Augsti godātais Augstākās tiesas priekšsēdētāja kungs!
Augsti godātais tieslietu ministra kungs!
Cienījamie tiesneši! Dāmas un kungi!
Esmu patiesi pagodināta Jūs šodien uzrunāt ikgadējā Latvijas tiesnešu konferencē!
Tiesnesis ikvienā tiesiskā valstī ir godaprāta, augstākās atbildības un taisnīguma simbols. Un atbildība, kas gulst uz tiesnešu pleciem, ir neizmērojami liela. Dažkārt tiesneša lēmums var mainīt un neatgriezeniski ietekmēt ne vien atsevišķu indivīdu, bet pat valsts likteni. Tādēļ, lai arī mēdzam teikt, ka kļūdīties ir cilvēcīgi un neviens cilvēks nevar būt pasargāts no kļūdu pieļaušanas savā darbā, tiesnešiem ir jābūt gluži kā pārcilvēkiem, jo kļūdas tiesnešu lēmumos var nest vienlīdz neatgriezeniskas sekas tām, kādas var radīt neprecīzs ķirurga skalpeļa grieziens.
Taisnīgs tiesas process, kas noslēdzas ar taisnīgu spriedumu, no vienas puses ir pamatelements, kas nosaka sabiedrības uzticību tiesām, no otras – tas ir arī tiesu un ikviena tiesneša galvenais darba atskaites punkts.
Gatavojoties šīs dienas konferencei, ar interesi pārskatīju un pārvērtēju jautājumus, ko gandrīz pirms 10 gadiem, uzrunājot tiesnešu auditoriju kā tieslietu ministre, biju sev izvirzījusi kā uzdevumus un prioritātes tiesu varas stiprināšanā.
Jāatzīst – desmit gados nebūt nav paveikts maz – ir atrisināti vairāki gan visai sabiedrībai, gan arī pašām tiesām un tiesnešiem svarīgi un aktuāli jautājumi. Šī gada tiesnešu konferences izvēlētās pamattēmas kontekstā visupirms vēlos minēt Tieslietu padomes kā institūcijas, kas ļauj pašiem tiesnešiem ietekmēt to, kas notiek tiesu sistēmā, izveidi; ar panākumiem ir risināti tiesu darba atslogošanas jautājumi. Tāpat pagājušais gads noslēdzās ar ievērojamu panākumu tiesu modernizācijas jomā, jo, kā zināms, šobrīd visā Latvijā tiesas ir aprīkotas ar video konferenču un skaņas ieraksta iekārtām, kas ir nozīmīgs solis tiesu procesu efektivizēšanas virzienā. Daudz ir darīts, lai panāktu efektīvākus tiesu procesus – veikti grozījumi procesuālajos likumos, kā arī likumā „Par tiesu varu”.
Šodien izvērtējot Tieslietu padomes pirmo četru gadu darba cēlienu, vispirms vēlos uzsvērt, ka manā ieskatā tās izveidei bija principiāli svarīga nozīme tiesiskuma veicināšanā mūsu valstī un tai ir potenciāls kļūt par spēcīgu un autoritatīvu instrumentu tiesu varas pārstāvēšanā. Arī apzinoties, ka dažkārt ir izskanējuši pārmetumi par to, ka Tieslietu padome ne vienmēr ir līdzvērtīgs partneris dialogā ar likumdevēju un izpildvaru, un dažkārt pat izskan viedoklis, ka tās izveide nav sevi attaisnojusi, es tomēr vēlos teikt, ka Jums – tiesnešiem – ir gods pārstāvēt profesiju, kurā vislabāk ir redzams, ka sabiedrībā vienmēr pastāv noteiktas tiesību normas, kas ir likumos ierakstītas un labi domātas, tomēr praksē nedarbojas. Un ir arī tādas normas, kurām nav nepieciešams ne normatīvs, ne līgumos ietverts nostiprinājums, un tās tiek precīzi ievērotas un pildītas. Citiem vārdiem sakot, ir lietas, ko likumos nav iespējams ietvert, lai tās dzīvē īstenotos, un viena no šādām lietām ir autoritāte, kas iemantojama ar darbiem, savu attieksmi un sasniegumiem.
Analizējot Tieslietu padomes pirmo darba cēlienu, es teiktu, ka ir radīti labi priekšnoteikumi Tieslietu padomes optimālai funkcionēšanai. Mana visdziļākā pārliecība ir, ka panākumus turpmākajā darbā noteiks tas, cik aktīvi Tieslietu padome spēs identificēt un risināt problēmas sistēmas iekšienē, cik bieži izrādīs iniciatīvu ar tieslietu sistēmu saistītu nozīmīgu jautājumu risināšanā, un vai pārliecinoši spēs radīt jaunas idejas, piedāvājot konkrētus priekšlikumus to risināšanā. Esmu pārliecināta, ka tad, ja šiem jautājumiem tiks veltīta pienācīga uzmanība, mums zudīs pamats runāt par nepieciešamību Tieslietu padomes pieņemtiem lēmumiem piešķirt ar likumu autoritāti.
Raugoties no sabiedrības interešu viedokļa, ir jāatzīst, ka ir virkne jautājumu, kas nav ne tuvu sakārtoti tā, lai mēs varētu būt apmierināti ar paveikto. Ne vienmēr tās ir nepilnīgas likuma normas vai tiesnešu nelikumīga rīcība, kas veicina negatīvu attieksmi pret tiesu darbu. Pēdējā laikā kā nopietna problēma ir iezīmējusies tieši nesamērīga un likuma garam neatbilstoša tiesību normu iztulkošana un piemērošana, kas rada iespaidu, ka tiesnešu tiesības ne vienmēr ir „labā un taisnīguma māksla” (kā to vēsta romiešu maksima), un šie atsevišķie gadījumi met negatīvu aizdomu un negodīguma ēnu uz visu tiesu sistēmu kopumā. Manuprāt, arī šajos jautājumos Tieslietu padomei būtu ļoti svarīgi iesaistīties un sniegt savu redzējumu, jo sabiedrības pastiprinātā interese apliecina to, ka cilvēkiem ir svarīgs ne vien konkrētās lietas risinājums, bet tiesu un tiesnešu izpratne par šiem jautājumiem kopumā.
Tāpat, lai cik netīkami un pat varbūt šķietami negodīgi tas var likties Jums, kas godprātīgi un ar visaugstāko atbildības sajūtu ikdienā veicat tiesneša amata pienākumus, šī gada sākumā publiskotajā pētījumā par faktoriem, kas veido sabiedrības viedokli par tiesām, visi pētījuma dalībnieki joprojām kā sāpīgu problēmu bija uzsvēruši ilgos tiesvedības procesus. Tādēļ risināmo jautājumu sarakstā joprojām paliek nevienmērīgo tiesu noslodžu mazināšanas, lietu izskatīšanas termiņu saīsināšanas un arī lietu sadales nejaušības principa nostiprināšanas jautājumi.
Šodien, uzrunājot Jūs no likumdevēja skatupunkta, vēlos teikt tos pašus vārdus, ko teicu gandrīz pirms desmit gadiem, Jūs uzrunājot vēl tieslietu ministres amata pienākumus veicot, – Jūsu darba un sabiedrības vērtējums par to ir Jūsu pašu rokās. Tikai no Jums pašiem būs atkarīgs tas, cik tiesu varai uzticēsies sabiedrība un katrs no mums. Stipra un neatkarīga tiesu vara ir ikvienas demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmens. Tādēļ svarīga ir ne vien sabiedrības pārliecība, ka likumu piemērošana tiek īstenota neatkarīgā, taisnīgā un efektīvā veidā, bet arī katra tiesneša apziņa par sava paša un kolēģu godprātīgu rīcību visos gadījumos, un vienlaikus nelokāma nostāja un principiāla iestāšanās par tām vērtībām, kas liktas Tiesnešu ētikas kanonos gadījumos, kad radušās šaubas par to ievērošanu.
Es ticu, ka Latvija, kādu mēs vēlamies to redzēt – patiesi demokrātisku un tiesisku – ir mūsu visu kopīgs mērķis. Un šī mērķa sasniegšanā katra cilvēka ieguldījums ir svarīgs sabiedrībai, mūsu valstij un tautai. Ar savu darbu mēs varam radīt stabilitāti, drošību un pārliecību par savu valsti un nākotni.
Noslēgumā varu tikai pievienoties I.Bičkoviča kunga viedoklim un ar gandarījumu teikt, ka mani ne vien kā likumdevēja pārstāvi, bet arī kā cilvēku, kam patiesi rūp mūsu valsts nākotne, gandarī tas, ka Tieslietu padome pagājušajā gadā iniciēja un publiskoja pētījumu par problēmjautājumiem tiesu varā, jo tas ir spilgts apliecinājums tam, ka pašai tiesu sistēmai rūp savs tēls un sabiedrības attieksme pret to. Un es gribētu novēlēt aizsākto darbu šajā virzienā tikai padziļināt un aktīvi turpināt.
No sirds vēlu izdošanos un panākumus Jūsu turpmākajā darbā, un esmu pārliecināta, ka parlamentā, kaut arī spraigās un ne vienmēr vienprātīgās diskusijās, mēs tomēr vienmēr nonāksim pie mūsu valstij vispareizāko un valstiski labāko labumu nesošu lēmumu pieņemšanas.
Vēlu ikvienam no Jums turēt augstu Tiesnešu ētikas kodeksa 1.kanonā liktos vārdus – tiesnesis tur cieņā savu amatu, tiesu varas neatkarību un tiesas godīgumu!
QR
