Par Civillietu departamenta darbu 2014.gadā

Civillietu departamenta priekšsēdētājs līdz 19.novembrim Zigmants GENCS, no 20.novembra – Edīte VERNUŠA (pienākumu izpildītāja)

Tiesneši 2014.gadā: Anda BRIEDE, Vanda CĪRULE, Anita ČERŅAVSKA, Ināra GARDA, Valerijans JONIKĀNS, Aivars KEIŠS (no 10.04.), Ļubova KUŠNIRE, Inta LAUKA (no 01.12.), Aldis LAVIŅŠ (līdz 24.04.), Valērijs MAKSIMOVS, Normunds SALENIEKS, Aigars STRUPIŠS (no 07.07.), Kalvis TORGĀNS (līdz 31.03.), Anda VĪTOLA, Mārīte ZĀĢERE 

2014. gadā tiesvedībā 3446 lietas
Izskatīta 1361 lieta – 40%

Tai skaitā

• kasācijas kārtībā – 1287

• sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību pārkāpumiem (protesti) – 40

• sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 10

• lietas nosūtītas atpakaļ bez izskatīšanas vai pēc piekritības – 24

Civillietu departamenta uzdevumi un kompetence aizvadītajā gadā nav mainījusies. Tāpat kā iepriekšējos gados galvenais uzdevums bija kvalitatīvi izskatīt civillietas kasācijas kārtībā, lai pieņemtie nolēmumi būtu likumīgi un taisnīgi, lai lietas tiktu izskatītas pēc iespējas īsākos termiņos, veicinot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. 

PAR LIKUMU IZMAIŅĀM

Kopš 2013.gada 1.janvāra spēkā ir grozījumi Civilprocesa likumā, kas atbrīvoja Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Civillietu departamenta priekšsēdētāju no protestu iesniegšanas uzdevuma par spēkā esošiem pirmās instances tiesu nolēmumiem. 

Rīcības sēžu lēmumiem vairs nav jāraksta izvērsti argumenti atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību. Lēmumus var sastādīt arī rezolūcijas veidā. Satversmes tiesa 2013.gada 21.oktobrī pasludināja spriedumu lietā Nr.2013-02-01, kurā atzina, ka Civilprocesa likuma 464.¹ panta otrās daļas 2.punkts, kurā noteikts pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību, ja tiesnešu kolēģijai nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā, atbilst Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam.

Atvieglo darbu arī tas, ka lietu izskatīšanu kasācijas kārtībā var noteikt rakstveida procesā, ja iespējams pieņemt nolēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem.

Grozīta maza apmēra prasību (līdz 2100 euro) izskatīšanas kārtība. No 2014.gada 1.aprīļa tiesas spriedumi lietās par maza apmēra prasībām ir pārsūdzami tikai apelācijas kārtībā. Šo grozījumu ietekme bija jūtama jau pagājušā gada otrajā pusē, taču lietu atlikumu, kurā ietilpst arī 2013.gadā saņemtās kasācijas sūdzības, maza apmēra prasības joprojām ietekmē.

No 2014.gada 1.janvāra ir spēkā grozījumi Civillikumā, kas paredz līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskajos darījumos. Pamatu šiem grozījumiem radīja arī Civillietu departamenta prakse, tāpēc likumprojekta sagatavošanā aktīvi iesaistījās departamenta tiesneši.

Tiesvedības kvalitātes uzlabošanai tika palielināta zvērināta advokāta loma, nosakot advokātam ekskluzīvas tiesības pārstāvēt personas civilprocesā, īpaši kasācijas instancē, attiecīgi grozot Civilprocesa likuma 82.pantu. Pussolis šajā virzienā ir izdarīts – no pagājušā gada 4.janvāra spēkā ir noteikums, ka lietas kasācijas instancē ved pašas fiziskās personas vai ar advokāta starpniecību, bet juridisko personu lietas kasācijas instancē ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību.

Lai atslogotu tiesu sistēmu, arī turpmāk jāatbalsta strīdu alternatīva izskatīšana, piemēram, šķīrējtiesās. No 2015. gada 1.janvāra ir spēkā Šķīrējtiesu likums. Taču Satversmes tiesas 2014.gada 28.novembra spriedums šķīrējtiesu sakarā atkal palielinās lietu skaitu tiesā, jo šķīrējtiesas klauzula tiks apstrīdēta vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Varētu cerēt, ka nozīme lietu skaita samazināšanā būs arī pagājušā gada vasarā pieņemtajam Mediācijas likumam. Tomēr ņemot vērā spriedumu pārsūdzības lielo īpatsvaru ir diezgan grūti ticēt, ka Mediācijas likuma darbība varētu būtiski ietekmēt lietu skaita samazināšanu. Taču uz to vajadzētu tiekties.

LIETU SKAITS UN TERMIŅI

Saņemtās lietas. No 1996.gada saņemto civillietu skaitam bijusi tendence nepārtraukti (izņemot dažus gadus) pieaugt. Ja 1996.gadā saņemto lietu skaits bija 394 lietas, tad 2014.gadā to ir bijis 1594, tātad 4 reizes vairāk.

2014.gadā saņemto civillietu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz samazinājies – par 176 lietām, pavisam saņemtas 1594 lietas. Prognoze par iespējamu saņemto lietu skaita samazināšanos ir piepildījusies. Taču samazinājums radies galvenokārt uz maza apmēra prasību rēķina.

Kā ik gadu, visvairāk ir pārsūdzēti Rīgas apgabaltiesas un Civillietu tiesu palātas spriedumi. Rīgas apgabaltiesas pārsūdzēto spriedumu skaits ir palielinājies, savukārt Civillietu tiesu palātas pārsūdzēto spriedumu skaits ir samazinājies. Samazinājies arī pārsūdzēto spriedumu skaits Kurzemes, Zemgales, Latgales un Vidzemes apgabaltiesās.

Pagājušajā gadā ir pārsūdzēti kopā 1178 apelācijas instances tiesu spriedumi, atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 745 lietās. No pārējām lietām 20% nolēmumi ir atcelti vai grozīti. 

Izskatītās lietas. 2014.gadā izskatīto civillietu skaits atbilst dažu pēdējo gadu līmenim, izskatīšana pabeigta 1361 lietā, kas ir 40% no visām tiesvedībā esošām lietām.

Ņemot vērā izskatāmo lietu apjomu, aizvadītajā gadā pastiprināta uzmanība tika veltīta lietu izskatīšanai rīcības sēdēs, lai plauktos negulētu lietas, kurās kasācijas tiesvedība atsakāma, un kasācijas tiesvedība tiktu ierosināta tikai gadījumos, kad rodas pamatotas šaubas par apelācijas instances tiesas spriedumu tiesiskumu. Rīcības sēdēs 2014.gadā izskatīta 1291 lieta – par 54 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā, tostarp 24 lietas nosūtītas apelācijas instances tiesām pieļauto trūkumu novēršanai.

Kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta 837 lietās (65%), t.i., par 75 atteikumiem mazāk nekā 2013.gadā (912  – 72 %).

Izskatot vairāk lietas rīcības sēdēs, nedaudz palielinājies to lietu skaits, kurās kasācijas tiesvedība ierosināta, proti, 436 gadījumos (2013. – 396 lietās). Tas izskaidrojams gan ar to, ka lietas kļūst arvien sarežģītākas, gan arī ar to, ka kasācijas sūdzības tiek labāk argumentētas. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka daudzos gadījumos kasācijas sūdzības iesniedzēji labu kasācijas sūdzības argumentāciju aizstāj ar pēc iespējas lielāku lappušu skaitu, kas tikai rada lielāku darba apjomu, gatavojot lietu.

Pie pabeigtām lietām netiek skaitītas lietas, kuras izskatītas rīcības sēdēs un kasācijas tiesvedība tiek ierosināta, kaut gan lietas sagatavošanā rīcības sēdē tiek ieguldīts tāds pats darbs kā lietās, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka samazinās to lietu skaits, kurās kasācijas tiesvedība bijusi ierosināta un pēc tam spriedumi atstāti negrozīti, kas dažreiz varētu liecināt par to, ka šajās lietās kasācijas tiesvedības ierosināšanu bija iespējams atteikt (2012.gadā negrozīts 151 spriedums, 2013. – 89, 2014. – 86).

Palielinājies lietu skaits, kuras izskatītas rakstveida procesā (421 pret 313), tātad samazinājies mutvārdu procesu skaits (29 pret 45). Paplašinātā tiesnešu sastāvā izskatīta 31 lieta (salīdzinājumam – 2010.gadā. – 19, 2011. – 28). Paplašinātā tiesnešu sastāvā galvenokārt izskatītas lietas, kurām ir būtiska nozīme judikatūras veidošanā vai arī, izskatot lietu triju tiesnešu sastāvā, nebija panākts vienots viedoklis.

Vairāk nekā puse no izskatītajām lietām ir civillietas, kas izriet no saistību tiesībām – 647. Šo lietu apjoms atbilst iepriekšējo gadu līmenim. Lielākajā daļā no tām kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta (482). Nedaudz samazinājies lietu skaits, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām (131 – 2014.gadā pret 142 lietām 2013.gadā un 307 lietām 2012.gadā). Savukārt lietu skaits, kurās ir strīds par nekustamā īpašuma tiesībām, ir iepriekšējā gada līmenī.

Nepabeigto lietu atlikums. Gada beigās nepabeigto lietu atlikums ir rekordliels – 2085 lietas. Salīdzinot ar 2000.gadu, atlikums ir palielinājies 34 reizes, bet salīdzinot ar 1996. gadu  – 39 reizes.

Kaut gan saņemto lietu skaits 2014.gadā ir samazinājies par 176 lietām, nepabeigto lietu atlikums palielinājies par 233 lietām. Pamatojums tam – saņemto lietu skaits ir lielāks nekā spēts izskatīt, līdz ar to pieaudzis nepabeigto lietu skaits. Pārskata periodā saņemts par 233 lietām vairāk nekā pabeigts. Neapšaubāmi lietu skaita atlikuma pieaugums ir problēma, kuru jācenšas atrisināt, taču tai ir objektīvi iemesli.

Pirmkārt, sākot no 2007.gada, dažādu iemeslu dēļ ir mainījies departamenta tiesnešu sastāvs – ir aizgājuši 10 tiesneši, kuru vietā atnākuši citi, turklāt departaments papildināts vēl ar četriem tiesnešiem. Faktiski ir izveidojies pilnīgi jauns departamenta sastāvs. Turklāt tiesnesim pirms aiziešanas no darba lietu skaits tiek samazināts, jo viņam ir jāizskata lieta līdz noteiktam laikam un jāuzraksta spriedums. Savukārt tiesnesim, kurš no jauna ienāk departamentā, sākumā lietas neiedala tādā apjomā, ka jau strādājošiem tiesnešiem. Turklāt vakance netiek aizpildīta uzreiz.

Otrkārt, šobrīd kasācijas instancē var pārsūdzēt visu kategoriju lietas, izņemot maza apmēra prasības.

Starpkaru Civilprocesa likumā ar paskaidrojumiem pie 907.panta uzskaitīts, kas nav pārbaudāms kasācijas kārtībā, kas izrietēja no Senāta prakses. Tie ir apmēram 180 gadījumi, kuros, protams, ir norādītas tādas lietas, kas šobrīd vispār nav aktuālas. Tajā pašā laikā šajā uzskaitījumā ir pietiekami daudz apelācijas instances tiesas konstatējumu, kurus šodienas kasācijas instances tiesa pārbauda, piemēram, uz Civillikuma pamata noteikto bērna uztura apmēru, tiesas slēdzienu, pie kura no vecākiem atstājami bērni, tiesas slēdzienu par akta un satura nozīmi, tiesas izdevumu piedziņu, utt.

Iespējams, mums pašiem vajadzēja turpināt šo starpkaru praksi, bet tas netiek darīts, jo nav tāda normatīvā regulējuma, kā arī nozīme ir Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT), kas bieži vien lietas apstākļus vērtē vairāk kā apelācijas instances tiesa. To apstiprina ECT 2015.gada 13.janvārī pasludinātais spriedums lietā „Rubins pret Latviju”, kur strīdā par atjaunošanu darbā ECT atzina, ka ir noticis Rubina vārda brīvības ierobežojums, kaut gan par tādiem apstākļiem prasībā, ko skatīja nacionālās tiesas, vispār nebija norādīts.

Satversmes tiesa 2003.gada 27.jūnija spriedumā lietā Nr.2003-04-010 ir norādījusi, ka Latvijā pastāvošā kasācijas institūta būtiska iezīme ir tā, ka kasācijas instancē izšķiroša nozīme ir nevis pušu interesēm, kas ir pietiekami aizsargātas, civillietu pēc būtības izskatot pirmajās divās tiesu instancēs, bet gan publiski tiesiskajām interesēm. Kasācijas instancē tiek skatīti tikai quaestiones iuris, proti, jautājumi par materiālo un procesuālo normu piemērošanas pareizību. Tieši pie šādas kasācijas instances tiesas būtu jānonāk, bet par to ir jādomā kompleksi, proti, gan Augstākajai tiesai, gan Tieslietu ministrijai, gan Tieslietu padomei. 

Termiņi. Jāatzīst, ka lietu izskatīšanas termiņi joprojām ir ilgi un pēdējos gados tie palielinājušies. Lietu izskatīšanas vidējais ilgums Civillietu departamentā 2014.gadā bijis 17,2 mēneši (2012.gadā – 11,5, 2013.gadā – 14,5 mēneši). Prioritāte ātrākai izskatīšanai ir darba strīdu lietām, strīdiem, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību, lietām par kapitālsabiedrību dalībnieku lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, lietām, kurās ir iesniegti protesti par spēkā esošiem tiesu nolēmumiem, arī lietām, kurās tiesvedība ir ieilgusi.

Izskatīšanas termiņi ir saistīti ar lietu skaita atlikumu, kas pamazām pieaug jau no 2008.gada. Turklāt ievērojot to, ka no 2015.gada janvāra blakus sūdzības par apgabaltiesu lēmumiem skata Civillietu departaments, tikai pirmajos divos šā gada mēnešos departamentā saņemto blakus sūdzību skaits ir dubultojies – 2014.gadā 20 blakus sūdzības, bet 2015.gadā   – 43, ir skaidrs, ka lietu skaita atlikuma samazināšanu panākt būs problemātiski.

TIESNEŠU SKAITS UN SLODZE

Pieaugot saņemto lietu apjomam, Civillietu departamentā palielināts arī tiesnešu skaits. Augstākās tiesas plēnums 1995.gada 3.oktobrī apstiprināja Civillietu departamentu 8 tiesnešu sastāvā, 2003.gadā strādāja jau 10 tiesneši, 2010. gadā 11 tiesneši, no 2011.gada rudens 12 senatori, ieskaitot departamenta priekšsēdētāju. No 2014.gada janvāra departamentā tika pieņemti vēl divi tiesneši, bet no 2015. gada janvāra tiesnešu skaits palielināts vēl par vienu tiesnesi. Pašreiz departamentā ir 15 tiesneši, ieskaitot departamenta priekšsēdētāju.

Pagājušajā gadā darbu departamentā beiguši trīs tiesneši, viņu vietā pieņemti citi tiesneši, un vakantu tiesnešu vietu departamentā pašreiz nav. 2013.gadā, prognozējot departamentā nepieciešamo tiesnešu skaitu, tika atzīts, ka pilnvērtīga darba nodrošināšanai nepieciešami 17 tiesneši. Šis skaits varēšot tikt sasniegts pēc Civillietu tiesu palātas darbības pilnīgas izbeigšanas, sākot ar 2017. gadu.

Departamenta tiesneši strādājuši intensīvi. Slodze lietu izskatīšanā, neraugoties uz tiesnešu skaita palielināšanu, ir augusi. Ja 1996.gadā izskatīto lietu skaits uz vienu tiesnesi bija 43 lietas, tad pēdējos gados šo lietu skaits pārsniedza 100 lietas. No statistikas datiem redzams, ka departamentā viena tiesneša slodze 2012.gadā bijusi 115 lietas, 2013. gadā  – 114 lietas, 2014.gadā slodze bijusi nedaudz mazāka – 97 lietas gadā. Visvairāk lietu ir izskatījuši tiesneši Valerijans Jonikāns   – 132, Mārīte Zāģere – 126, Ināra Garda – 126, Ļubova Kušnire – 118, Valerijs Maksimovs – 103. Šo skaitu ietekmē rīcības sēdēs izskatītās lietas, kurās kasācijas tiesvedība ir atteikta, kā arī departamentā strādājošo tiesnešu maiņa.

Papildus civillietu izskatīšanai tiesneši veic arī citus pienākumus, piedalās darba grupās likumu pilnveidošanai, publicē rakstus par aktuāliem tiesību jautājumiem, piedalās dažādās konferencēs ar referātiem, lasa lekcijas Tiesnešu mācību centrā. Jāatzīst, ka ne visi departamenta tiesneši ir bijuši vienādi aktīvi. Neapšaubāmi, ka tiem, kas papildus civillietu izskatīšanai veic citus pienākumus, slodze ir krietni lielāka nekā tiem, kas aprobežojas tikai ar civillietu izskatīšanu.

Departamenta tiesnešiem ir paredzēta specializācija dažādās tiesību nozarēs, taču jāatzīst, ka lielās noslodzes dēļ specializācija maz tiek ievērota. Galvenais tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanā ir pašmācība. Argumentētu tiesu nolēmumu sagatavošanai nepieciešamās atziņas jāmeklē juridiskajā literatūrā, tiesību doktrīnās, Eiropas Savienības tiesību normās, citu nacionālo un pārnacionālo tiesu, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas spriedumos. To ievērojot, katram departamenta tiesnesim būtu ieteicams sagatavot vismaz vienu lekciju tajā nozarē, kurā paredzēta specializācija, lai varētu dalīties pieredzē Tiesnešu mācību centrā un, gatavojoties lekcijai, celtu arī savu kvalifikāciju. Tas lieti noderētu arī departamenta apspriedēs, lemjot par tiesību normu interpretāciju un veidojot judikatūru.

Pirmās un otrās instances tiesu tiesnešu apmācība varētu samazināt arī lietu pieplūdumu kasācijas instancē. Ja spriedumi ir likumīgi un pamatoti, tos mazāk arī pārsūdz. To var panākt tikai ar tiesnešu kvalifikācijas celšanu, uzlabojot tiesnešu mācību procesa kvalitāti.

TIESISKĀ REGULĒJUMA PILNVEIDOŠANA

Apsverams būtu jautājums par nepieciešamību noteikt lietu kategorijas, kuras vispār nav pārsūdzamas kasācijas kārtībā, kas samazinātu lietu skaitu kasācijas instancē. Būtu lietderīgi noteikt arī vēl citus pamatus un kritērijus atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību. Lai veiktu šādus grozījumus Civilprocesa likumā, ir nepieciešama padziļināta jautājuma izpēte.

Likumu pilnveidošanas procesa paātrināšanas nolūkā, domājams, lietderīgi būtu likumdošanas iniciatīvas tiesības piešķirt arī Tieslietu padomei.

Būtu derīgi paplašināt arī Augstākās tiesas plēnuma kompetenci un grozīt Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšanas procedūru, nosakot to līdzīgu regulējumam, kāds paredzēts Satversmes tiesā. Pašreiz Augstākās tiesas priekšsēdētāju no Augstākās tiesas tiesnešu vidus pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz pieciem gadiem, turklāt paredzēts, ka Tieslietu padome uzklausa Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus un sniedz Augstākās tiesas plēnumam viedokli par viņiem. Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētāju ievēl Satversmes tiesas tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu. Šāda atšķirīga procedūra nav saprotama.

Pagājušā gada 21.februārī Augstākās tiesas plēnums nolēma aicināt Saeimu atjaunot un saglabāt Latvijas Republikas augstākajai tiesu instancei tās vēsturisko Senāta nosaukumu, kas ar 2013.gada 13.jūnija grozījumiem likumā „Par tiesu varu” no kasācijas instances tiesas nosaukuma tika izslēgts. Patīkami, ka attiecīgu likuma grozījumu projekts tiek gatavots un Tieslietu padome to ir akceptējusi.

KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA (SPRIEDUMI UN LĒMUMI)

KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ PĀRSŪDZĒTO NOLĒMUMU IZSKATĪŠANAS REZULTĀTI ZEMĀKAS INSTANCES TIESĀM

CIVILPROCESA LIKUMA 483.–485.PANTA KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA (SPRIEDUMI UN LĒMUMI)

CIVILPROCESA LIKUMA 483.–485.PANTA KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (SPRIEDUMI UN LĒMUMI)