Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā sagatavots tiesu prakses vispārinājums, kurā apkopotas svarīgākās administratīvo tiesu judikatūras atziņas par pagaidu tiesas aizsardzības piemērošanu administratīvajā procesā tiesā.
Vispārinājums sagatavots, par pamatu ņemot 2008. gadā sagatavoto tiesu prakses vispārinājumu par šo pašu tēmu. Tā kā sešu gadu laikā tiesu prakse pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanā ir būtiski attīstījusies, aktuāla bija kļuvusi vispārinājuma atjaunošana.
Vispārinājumu sagatavojis Administratīvo lietu departamenta tiesneša palīgs Mg.iur. Agris Dreimanis sadarbībā ar Administratīvo lietu departamentu un Judikatūras nodaļu. Pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Administratīvās tiesības
KOPSAVILKUMS
1. Pagaidu tiesas aizsardzība ir tiesību uz taisnīgu tiesu elements.
2. Administratīvā procesa likums paredz trīs pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļus:
1) administratīvā akta un faktiskās rīcības darbības apturēšanu un atjaunošanu, kā arī izpildes seku novēršanu (185. un 185.1 pants),
2) pagaidu noregulējumu (195.–202.pants),
3) tiesas sprieduma nekavējošu izpildi (265.pants).
3. Administratīvā akta darbības apturēšanas (atjaunošanas) institūts attiecināms uz gadījumiem, kuros pārsūdzēts pozitīvs, spēkā esošs administratīvais akts vai iestādes faktiskā rīcība izpaužas tādējādi, ka iestāde veic aktīvas darbības.
4. Gadījumos, kuros iestāde izdevusi negatīvu administratīvo aktu vai atteikusies veikt faktisko rīcību (faktiskā rīcība izpaužas bezdarbībā), kā arī gadījumos, kuros pieteikuma priekšmets ir publiski tiesisku attiecību konstatēšana vai pienākuma uzlikšana iestādei veikt darbības publisko tiesību līguma izpildē, piemērojamais pagaidu aizsardzības līdzeklis ir pagaidu noregulējums.
5. Administratīvā akta un faktiskās rīcības darbības apturēšana (atjaunošana) un pagaidu noregulējums ir radniecīgi tiesību institūti un nošķirami tikai atkarībā no tā, kāds ir tiesā iesniegtais prasījums un kādas tiesiskās sekas rada katrs no šiem aizsardzības līdzekļiem. To piemērošanā izmantojami vieni un tie paši principi.
6. Pagaidu aizsardzības līdzekļi nevar pārsniegt prasījuma robežas. Tiem saturiski jābūt iespējami tuvinātiem sagaidāmajai lietā taisāmā sprieduma rezolutīvajai daļai.
7. Nosakot piemērojamo pagaidu aizsardzības līdzekli, izšķiroša nozīme ir tam, kurš no pagaidu aizsardzības līdzekļiem lietā objektīvi ir piemērojams, lai nodrošinātu procesa dalībnieka tiesību ievērošanu, nevis tam, kādu pagaidu aizsardzības līdzekli procesa dalībnieks tiešā tekstā lūdzis piemērot.
8. Attiecībā uz administratīvā akta apturēšanu izšķirami divi tās veidi – darbības apturēšana un izpildes apturēšana. Administratīvā akta darbības apturēšana ir plašāks jēdziens, kas ietver visu no administratīvā akta izrietošo tiesisko seku apturēšanu, kamēr izpildes apturēšana attiecas tikai uz izpildi.
9. Apturēšanu un pagaidu noregulējumu tiesa piemēro, pirms tā izskatījusi lietu pēc būtības un taisījusi spriedumu. Instruments, ko kā pagaidu aizsardzības līdzekli var izmantot tiesa, kura jau izskata lietu pēc būtības (taisa spriedumu), ir sprieduma nekavējoša izpilde.
10. Pamats pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanai ir abu šādu kritēriju konstatēšana:
1) administratīvā akta pirmšķietams prettiesiskums jeb pieteikuma pirmšķietama pamatotība (objektīvais kritērijs);
2) pamats uzskatīt, ka gadījumā, ja pagaidu aizsardzība netiks piemērota, procesa dalībniekam radīsies būtisks kaitējums vai grūti novēršami vai atlīdzināmi zaudējumi (subjektīvais kritērijs).
11. Parasti vispirms ir vērtējams objektīvais kritērijs. Taču gadījumā, ja acīmredzami nepastāv subjektīvais kritērijs, pagaidu aizsardzības lūgumu var noraidīt, nevērtējot objektīvo kritēriju.
12. Pieteikuma pirmšķietamas pamatotības pārbaude saturiski atbilst lietas izskatīšanai pēc būtības. Objektīvais kritērijs prasa izvērtēt iespējamību, ka pieteikums, skatot lietu pēc būtības, tiks apmierināts.
13. Tiesas lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekli nav saistošs tiesai, kad tā taisa spriedumu lietā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kuros lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekli ir pieņēmusi augstākas instances tiesa, blakus sūdzības kārtībā izlemjot šo jautājumu pēc būtības.
14. Būtiska kaitējuma iespējamības kritērijs prasa, lai procesa dalībnieks ticami pamatotu smagu seku iestāšanās iespējamību, tomēr viņam nav pienākuma pierādīt, ka šīs sekas neizbēgami iestāsies.
15. Procesa dalībnieka norādītie apstākļi, kuru dēļ tam ir nepieciešama pagaidu aizsardzība, tiesai ir jāvērtē, ņemot vērā secinājumu par iespējamību, ka pieteikums tiks apmierināts. Jo lielāka ticamība, ka pieteikums tiks apmierināts, jo zemāka robeža nosakāma, vērtējot, vai pieteicēja interešu aizskārums ir pietiekami būtisks, lai būtu pamats piemērot pagaidu aizsardzību. Ja tiesa secina, ka pieteikums gandrīz noteikti tiks apmierināts, pagaidu aizsardzības piemērošanai ir pietiekami, ka pieteicējs pamato, kāpēc pagaidu aizsardzības piemērošana tam ir nepieciešama.
16. Ja lietā pārsūdzēts administratīvais akts ar divkāršu ietekmi – nelabvēlīgs pieteicējam, bet labvēlīgs trešajai personai – tiesai, vērtējot subjektīvo kritēriju, jāsalīdzina abu personu iespējamā kaitējuma un zaudējumu smagums.
17. Gadījumā, ja pieteikums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu, kas skar vairākas personas, tiesai pagaidu aizsardzības aktualitāte jāvērtē un par pagaidu aizsardzības piemērošanu jālemj tikai attiecībā uz konkrēto pieteicēju.
18. Izskatot lūgumu par apturēta administratīvā akta uzsāktās izpildes seku novēršanu, pārbaudāms, vai administratīvais akts ir pirmšķietami prettiesisks un vai izpildes sekas ir nepieciešams un iespējams novērst.
19. Jautājumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu var izskatīt atkārtoti pēc procesa dalībnieka lūguma, ja mainījušies jautājuma izlemšanai būtiskie tiesiskie vai faktiskie apstākļi.
20. Tiesisko apstākļu maiņa ir interpretējama plaši, ņemot vērā ne tikai jaunu tiesību normu, bet arī jaunu tiesu praksi tiesību normu piemērošanā.
21. Pamats atkārtoti izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzību var būt arī tad, ja iepriekš pagaidu aizsardzības jautājuma izlemšanas steidzamības dēļ nav bijis iespējams uzklausīt kādu procesa dalībnieku un šis procesa dalībnieks norāda uz jautājuma izlemšanā būtiskiem apstākļiem, kuri jautājuma izlemšanas steidzamības un viņa neuzklausīšanas dēļ nav ņemti vērā.
22. Tiesības lūgt atkārtoti izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzību, ja mainījušies jautājuma izlemšanai būtiskie apstākļi, vienlīdzīgi atzīstamas visiem procesa dalībniekiem, arī iestādei (atbildētājam).
23. Lēmumu par atteikšanos pieņemt atkārtoti iesniegto pagaidu aizsardzības lūgumu, jo nav mainījušies jautājuma izlemšanai būtiskie apstākļi, tiesa var pieņemt uzreiz pēc lūguma saņemšanas tiesā, iepriekš neinformējot procesa dalībniekus. Šāds lēmums nav pārsūdzams.
24. Pagaidu aizsardzības līdzekli var piemērot tikai pēc tam, kad ir ierosināta administratīvā lieta.
25. Ja skatot jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, tiesa konstatē, ka pieteikums nav pieļaujams, tiesa var izbeigt tiesvedību lietā vai atstāt pieteikumu bez izskatīšanas. Tomēr augstākas instances tiesa blakus sūdzības kārtībā nevar pieņemt lēmumu par tiesvedības izbeigšanu vai pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas, ja šādu lēmumu nav pieņēmusi zemākās instances tiesa. Augstākas instances tiesa šādā gadījumā savus apsvērumus par pieteikuma nepieļaujamību var izteikt sava lēmuma motīvu daļā un uz to pamata noraidīt pagaidu aizsardzības lūgumu.
26. Lūgums par pagaidu aizsardzības piemērošanu tiesai jāskata tādā pašā sastāvā, kādā tai jāizskata attiecīgā lieta. Ja likums noteic, ka attiecīgās kategorijas lieta jāizskata triju tiesnešu sastāvā, tad arī lūgums par pagaidu aizsardzības piemērošanu šajā lietā tiesai jāizskata triju tiesnešu sastāvā.
27. Lūgums par pagaidu aizsardzības piemērošanu jāizskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Taču lēmuma sastādīšanas termiņa pārkāpums nenoved pie tā prettiesiskuma un nav pamats tā atcelšanai, jo neietekmē lēmumu pēc satura.
28. Ja pirms administratīvā akta darbības apturēšanas jau ir veikta tā izpilde, tad tiesa lēmumā par administratīvā akta darbības apturēšanu var uzdot iestādei novērst izpildes sekas.
29. Procesa dalībnieks var iesniegt sūdzību par tāda tiesas lēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi, ar kuru piemērots pagaidu tiesas aizsardzības līdzeklis. Šādu lēmumu var lūgt arī izskaidrot.
QR
