja rīcības prettiesiskumu.
QR
