Nacionālo tiesu un starptautisko tiesu un to nolēmumu savstarpējā mijiedarbība

Seminārā – diskusijā, ko organizēja Tūras Universitātes Juridiskā fakultātes sadarbībā ar 7 Francijas universitāšu pētniecības programmām un Eiropas Komisijas Jean Monnet tālākizglītības programmu, tika daudzpusīgi aplūkots jautājums par Eiropas valstu tiesnešu, Eiropas Savienības Tiesas (EST), Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un citu starptautisko tiesu tiesnešu dialoga dimensijām: kompetences respektēšanu, aktīvu dialogu, sadarbību, nolēmumu respektēšanu un nolēmumu izmantošanu.

Nacionālā līmenī būtiski, lai procesuālais regulējums ļautu respektēt atbildīgās jurisdikcijas tiesnešu nolēmumus, piemēram, lai civillietu izskatīšanā varētu ņemt vērā administratīvajā procesā pieņemtus.Nacionālā līmenī sava veida dialogs pastāv arī starp vispārējās jurisdikcijas tiesnešiem un konstitucionālo tiesu tiesnešiem normu konstitucionalitātes pārbaudes procesā.

Dažādu valstu nacionālo tiesnešu sadarbība tika analizēta civiltiesību jomā. Šajā gadījumā tiek runāts nevis par dialogu, bet tieši sadarbību procesuālā aspektā, un tiesību aktos jau ir noteikta šāda sadarbības kārtība.

EST saskaņā ar Līguma par ES darbību attīstītais dialogs prejudiciālo jautājumu un atbilžu veidā ir klasiskais dialoga piemērs, jo šajā sistēmā nacionālais tiesnesis var pārbaudīt vai noskaidrot nolēmuma taisīšanai nepieciešamo ES tiesību interpretāciju. Secināts, ka problēmas pagaidām rodas valstu konstitucionālajām tiesām, kuras nevēlas iesaistīties aktīvā dialogā ar EST.

Ar ECT neveidojas aktīvs dialogs, jo ECT nolēmumos tiek pārbaudīta pamattiesību aizsardzība nacionālajā tiesvedības procesā vai materiāltiesiskā aspektā. Pat ja ECT savā galīgajā nolēmumā ir nepareizi sapratusi konkrētās lietas apstākļus, nav iespējams atgriezties pie jautājuma atkārtotas izskatīšanas. 

Saistībā ar EST un ECT kompetences nošķiršanu tika atkārtoti analizētas EST atzinumā 2/13 paustās atziņas par EST pārnacionālo kompetenci un tās nesavienojamību ar ECT iespēju izlemt ES tiesību un pamattiesību mijiedarbības jautājumus. Tāpat tika uzsvērta ES Pamattiesību hartas piemērošanas problemātika pēc EST sprieduma lietā C-617/10 Åkerberg Fransson, ar kuru EST noteica, ka ES pamattiesību aizsardzība ievērojama visos ar ES tiesībām saistītajos jautājumos, arī tādos, uz kuriem norādes ir tikai pastarpinātas. Attiecīgi secināms   – ja interpretācijas jautājums ir EST kompetencē, tad piemērojama arī ES Pamattiesību harta.

Atsevišķs priekšlasījums bija veltīts dažādu starptautisko tiesu pasīvam dialogam, proti, tika analizēts, cik lielā mērā šādas tiesas atzīst un respektē viena otras nolēmumus. Nolēmumu atzīšana notiek, pievienojot atsauces vai citējot citas tiesas atziņas. Tiesa ar savu lēmumu kvalitāti parāda savu nozīmi un vērtību turpmākām atsaucēm.