Pretēji prognozēm par ienākošo lietu daudzuma samazināšanos aizvadītajā gadā Senāta Krimināllietu departaments saņēma par 51 lietu vairāk. Arī izskatīja vairāk, par 20 dienām īsāks bijis lietu izskatīšanas vidējais ilgums, par kasācijas tiesvedības ierosināšanu izlemts vidēji 2,3 mēnešos, bet kasācijas kārtībā lietas izskatītas vidēji 9 mēnešos. “Tātad pamatā esam iekļāvušies rekomendētajos lietu izskatīšanas termiņos. Tomēr nevarējām pārspēt lietu ienākšanas tempu, un, kā redzams statistikā, lietu izskatīšanas koeficients ir 96%. Noslēdzot 2024.gadu, neizskatīta bija tikai viena 2023.gadā saņemta lieta, bet šodien arī tā ir izskatīta,” gada atskaites plēnumā informēja departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova.

Izskatīto lietu daudzums un termiņš nav izsmeļoši noslodzes, darba intensitātes un nepieciešamo resursu kritēriji. Par to departamenta priekšsēdētāja izteicās detalizētāk, gan raksturojot aizvadītajā gadā paveikto, gan iezīmējot šī gada izaicinājumus un līdzekļus, kā izaicinājumus nepārvērst problēmā.

Citu lietu starpā aizvadītajā gadā ir izskatīta tā dēvētā “Zolitūdes lieta”, kurā bija iesniegts kasācijas protests un 32 kasācijas sūdzības. Raksturojot šīs lietas sarežģītību un izskatīšanai nepieciešamos resursus, jāņem vērā, ka skatāmi bija agrāk judikatūrā neanalizēti tiesību jautājumi. Senāts sniedza cēloņsakarības jēdziena satura skaidrojumu un formulēja metodi cēloņsakarības esamības pārbaudīšanai. Tādēļ šī lieta ir nozīmīga ar jauniem atzinumiem krimināltiesībās.

Šī lieta tika izskatīta līdzās citām vēl 530 lietām. Lai to izdarītu saprātīgā termiņā, nācās variēt senatoru noslodzi ar jaunienākošām lietām un zinātniski analītisko padomnieku piesaisti konkrētām lietām. “Tā, protams, bija iespēja pilnveidot apjomīgu lietu izskatīšanas metodi un noslodzes sadalīšanu departamentā, vienlaikus tas iezīmēja 2025.gada izaicinājumus,” sacīja departamenta priekšsēdētāja. Ņemot vērā, ka šobrīd noslēguma posmā ir viena no tā dēvētajām “digitālās televīzijas” lietām un vēl viena ļoti apjomīga lieta, bet departaments strādā nepilnā sastāvā, nenovēršami radīsies lietu uzkrājums, kas ietekmēs darbu arī nākamgad un aiznākamgad. Tādēļ departamenta priekšsēdētāja lūdza rast iespēju piešķirt Krimināllietu departamentam papildu senatora vietu vismaz uz vienu gadu.

Runājot par departamenta darba saturu aizvadītajā gadā, priekšsēdētāja norādīja uz diviem apjomīga izpētes darba virzieniem – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un noziedzīgi nodarījumi, kas vērsti pret valsts drošību.

Vēl viena tēma, kurai departaments pievērsis pastiprinātu uzmanību, – kasācijas instances efektivitāte un attīstības perspektīvas.

Aktualizēts jautājums par lietu vairākkārtīgu atgriešanos Senātā skatīšanai kasācijas kārtībā. Pēc departamenta lūguma Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa veica pētījumu par 2023.gadā departamentā izskatītām lietām, kuras Senātā nonākušas vismaz 2 reizes (ietverot arī tās, kuras noslēdzās ar atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību). Tādas bija 33 no 665 lietām. Stingrākai analīzei tika pakļautas 17 lietas, kuras Senātā ienāca vismaz trešo reizi. Departamentā argumentēti tika apsvērts, kāds ir Kriminālprocesa likuma 587.panta pirmās daļas 4.punkta tvērums, kas noteic kasācijas instances tiesas iespēju grozīt lēmumu. 2024.gada praksē ir paplašinājusies šīs normas piemērošana – apelācijas instances tiesas nolēmums tika grozīts 9 lietās.

Cits kasācijas instances efektivitātes pilnveidošanas virziens ir lēmumi par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Salīdzinot ar 2023.gadu, par 5% ir palielinājies to lietu daudzums, kurās atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Tādējādi jau otro gadu vērojama tendence palielināties atteikumu daudzumam. Departamenta priekšsēdētāja to saista galvenokārt ar skrupulozāku skatījumu uz to, vai attiecīgajā lietā ir norādes uz juridiskiem iemesliem nolēmuma izvērtēšanai un vai izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme judikatūras veidošanā.

Departaments turpinājis sadarbību ar apgabaltiesām, tiekoties un izrunājot aktuālāko judikatūru, nolēmumu atcelšanas iemeslus un apgabaltiesu tiesnešu izvirzītus aktuālus jautājumus. Aizsākta jauna sadarbības forma – tikšanās ar apgabaltiesu krimināllietu tiesu kolēģiju priekšsēdētājiem.

Turpināts arī līdzdarboties studentu prakses nodrošināšanā Senātā, tiesnešu apmācības procesā Tiesnešu mācību centrā, tiesnešu atlases komisijā, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, Tiesnešu disciplinārkolēģijā, Ētikas komisijā, Disciplinārtiesā, Valsts vienotā juristu eksāmenu komisijā, Krimināllikuma un Kriminālprocesa patstāvīgajās darba grupās. Veiksmīga bijusi sadarbība ar tiesnešiem stažieriem, departaments bijis aktīvāks saziņā ar masu saziņas līdzekļiem.

  • Pilns Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājas Anitas Poļakovas ziņojums tiks publicēts nākamajā “Augstākās Tiesas Biļetena” numurā

 

Vairāk par Augstākās tiesas gada atskaites plēnumu:

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211