Augstākās tiesas darbs virzīts uz efektivitāti un kvalitāti, un šobrīd darba slodze – gadā vidēji 50–60 lietas vienam senatoram – ir optimāla, Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā 17.janvārī rezumēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Saņemto un pabeigto lietu skaits Senātā aizvadītajā gadā ir līdzsvarā: saņemtas 2008 lietas, izskatītas 2005. Lietu izskatīšana kasācijas tiesvedībā saistīta ar būtisku tiesību jautājumu analīzi. Ja pirms gadiem secināts, ka 100–120 lietas vienam senatoram ir pārāk daudz, tad šībrīža slodze ļauj kvalitatīvāk īstenot Senāta pamatfunkciju – vienotas judikatūras veidošanu.  

Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja, ka slodzi samazinājusi ne tikai saņemto lietu skaita samazināšanās, bet arī pēdējos gados veiksmīgi īstenoti procesuālo likumu grozījumi, gan pilnveidojot kasācijas filtru mehānismu, gan atslogojot Senātu no ne tik nozīmīgiem tiesvedības procesiem kā maza apmēra prasības civilprocesā, vienošanās kriminālprocesā un tehnisku lēmumu pieņemšana administratīvajā procesā.

Senātā izskatīto lietu skaits ir samazinājies – Administratīvo lietu departamentā par 14%, Civillietu departamentā par 13%, tam izskaidrojumu plēnumā sniedza departamentu priekšsēdētāji. Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzinīgi vērtēja Administratīvo lietu departamentu par „ilgo” lietu atlikuma samazinājumu, kā arī vidējo lietas izskatīšanas termiņu uzlabojumu. Tāpat Krimināllietu departamentu par to, ka spējis tikt galā ar īstermiņa pārbaudījumu – „smagajām” lietām, kur risinājums rasts, prasmīgi plānojot darbu organizāciju.

Senatoru noslodze svārstās, tāpēc nepieciešams domāt par ilglaicīgiem risinājumiem senatoru skaita koriģēšanā departamentos. Aigars Strupišs ir aicinājis grozīt likumu „Par tiesu varu”, lai senatoru skaitu departamentos varētu noteikt iekšēji – tiesas priekšsēdētājs, līdzīgi kā tas ir zemākas instances tiesās.  

  • Judikatūras pieejamība

Prognozējama tiesu prakse paaugstina tiesību sistēmas drošību un uzticēšanos tiesām un valstij kopumā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra Senāta informācijas nozīmi vienotas tiesu prakses veidošanā. Aizvadītajā gadā Judikatūras nolēmumu arhīvu papildinājuši vairāk nekā 270 Senāta nolēmumu, kas ir 14% no pieņemtajiem. Ar tēzēm jeb judikatūras zīmogu pievienoti 56 Civillietu departamenta, 27 Krimināllietu departamenta, 127 Administratīvo lietu departamenta nolēmumu. Šāda vidējā tendence saglabājas jau kopš 2020. gada. Iepriekšējā gadā nav notikusi atkāpšanās no agrākās judikatūras, arī tas ir pozitīvi, jo paaugstina uzticēšanos stabilai praksei.

  • Senāta vadlīnijas nolēmumu sagatavošanā

Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja, ka lielākā daļa senatoru atzinīgi novērtē, ka ir izstrādātas Vadlīnijas Senāta nolēmumu sastādīšanai. Augstākā tiesa ir sagatavojusi spriedumu rakstīšanas vadlīnijas arī rajona un apgabaltiesām visos četros procesu veidos, un Tieslietu padome tās ir apstiprinājusi.

Augstākā tiesa ir izstrādājusi arī Vadlīnijas kasācijas sūdzību sagatavošanai, tomēr tās nav uzlabojušas kasācijas sūdzību kvalitāti, tai skaitā zvērinātu advokātu sagatavoto. Judikatūras nodaļai ir uzdots apkopot praksi par kasācijas sūdzību vadlīniju ievērošanu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs kā iespējamu minēja speciāla advokātu korpusa veidošanu darbam Senāta procesos.

  • Krīzes situācijas

Augstākās tiesas priekšsēdētājs minēja divas lielākās tiesu sistēmas krīzes aizvadītajā gadā, kas, lai gan tiešā veidā neskāra Senātu, tomēr prasīja aktīvu Augstākās tiesas iesaistīšanos.

Jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību risinājums prasīja meklēt ātru un efektīvu starpinstitucionālo sadarbību un aktīvu komunikāciju. Tieslietu padomē tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās arī Senāta pārstāvji.  

Neizpratni radīja situācijas ar personu, kuras apsūdzētas noziegumos pret valsti, atbrīvošanas no apcietinājuma un tam sekojoša šādu personu izvairīšanās no tiesvedības. Tika organizēts darba seminārs drošības iestāžu darbiniekiem, lai izskaidrotu, ka tiesa, piemērojot drošības līdzekļus, vērtē cilvēktiesību ierobežojumu pamatotību un starptautiskajos dokumentos noteikto prasību ievērošana. Rezultātā tika veicināta izpratne par izmeklēšanas darbību un pamattiesību standartu saskaņošanu. Savukārt, iesaistot atbildīgos drošības dienestus, tiesneši tika informēti par drošības riskiem.

  • Šīgada aktualitātes

Aigars Strupišs savā ziņojumā pievērsās arī Senāta starptautiskajai sadarbībai, konferenču rīkošanai, senatoru atbalsta dienesta stiprināšanai, disciplinārlietu rosināšanai un citiem jautājumiem.

Kā šīgada prioritāti Augstākās tiesas darbā priekšsēdētājs uzsvēra mākslīgā intelekta rīku izmantošanas tiesu darbā robežu un iespēju testēšanu, pirmajā posmā pievēršoties iespējai veikt vienveidīgu lietu atlasi.

Turpināsies Augstākās tiesas sagatavoto vadlīniju izmantošanas prakses monitorings, dialogs ar apelācijas un pirmās instances tiesām, kā arī tiesu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanas iespēju apzināšana.

Tāpat tiks turpināts meklēt iespējas atslogot tiesnešus no pienākumiem dažādās ārpus tiesas aktivitātēs, lai primāri atstātu tiesneša pienākumos tiesas spriešanu un dalību pašpārvaldē. Šis priekšlikums nodots detalizētai izvērtēšanai Tieslietu padomē.

Aigars Strupišs norādīja, ka šis ir pēdējais gada atskaites plēnums viņa Augstākās tiesas priekšsēdētāja pirmā pilnvaru termiņa laikā, kas beigsies šogad jūnijā. Preses konferencē pēc plēnuma Aigars Strupišs apstiprināja, ka kandidēs uz atkārtotu ievēlēšanu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211