Mīļie kaimiņi, visu Latvijas tiesu instanču tiesneši, Tieslietu padomes priekšsēdētāj un visi, ar kuriem esam tikušies. Pirmkārt, vēlos nodot Jums lielu sveicienu no Lietuvas Tiesnešu padomes. Atšķirība ir tāda, ka Lietuvā darbojas Tiesnešu, nevis Tieslietu padome, tas ir, mūsu Tiesnešu padomē nav citu varas atzaru pārstāvju, un šādas runas, kādas šodien dzirdēju no likumdevēja varas pārstāvja, nav iespējamas. Ja pie mums izskanētu šādas runas, mūsu tiesneši reaģētu nedaudz citādāk. Jūs esat ļoti toleranti un labi pilsoņi.
Man bija sagatavota runa, taču negribu runāt uzrakstīto, jo tas nav saistoši. Tas, ka mūs saista ļoti tuvas attiecības ar Jums, ir saprotami, jo mēs esam vistuvākie kaimiņi. Esmu personīgi pazīstams ar daudziem Latvijas tiesnešiem, ļoti labas attiecības pastāv starp mūsu valstu Augstākajām tiesām un Tieslietu (Lietuvā – Tiesnešu) padomēm. Vēlos nedaudz dalīties ar savu pēdējā laikā gūto pieredzi par to, kā viss notika Lietuvā.
Jā, mēs esam ļoti sena tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Lietuvas Konstitūcijā nav tieši ierakstīts, ka pastāv šāda tiesnešu pašpārvalde, taču tas attīstījās uz konstitucionālās doktrīnas pamata, tas ir, visnozīmīgākā loma tiesnešu pašpārvaldes struktūras izveidošanā bija Konstitucionālajai tiesai. Arī Jums to novēlu. Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētājs ir bijušais vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesis, pastāv iespēja attīstīt tiesnešu pašpārvaldi un mazināt citu varu lomu Tieslietu padomē. Neticu tam, ko saka citu varas atzaru pārstāvji – ka ir jābūt šim līdzsvaram, ka tas ir sabiedrības interesēs. Es tā neuzskatu.
Lietuvas Konstitucionālā tiesa 1999.gada 21.decembra spriedumā pateica, ka visi tiesu varas jautājumi ir jārisina Tiesnešu padomei, kuras sastāvā vairākumam ir jābūt augstāko instanču tiesu, tas ir, Augstākās tiesas, Augstākās Administratīvās tiesas un Apelācijas tiesas tiesnešiem. Tas tika pamatots ar augstāku kvalifikāciju un lielāku pieredzi – gan juridisko, gan dzīves pieredzi, jo saskaņā ar Lietuvas likumiem Augstākajā tiesā var nonākt tikai tie tiesneši, kas ir nostrādājuši zemāku instanču tiesās 10 gadus.
Šobrīd Lietuvas Tiesnešu padomē ir četri locekļi no Augstākās tiesas tiesnešu vidus, esmu Tiesnešu padomes loceklis pēc amata, taču neesmu priekšsēdētājs pēc amata, tas ir, konstitucionālā doktrīna gāja tādu ceļu, ka vienā no spriedumiem arī tika pateikts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs nevar būt Tiesnešu padomes priekšsēdētājs pēc amata – tā tika interpretēta Lietuvas Konstitūcija. Domāju, ka tas arī ir labi. Tā ir autoritātes pārbaude. Kad pirms pieciem gadiem mani iecēla par Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētāju, pēc mēneša notika Tiesnešu padomes priekšsēdētāja vēlēšanas. Tā ir laba pārbaude – vai tiesneši uzticas, vai nē. Tiesneši uzticējās un ievēlēja, un divus gadus vēlāk ievēlēja atkārtoti. Šogad beidzas mans pilnvaru termiņš Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā un Tiesnešu padomes priekšsēdētāja amatā, bet pēc pieredzes uzskatu, ka vislabākā izvēle ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, jo citas varas, lai kā arī nebūtu, tomēr ņem vērā šo amatu.
Lietuvā visas tiesu pārvaldīšanas un administrēšanas pilnvaras ir nodotas Tiesnešu padomei, un pirms diviem gadiem mums tika nodota pēdējā funkcija – tiesu ēku būvniecība, tas ir, investīciju projekti. Protams, tas bija ļoti liels izaicinājums, jo nebija pieredzes.
Latvijā Tieslietu padomi apkalpo divi vai trīs cilvēki, bet Lietuvā tie ir 120 cilvēki – Nacionālā Tiesu administrācija. Protams, ir izveidota tiesnešu pašpārvaldes institūciju struktūra, sākot ar visaugstāko – tā ir Tiesnešu kopsapulce. Lietuvā ir gandrīz 800 tiesneši, un iedzīvotāju skaits ir 3 miljoni. Ir Tiesnešu ētikas komisija, kuras priekšsēdētājs, Augstākās tiesas tiesnesis Aļģis Norkūns arī šodien ir šeit. Ir Goda tiesa, Tiesnešu eksāmenu komisija, Vērtēšanas komisija un citas pašpārvaldes institūcijas. Šajā struktūrā ir ļoti daudz dažādu dalībnieku un procesu, un ir pilnīgi skaidrs, ka paši tiesneši pievērš ļoti lielu uzmanību gan ētikai, gan profesionālitātei, gan arī atbildībai par pieņemtajiem lēmumiem, tāpēc neviens nevar teikt, ka šiem jautājumiem tiek pievērsts maz uzmanības. Piemēram, Tiesnešu padome pieņēma īpašu nolikumu par lietu sadali tiesās. Visas lietas tiek sadalītas datorizēti, šī sadale tiek veikta, pamatojoties uz Tiesnešu padomes apstiprināto nolikumu, un neviens nevar iejaukties nejaušajā lietu sadalē, tas ir, nevienas tiesas – ne rajona, ne Augstākās tiesas – priekšsēdētājs nevar ietekmēt lietu sadali tiesnešiem. Ja kāds noteikums netiek ievērots, ir jābūt motivētam lēmumam, kādēļ tiesa novirzās no šī noteikuma.
Tāpat arī ar lietu izskatīšanas kārtību. Saskaņā ar Lietuvas likumiem lietas, kas izriet no darba tiesībām, ir jāizskata 3 mēnešu laikā. Nesen Augstākajā tiesā tika pieņemts spriedums, kurā piespriesta zaudējumu atlīdzināšana darba devējam – darbinieka atlaišana no darba tika atzīta par prettiesisku, bet lieta bija skatīta ilgi, gandrīz gadu. Darba devējs vērsās tiesā ar prasību, ka viņam bija jāmaksā kompensācija darbiniekam par prettiesisku atbrīvošanu no darba, un Augstākā tiesa piesprieda zaudējumu atlīdzību darba devējam, jo lieta netika izskatīta likumā paredzētajā termiņā. Šādi spriedumi ietekmē arī Tiesnešu padomes praksi. Esam uzlikuši par pienākumu visiem tiesu priekšsēdētājiem ļoti uzmanīgi skatīties uz šīm lietu kategorijām, kurās ir noteikti īsi izskatīšanas termiņi.
Runājot par lietām, kas saistītas ar publiskiem iepirkumiem – tie ir budžeta līdzekļi, ļoti lieli līdzekļi, un kad šīs lietas tiek skatītas vairākus mēnešus, tas, protams, ietekmē darbus, par kuriem ir noslēgti līgumi. Tiesu administrācija Tiesnešu padomes uzdevumā veica apkopojumu par šo lietu izskatīšanu tiesās, jo par tām ir ļoti liela sabiedrības interese. Tas nebija apkopojums par likuma kā tāda piemērošanu, jo saskaņā ar mūsu konstitucionālo doktrīnu tiesu praksi veido tikai precedenti, bet gan par iemesliem, kuru dēļ šīs kategorijas lietas tika skatītas tik ilgi. Tika konstatētas darba organizācijas problēmas, piemēram, Apelācijas tiesās lielās slodzes dēļ lietas iztiesāšanai apelācijas kārtībā tiek nozīmētas pēc pusgada. Tiesnešu padome noteica, ka šīs lietas ir skatāmas ārpus kārtas. Tas kalpo par pamatu, lai tiesu priekšsēdētāju vietnieki, kuru pienākumos ietilpst lietu sadale pa kolēģijām, uzreiz pieņemtu lēmumu par lietas nozīmēšanu izskatīšanai ārpus kārtas, pamatojoties uz Tiesnešu padomes lēmumu, un spriedums lietā ir jāpasludina ne vēlāk kā pēc mēneša. To visu darām mēs paši – Tiesnešu padome – bez jebkādas citu varu iejaukšanās.
Šķiet savādi, ja kāds saka, ka tiesneši nav atbildīgi par savu darbu. Tā nemēdz būt! Ja tiesnesis nav atbildīgs, viņa darbu izvērtē Ētikas komisijā. Sūdzību Ētikas komisijai uzrakstīt var ikviens, ne tikai lietu dalībnieki. Ētikas komisija ik gadu izskata ap 400 sūdzībām. Tikai šī komisija var ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi. Ētikas komisijas sastāvā ir ne tikai tiesneši, bet arī trīs sabiedrības pārstāvji. Šobrīd ir grozīts likums par Goda tiesu – līdz šim Goda tiesas sastāvā bija 7 tiesneši, tagad būs arī četri sabiedrības pārstāvji. Arī Lietuvā ir populāra šī tēma, ka tiesas ir ļoti noslēgta sistēma, kas nepielaiž sabiedrību, tādēļ šobrīd katras komisijas sastāvā tiek iekļauti arī daži sabiedrības locekļi, kurus ieceļ Parlaments un Valsts prezidents.
Nezinu, vai varētu priecāties par to, ka esam pilnīgi nošķirti no citiem varas atzariem, ka mums nav pienākums, piemēram, sniegt kādus atzinumus par likumprojektiem. Tas, ka mums nav šāda pienākuma, izriet no varas dalīšanas principa, kas ir nostiprināts Lietuvas konstitucionālajā doktrīnā, un neviens nevar likt mums kādam kaut ko rakstīt. No otras puses, Konstitūcijā ir noteikta sadarbība starp varas atzariem, tādēļ saskaņā ar šo principu gadījumos, kuri attiecas uz tiesu varu, mēs izsakām vēlmes likumdevēja varai. Šie priekšlikumi nav obligāti un noteikti ņemami vērā, taču mēs parādām, ka, piemēram, procesuālajos likumos kaut kas nav pareizi vai procesuālo likumu dēļ tiesas nevar izskatīt lietu ātri. Pirms trīs gadiem Tiesnešu padome iesniedza Lietuvas parlamentam – Seimam – apjomīgus priekšlikumus civilprocesa grozījumiem. To pieņemšana paātrināja tiesu procesus – trīs gadu laikā neizskatīto lietu atlikums samazinājies divas reizes. Mēs pārgājām uz rakstveida procesu – ne vien kasācijas instances tiesa, bet arī apelācijas tiesa lielāko daļu lietu civilprocesā izskata rakstveida procesā bez pušu piedalīšanās. Rakstveida process veicina efektīvāku tiesneša darba laika izlietojumu, un Lietuvā tas sniedza ļoti labu rezultātu. Esam daudz konsultējušies ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešiem, un viņi neredz nekādas problēmas, kas traucētu pēc lietas izskatīšanas mutvārdu procesā pirmās instances tiesā šo lietu apelācijas un kasācijas kārtībā izskatīt rakstveida procesā. Līdz ar to Lietuvā civillietas un administratīvās lietas tiek izskatītas ļoti labos termiņos. Domāju, arī Latvija var iet šo ceļu.
Vēl viens aspekts, kuru vēlos minēt, ir attiecības starp Tiesnešu padomes locekļiem. Lai tiesnešu vidū valdītu miers, ir svarīgi, lai Tiesnešu padomē visi darbotos saskaņoti. Tas nenozīmē varas uzurpēšanu vai ko tamlīdzīgu no padomes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka, vai sekretāra, kas darbojas kā izpilddirektors, puses. Pareizais lēmums ir atrodams diskusijās. Pēdējo piecu gadu laikā ir mainījusies mūsu Tiesnešu padomes „seja”, jo tajā ienāca jauni cilvēki. Tiesu varā ienākusi jauna tiesnešu paaudze, tas ir labi un tā tam arī jābūt, vienīgais, ko nedrīkst pieļaut – ka nāk cilvēki bez pieredzes. Šeit domāju gan profesionālo, gan dzīves pieredzi. Novēlu Jums, mani mīļie draugi, lai, ievēlot savus pārstāvjus, pārdomātu manis teikto. Ja nav dzīves pieredzes, ir grūti. Lietuvas Tiesnešu padome aktīvi darbojas Eiropas Savienības Tieslietu padomju asociācijā, un novēlu, lai arī Jūsu Tieslietu padome būtu pārstāvēta visās asociācijas darba grupās. Tas ir ļoti interesants darbs un tā ir lieliska prakse, kuru mēs varam nodot mūsu mazo valstu tiesnešiem. Arī Polijas Tieslietu padomes pārstāvji, kas šodien ir šeit, var apliecināt, cik tas ir interesanti un sekmīgi darboties šajā asociācijā. Taču gan Latvijā, gan Lietuvā liela problēma ir finansējums, bet Tieslietu padomēm noteikti ir nepieciešams pietiekams finansējums, lai būtu iespēja pārņemt labāko Eiropas Savienības pieredzi.
Novēlu Jums Tieslietu padomē ievēlēt vislabākos pārstāvjus, un par to man šaubu nav. Lai Jums būtu viegli un mierīgi strādāt profesionālajā ziņā.
QR
