Ievads: Darbības pamats, funkcijas, struktūra, stratēģija; Vadība; Plēnums; Tiesneši

AUGSTĀKĀS TIESAS DARBĪBAS PAMATS, FUNKCIJAS, STRUKTŪRA, STRATĒĢIJA

Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmā Augstākā tiesa ir trešā, augstākā līmeņa tiesa, kas izskata lietas kasācijas instancē. Līdz 2016.gada 31.decembrim Augstākās tiesas sastāvā ir arī apelācijas instance civillietās – Civillietu tiesu palāta.

Augstākās tiesas darbības pamats ir noteikts Latvijas Republikas Satversmē. Augstākās tiesas izveidošanu, struktūru un kompetenci nosaka likums „Par tiesu varu”. Procesuālie likumi – Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums un Administratīvā procesa likums – nosaka lietu izskatīšanas procesu apelācijas un kasācijas kārtībā.

Likumos noteiktās Augstākās tiesas pamatfunkcijas ir:

• tiesas spriešana kasācijas un apelācijas instancē;

• vienotas tiesu prakses veidošana un juridiskās domas attīstība;

• lietu izskatīšana Disciplinārtiesā.

Papildfunkcija – Operatīvās darbības likumā noteikto sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu un Kredītiestāžu likumā noteikto kredītiestāžu rīcībā esošo ziņu pieprasījumu akceptēšana.

AUGSTĀKĀS TIESAS STRUKTŪRU VEIDO:

• trīs departamenti, kuros kasācijas kārtībā izskata civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas; • tiesu palāta, kas ir apelācijas instance civillietās;

• Administrācija, kuras mērķis ir nodrošināt Augstākās tiesas darbību;

• Judikatūras nodaļa, kas apkopo un pēta tiesu praksi (ar 2016.gada 1.janvāri – Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa);

• Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļa.

AUGSTĀKĀS TIESAS STRATĒĢIJA

Augstākās tiesas darbības stratēģijā 2014.–2016.gadam ir formulēta Augstākās tiesas misija – taisnīga un efektīva tiesas spriešana un tiesu sistēmas neatkarības stiprināšana, kā arī stratēģiskā vīzija – būt par taisnīguma garantu.

Augstākās tiesas stratēģijā ir noteikti vidēja termiņa stratēģiskie mērķi piecās prioritārajās jomās:

• profesionāla un taisnīga tiesas spriešana;

• vienveida tiesu prakses veidošana Latvijā;

• sabiedrības uzticēšanās un izpratnes par tiesu varu veicināšana;

• labas pārvaldības principa pilnveidošana;

• Augstākās tiesas reorganizācija.

Līdzās tām pamatfunkcijām un palīgfunkcijām, kas noteiktas likumos, kā savas darbības papildfunkciju Augstākā tiesa noteikusi arī sabiedrības informēšanu un tiesisko izglītošanu.

Augstākās tiesas prioritārie darbības virzieni 2015. gadā tika saskaņoti ar darbības stratēģijā noteiktajiem uzdevumiem un budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.

INSTITŪCIJAS, KURU DARBĪBU NODROŠINA AUGSTĀKĀ TIESA

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 89.⁷ pantu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada un Augstākās tiesas Administrācija nodrošina Tieslietu padomes darbu. Tieslietu padome ir tiesu varas koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. 2015. gadā notikušas 20 Tieslietu padomes sēdes (no tām 11 rakstveida procesā), pieņemti 114 lēmumi. Augstākās tiesas Administrācija piedalījās Tieslietu padomei nepieciešamo dokumentu projektu izstrādē un Tiesu komunikācijas stratēģijas ieviešanā praktiskajā darbā, organizēja Latvijas tiesnešu konferenci, kā arī nodrošināja sadarbību Eiropas Tieslietu padomju asociācijā.

Augstākā tiesa nodrošina arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Tiesnešu disciplinārkolēģijas – darbu. Saskaņā ar grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja pienākumus pilda viens no Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētājiem, un Tiesnešu neklātienes konferencē 5.novembrī elektroniskajās vēlēšanās šajā amatā tika ievēlēts Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe.

Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi ir pārsūdzami un to tiesiskuma izvērtēšanai Augstākajā tiesā tiek sasaukta Disciplinārtiesa, kuras sastāvā ir seši departamentu tiesneši. Disciplinārtiesas kompetence ir arī pārbaudīt pārsūdzēto tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto negatīvo atzinumu tiesiskumu un izskatīt arī pārsūdzētos ģenerālprokurora lēmumus par disciplinārsodu piemērošanu.

2015.gadā Tiesnešu disciplinārkolēģijā izskatītas 18 tiesnešu disciplinārlietas. Disciplinārtiesā 2015.gadā izskatītas sešas sūdzības par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumiem, viena – par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu.

AUGSTĀKĀS TIESAS VADĪBA UN PLĒNUMS

AUGSTĀKĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Augstākās tiesas darbu vada priekšsēdētājs, kuru no tiesnešu vidus amatā pēc plēnuma ieteikuma apstiprinājusi Saeima. Saskaņā ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu” kopš 2014.gada Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprina uz 5 gadiem un viena persona amatā var būt ne ilgāk kā divus termiņus. 2015.gada 28.maijā Saeima par Augstākās tiesas priekšsēdētāju uz otru termiņu apstiprināja Ivaru Bičkoviču. Saeimas lēmums stājās spēkā 16.jūnijā.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetence noteikta likuma „Par tiesu varu” 50. un 50.¹ pantā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs. Vēl atsevišķi Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākumi noteikti citos likumos, piemēram, iesniegt Saeimai priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā. 2015.gadā Augstākās tiesas priekšsēdētājam bija jāizvirza ģenerālprokurora kandidatūra. Tieslietu padome atbalstīja un Saeima ģenerālprokurora amatā apstiprināja Augstākās tiesas priekšsēdētāja izvirzīto Ērika Kalnemeiera kandidatūru.

Augstākās tiesas priekšsēdētājam nav vietnieku, pagaidu prombūtnes laikā priekšsēdētāju pēc viņa rīkojuma aizstāj viens no departamentu priekšsēdētājiem.

DEPARTAMENTU UN PALĀTAS PRIEKŠSĒDĒTĀJI

Augstākās tiesas departamentu un tiesu palātas darbu vada priekšsēdētāji, kurus uz piecu gadu termiņu ievēl Augstākās tiesas plēnums.

Sasniedzot likumā noteikto maksimālo vecumu, 2014.gada novembrī tiesneša pienākumus beidza pildīt Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs, departamenta priekšsēdētāja pienākumus pēc tam pildīja Edīte Vernuša. 2015.gada 15.jūnijā viņa tika ievēlēta pastāvīgā departamenta priekšsēdētājas amatā.

Savukārt Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Raimonds Grāvelsiņš, sasniedzot likumā noteikto maksimālo vecumu, beidza pildīt tiesneša amata pienākumus 2015.gada 16.jūnijā. Palātas jauno priekšsēdētāju Inetu Ozolu plēnums ievēlēja 15.jūnijā.

ADMINISTRĀCIJA

Administratīvo darbu Augstākajā tiesā veic Administrācija. Tā ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā „Par tiesu varu” noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi.

Administrācija darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā, tās darbu vada Administrācijas vadītājs, kuru ieceļ priekšsēdētājs. Kopš 2008.gada Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja ir Sandra Lapiņa.

AUGSTĀKĀS TIESAS PLĒNUMS

Likumā „Par tiesu varu” noteikto un citu aktuālu jautājumu izlemšanai tiek sasaukts Augstākās tiesas plēnums jeb visu tiesnešu kopsapulce. 2015. gadā notika četras plēnuma sēdes.

6.martā plēnums izvērtēja iepriekšējā gada Augstākās tiesas darbības pārskatu un, izanalizējot lietu uzkrājumu departamentos, atbalstīja tiesnešu skaita palielināšanu Civillietu departamentā par divām amata vietām, samazinot divas tiesnešu amata vietas Krimināllietu departamentā.

Plēnums arī pieņēma lēmumu neatbalstīt Disciplinārtiesas kompetences paplašināšanu, nosakot tai jaunu funkciju – apelācijas kārtībā skatīt tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu disciplinārlietas. Plēnums lūdza Tieslietu padomi atkārtoti vērtēt jautājumu par vienotas apelācijas instances veidošanu tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu disciplinārlietām.

Plēnumā notika divas vēlēšanas – par plēnuma sekretāri turpmākajiem trīs gadiem atkārtoti ievēlēja Civillietu departamenta tiesnesi Ināru Gardu, bet par tiesnešu pārstāvi Centrālajā vēlēšanu komisijā plēnums ievēlēja Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pēteri Dzalbi.

24.aprīlī plēnumam bija jāizvirza Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūra, jo Ivaram Bičkovičam beidzās Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņš. Plēnums pieņēma lēmumu rosināt Saeimai par Augstākās tiesas priekšsēdētāju atkārtoti apstiprināt Ivaru Bičkoviču.

15.jūnijā plēnums ievēlēja divu struktūrvienību vadītājus – par Civillietu departamenta priekšsēdētāju Edīti Vernušu, par Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju  – Inetu Ozolu.

4.septembra plēnumā bija jāpārvēl trīs Disciplinārtiesas locekļi, jo pirms pieciem gadiem ievēlētajiem departamentu pārstāvjiem beidzās pilnvaras. Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns tika ievēlēts atkārtoti, tiesnese Ļubova Kušnire no Civillietu departamenta un Anita Poļakova no Krimināllietu departamenta Disciplinārtiesā ievēlētas no jauna. Par Disciplinārtiesas priekšsēdētāju plēnums ievēlēja Civillietu departamenta tiesnesi Aigaru Strupišu.

AUGSTĀKĀS TIESAS TIESNEŠI

Augstākās tiesas pamatfunkciju – profesionālu un taisnīgu tiesas spriešanu, izskatot konkrētas civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas augstākajā instancē, nodrošina Augstākās tiesas tiesneši, kas ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.

Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu departamentos un tiesu palātās nosaka Tieslietu padome. Ar Saeimas 2014.gada 12.jūnija lēmumu noteikts, ka ar 2015.gada 1.janvāri Augstākās tiesas tiesnešu skaits ir 48. Saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu paplašināts kasācijas instances sastāvs, nosakot, ka Augstākās tiesas departamentos ir 35 tiesneši, tai skaitā tiesas priekšsēdētājs, bet apelācijas instancē – Civillietu tiesu palātā – 13 tiesneši.

Faktiskais Augstākajā tiesā strādājošo tiesnešu skaits 2015.gada sākumā bija 47, gada beigās – 45.

Divi bijušās Krimināllietu tiesu palātas tiesneši, kas netika pārcelti uz departamentu, atbilstoši likumā „Par tiesu varu” noteiktajam regulējumam tiesneša pienākumus pilda Rīgas apgabaltiesā.

TIESNEŠU SASTĀVA IZMAIŅAS 2015. GADĀ

2015.gadā, paplašinoties departamentu sastāvam, darbu kasācijas instancē sāka jauni tiesneši. No 1.janvāra Krimināllietu departamentā – bijušās Krimināllietu tiesu palātas tiesneses Aija Branta un Anita Poļakova, Civillietu departamentā – bijusī Civillietu tiesu palātas tiesnese Marika Senkāne. Divās vakantajās tiesnešu amata vietās Civillietu departamentā, izmantojot likumā „Par tiesu varu” noteikto aizvietošanas kārtību, strādāja zemāku instanču tiesneši – no 9.februāra Civillietu tiesu palātas tiesnesis Intars Bisters un no 1.maija Rīgas apgabaltiesas tiesnese Zane Pētersone. Savukārt Administratīvo lietu departamentā konkursa kārtībā tiesneša amata vietu tiesneses Daces Mitas ilgstošā prombūtnē aizvietoja Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Dzintra Amerika.

Sasniedzot likumā noteikto maksimālo tiesneša vecumu, 16.jūnijā tiesneša amata pienākumus beidza pildīt Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Raimonds Grāvelsiņš. Kā jau iepriekš minēts, Civillietu tiesu palātas tiesnesis Intars Bisters un Rīgas apgabaltiesas tiesnese Zane Pētersone pārcelti uz Civillietu departamentu. Gan viņu vietā, gan pārējās vakantajās tiesu palātas tiesnešu amata vietās, ņemot vērā palātai noteikto likvidāciju 2016.gada 31.decembrī, tiesneši pastāvīgā darbā netika pieņemti, bet tiesnešu vakances uz laiku aizvietoja Rīgas apgabaltiesas tiesneši Mairita Šķendere, Normunds Riņķis, Sandra Krūmiņa un Inese Grauda. Normunds Riņķis beidza pildīt Augstākās tiesas tiesneša pienākumus 31.decembrī, bet Inesei Graudai uzdots turpināt pildīt Civillietu tiesu palātas tiesneša pienākumus. 1.jūnijā par Augstākās tiesas tiesneša pienākumu izpildītāju Civillietu tiesu palātā uz laiku pieņemta Rīgas apgabaltiesas tiesnese Gunta Freimane, ar 31.augustu – Zemgales apgabaltiesas tiesnese Marianna Terjuhana. Saeima 12.marta sēdē no Augstākās tiesas tiesneša amata atbrīvoja Ervīnu Kušķi.

AUGSTĀKĀS TIESAS TIESNEŠI PAŠPĀRVALDES INSTITŪCIJĀS

Tieslietu padome – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs (Tieslietu padomes priekšsēdētājs), Civillietu departamenta tiesnese Ināra Garda (Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece).

Tiesnešu disciplinārkolēģija – Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs), Civillietu departamenta tiesneši Valerijans Jonikāns un Valerijs Maksimovs (no 05.11.), Krimināllietu departamenta tiesnesis Pēteris Opincāns, Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Jānis Neimanis.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija – Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Civillietu departamenta tiesnesis Aivars Keišs, Krimināllietu departamenta tiesnesis Artūrs Freibergs (no 02.03.), Civillietu tiesu palātas tiesneša p.i. Marianna Terjuhana (no 05.11.).

Tiesnešu ētikas komisija – Administratīvo lietu departamenta tiesnese Dace Mita un Civillietu departamenta tiesnese Marika Senkāne.

TIESNEŠU PAPILDU PIENĀKUMI

Papildus tiešajam darbam lietu izskatīšanā un tiesnešu pašpārvaldes tiesneši veic arī citus pienākumus.

Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe ir Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnešu pārstāvis Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Dr.iur.  Jautrīte Briede tiesneša darbu apvieno ar profesora amatu Latvijas Universitātē, Dr.iur.  Jānis Neimanis ir LU asociētais profesors. Tiesneši Valerijans Jonikāns, Aivars Keišs, Zane Pētersone, Marika Senkāne, Aigars Strupišs, Voldemārs Čiževskis, Pēteris Dzalbe, Veronika Krūmiņa, Dace Mita, Jānis Neimanis, Marianna Terjuhana 2015.  gadā bijuši lektori Latvijas Tiesnešu mācību centrā. Veronika Krūmiņa arī Valsts administrācijas skolā un mācību centrā „Funditus”, Jānis Neimanis – Nodokļu konsultantu asociācijā un Maksātnespējas administratoru asociācijā.

Tiesneši piedalās darba grupās likumprojektu un likumu grozījumu izstrādāšanai. Edīte Vernuša strādā Tieslietu ministrijas darba grupā Civilprocesa likuma normu pilnveidošanai, Aigars Strupišs – Komerclikuma darba grupā un darba grupā par advokātu biroju juridisko statusu, Anda Vītola – Maksātnespējas jomas regulējuma pilnveidošanas darba grupā, Zane Pētersone – Autortiesību likuma grozījumu darba grupā, Vanda Cīrule piedalās ekspertu grupā intelektuālā īpašuma tiesību jomā, Intars Bisters darba grupā par notariālo aktu formu darījumiem ar nekustamo īpašumu. Veronika Krūmiņa piedalās Administratīvā procesa pastāvīgajā darba grupā.

Tiesneses Anda Briede, Inguna Radzeviča un Veronika Krūmiņa ir zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekles, Zane Pētersone – Mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas locekle, Ineta Ozola – zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijas locekle.

Krimināllietu departamenta tiesnešiem papildu slodze bija sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu akceptēšana atbilstoši Operatīvās darbības likumam.

Tiesnese Jautrīte Briede ir Ministru kabineta apstiprināta ad hoc tiesnese no Latvijas Eiropas Cilvēktiesību tiesā. 2015.gadā viņa pildīja ECT tiesneses pienākumus divās lietās Lielajā palātā.

Zane Pētersone ir Eiropas tiesnešu asociācijas mediācijai (GEMME) valdē un Latvijas pārstāve Eurojust Apvienotajā uzraudzības iestādē. Aija Branta – Latvijas pārstāve Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijā (CEPEJ) un Eiropas tiesnešu konsultatīvajā padomē (CCJE).

Aigars Strupišs darbojas Uzņēmumu reģistra konsultatīvajā padomē. Jautrīte Briede Eiropas Kopienas un Vācijas fonda projekta ietvaros veica juridisko analīzi Kirgizstānas Administratīvā procesa likuma projektam.