IEVADS
Augstākās tiesas 2016.gada spriedumu un lēmumu krājums ir sagatavošanas procesā un, iespējams, pie lasītāja nonāks jau pirmajā pusgadā.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs grāmatas priekšvārdā norāda, ka tiesas savos nolēmumos aizvien biežāk atsaucas uz tiesu praksi, jo īpaši – Augstākās tiesas nolēmumu atziņām. Tas skaidrojams gan ar vispārējās juridiskās domas attīstību, gan tiesu nolēmumu plašāku pieejamību.
Augstākās tiesas 2016.gada nolēmumu krājums turpina Latvijas Senāta kopš 1995.gada atjaunoto tradīciju katru gadu grāmatas veidā saglabāt vēsturei liecību par augstākās tiesu instances darbu un juridiskās domas virzības tendencēm. Tā ir starptautiski pieņemta tradīcija un prakse – neskatoties uz jauno tehnoloģiju arvien plašāku ienākšanu mūsu dzīvē, gada nozīmīgākos un juridiski interesantākos augstākās tiesu instances nolēmumus izdot grāmatā.
2016.gadā Augstākā tiesa kasācijas instancē kopā izskatījusi vairāk par 4100 lietām, no kurām 75 nolēmumi atlasīti šajā gadagrāmatā. Ierobežotais grāmatas apjoms liedz tajā iekļaut visus juridiski interesantos nolēmumus. Tāpēc arī 2016.gadā Augstākā tiesa turpinājusi nolēmumu sistematizāciju savā mājaslapā www.at.gov.lv.
2016.gadā, stiprinot Augstāko tiesu kā kasācijas instanci, paplašināta Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas kompetence un sastāvs, palielināts departamentu zinātniski analītisko padomnieku skaits. Augstākās tiesas priekšsēdētājs norāda, ka tas dod pamatu pārliecībai, ka Augstākās tiesas nolēmumos varēs atrast arvien plašākas un argumentētākas atbildes uz aktuāliem tiesību normu interpretācijas jautājumiem, kas sekmēs vienveidību tiesību normu piemērošanā.
Publicējam Augstākās tiesas nolēmumu krājuma visu departamentu nodaļu anotācijas, kas dos ieskatu 2016. gada judikatūras nozīmīgākajās tendencēs.
ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTA NOLĒMUMU DAĻAS ANOTĀCIJA
Krājumā apkopoti 25 Administratīvo lietu departamenta nolēmumi, kas attiecas uz šādiem tiesību aspektiem un lietu kategorijām: administratīvā procesa jautājumi, tiesību strīdu pakļautība, nodokļu jautājumi, valsts dienesta jautājumi un citu kategoriju lietu jautājumi.
Pirmajā nodaļā ietverti trīs nolēmumi, kuros centrālais risinātais jautājums bijis administratīvi procesuāla rakstura.
Spriedumā lietā Nr.SKA-281/2016 vērtēts jautājums par tiesību normas neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai laikā. Proti, spriedumā skaidrota pareiza tiesas rīcība, ja pēc tiesas pieteikuma taisītā Satversmes tiesas spriedumā lietā būtiska tiesību norma atzīta par neatbilstošu Satversmei, neprecizējot normas spēkā neesības brīdi.
Lēmumā lietā Nr.SKA-1150/2016 nošķirta tāda iestādes lēmuma tiesiskā daba, kas pieņemts, Administratīvā procesa likuma 86.panta kārtībā atceļot iepriekš izdotu administratīvo aktu, no tāda, kas pieņemts apstrīdēšanas procesa ietvaros. Tāpat spriedumā skaidroti arī atceļošā administratīvā akta apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas aspekti.
Savukārt lietā Nr.SKA-1179/2016 Augstākā tiesa pievērsusies apelācijas instances tiesas tiesībām atteikties ierosināt apelācijas tiesvedību, ja strīdus jautājumā ir izveidojusies judikatūra un pārsūdzētais spriedums tai atbilst, un šāda tiesas lēmuma pamatojuma pietiekamībai un skaidrībai. Lietā taisītais nolēmums ir pirmais, kurā Augstākā tiesa skaidrojusi šo apelācijas instances tiesas tiesību.
Otrajā nodaļā apkopoti septiņi nolēmumi, kuros vērtēti jautājumi par dažādu tiesību strīdu pakļautību administratīvajai tiesai.
Lietā Nr.SKA-607/2016 Augstākā tiesa analizējusi līguma par elektroenerģijas obligāto iepirkumu tiesisko dabu un minētā rezultātā apskatījusi arī tādu strīdu, kas izriet no līguma par obligāto iepirkumu, izskatīšanas kārtību. Lēmums šajā lietā pieņemts departamenta tiesnešu kopsēdē.
Lēmumā lietā Nr.SKA-824/2016 vērtēti būvniecības jautājumi un „kaimiņu” tiesības iebilst pret citai personai izdotu būvatļauju. Minētajā lietā Augstākā tiesa īpaši pievērsusies nepieciešamībai vērtēt, vai ar vides tiesībām saistīta argumentācija pieteikumā nekalpo kā līdzeklis citu, ar vides aizsardzību nesaistītu mērķu īstenošanai.
Lietā Nr.SKA-933/2016 Augstākā tiesa apskatījusi pašvaldības tiesības nodot citai personai sociālā pakalpojuma sniegšanas tiesības, šādas vienošanās tiesisko dabu un no tās izrietošo strīdu izskatīšanu un pakļautību.
Lietā Nr.SKA-935/2016 vērtēts, vai pieņemams izskatīšanai nepilngadīga bērna vecāsmātes pieteikums par bāriņtiesas atteikumu nodibināt aizbildnību. Augstākā tiesa vērtēja, vai iepriekš praksē izteiktā atziņa par attiecīgu tiesību neesību ir derīga arī gadījumā, ja tiesas kontrole nepieciešama bērna interešu nodrošināšanai, un vai šādos apstākļos nepilngadīgā tuvākajiem radiniekiem varētu būt tiesības iebilst pret minēto bāriņtiesas lēmumu.
Lēmumā lietā Nr.SKA-942/2016 vērtēts, vai līgums, ar kuru tikusi iznomāta, iespējams, publiska lieta, varētu tikt atzīts par publisko tiesību līgumu, ja strīdus teritorijas statuss vēlāk noteikts ar pašvaldības saistošo noteikumu normu un publiskas lietas statusu nenoteic. Tāpat Augstākā tiesa skaidrojusi tiesai izdarāmos apsvērumus, lemjot par iespējām atjaunot tādu kultūras pieminekli, kas ticis būtiski izmainīts.
Lietā Nr.SKA-999/2016, kas izskatīta kopsēdē, Augstākās tiesas vērtējumam bija nodots tiesību strīds, kurā persona iebilda pret nosaukuma piešķiršanu ielai un attiecīgu personas īpašuma adreses maiņu. Lēmumā minētajā lietā analizēts šāda pašvaldības lēmuma tiesiskais statuss, kā arī no tā izrietošās adresācijas objekta īpašnieka tiesības uz tiesas kontroli pār šādu lēmumu.
Visbeidzot lietā Nr.SKA-1251/2016 analizēts jautājums par augstskolas rektora atcelšanu. Augstākās tiesas lēmumā vērtēts rektora tiesiskais statuss, tā atcelšanas kārtības aspekti, tostarp nepieciešamā pamatojuma raksturs un pakļautība tiesai.
Trešajā nodaļā iekļauti pieci būtiski nolēmumi nodokļu tiesību nozarē, kas nemainīgi veido lielāko administratīvajās tiesās izskatāmo lietu daļu.
Lietā Nr.SKA-33/2016 departaments kopsēdē skaidrojis, kam jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Lēmumā īpaša uzmanība pievērsta jautājumam, vai un kā šo nodokļu maksāšanas pienākumu ietekmē apstāklis, ka transportlīdzeklis nodots turējumā ārvalsts komersantam, un tas, ka šādu transportlīdzekļa turētāju nav iespējams reģistrēt transportlīdzekļu reģistrā.
Lietā Nr.SKA-45/2016, kas arī izskatīta departamenta kopsēdē, vērtēts, vai pamatoti piemērota pievienotās vērtības nodokļa 0% likme apstākļos, ja importētas preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam pārsūtītas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Minēto apstākļu ietvaros Augstākā tiesa noskaidrojusi par pievienotās vērtības nodokļa pareizu samaksu atbildīgo personu, vērtējusi, vai piešķirama nozīme tam, ka preces nosūtītas saņēmējam, kas nav sākotnēji norādītais preču saņēmējs, kā arī skaidrojusi, kādām tiesību normām atbilstoši vērtējamas tiesības grozīt vai atsaukt muitas deklarāciju.
Spriedumā lietā Nr.SKA-61/2016 vērtēts, kāda ir darba devēja un kāda darbinieka atbildība par pareizu iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu darba algas vai slimības pabalsta izmaksas gadījumā.
Spriedumā lietā Nr.SKA-80/2016, kas taisīts departamenta tiesnešu kopsēdē, vērtētas saimnieciskās darbības pazīmes iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kontekstā. Tiesa spriedumā norādījusi kritērijus personas darbību novērtēšanai, īpaši uzsverot apstākļus, kuriem šādu kategoriju lietu izskatīšanā nav piešķirama noteicoša nozīme.
Savukārt lietā Nr.SKA-1305/2016 Augstākā tiesa pievērsusies likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1 panta 1.1 daļas interpretācijai. Tiesa vērtējusi, kādos gadījumos likumdevējs Valsts ieņēmumu dienestam piešķīris tiesības konstatēt pārkāpumus darba devēja rīcībā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanā saistībā ar ienākumu, kura faktiska izmaksa nav pierādīta.
Apkopojuma ceturtajā nodaļā ietverti trīs nolēmumi, kas atšķirīgos aspektos saistīti ar valsts dienestu.
Lieta Nr.SKA-347/2016 saistīta ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu darba laiku. Augstākā tiesa spriedumā šajā lietā vērtējusi, vai minētajā darba laikā ieskaitāmi tādi pārtraukumi, kuros personai jāuzturas dienesta vietā un jābūt gatavai doties izbraukumā sakarā ar izsaukumu.
Spriedums lietā Nr.SKA-399/2016 taisīts departamenta kopsēdē, un Augstākā tiesa tajā vērtējusi jautājumu par disciplinārsoda piemērošanu robežsargam par aizliegumu ienest robežkontroles punkta teritorijā un turēt pie sevis ārvalsts valūtu. Augstākā tiesa šajā lietā atkāpās no iepriekš izteiktas atziņas un secināja, ka disciplinārsoda veida noteikšanā nav piešķirama nozīme šādas valūtas apmēram. Tāpat minētajā spriedumā Augstākā tiesa skaidroja arī citus disciplinārsoda piemērošanā izdarāmos apsvērumus.
Savukārt trešais šajā nodaļā ietvertais spriedums lietā Nr.SKA-811/2016 attiecas uz procesuālu jautājumu kas saistīts ar valsts dienestu. Spriedumā analizēts, pēc kādiem principiem un tiesību normām skaitāms termiņš civildienesta amata konkursā.
Visbeidzot piektajā nodaļā apkopoti septiņi dažādu tiesību nozaru nolēmumi, kuri ietilpst gada nozīmīgāko nolēmumu lokā, bet atšķirīgo risināmo jautājumu dēļ nav ietverami citās nodaļās.
Lietā Nr.SKA-27/2016 vērtēti aspekti attiecībā uz personvārda oriģinālformas latīņalfabētiskās transliterācijas norādīšanu personu apliecinošos dokumentos. Tiesa analizējusi transliterācijas būtību, dzimtas uzvārda vēsturiskās formas transliterāciju dokumentos, kā arī transliterācijas piemērošanas iespējamību, ja personas vārda oriģinālforma jau ir latviešu valodā.
Lietā Nr.SKA-155/2016 Augstākā tiesa pievērsusies būvniecības jomai, skaidrojot, kādos gadījumos likumdevējs paredzējis apsvērt iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas iespēju patvaļīgas būvniecības gadījumā un kādos gadījumos šādas sekas nav piemērojamas.
Spriedumā lietā Nr.SKA-242/2016 vērtēts tiesību strīds par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu. Tā ietvaros apskatīti sabiedriskā labuma darbības aspekti izglītības jomā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta pienākums pamatot pieņemto lēmumu. Šāda dienesta lēmuma pamatojuma kontekstā īpaša uzmanība pievērsta dienesta iespējām izmantot Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu strīdus jautājumā.
Spriedums lietā Nr.SKA-461/2016 taisīts konkurences tiesību strīdā. Atbilstoši tiesību nozarei spriedumā skaidroti soda noteikšanas principi konkurences tiesībās, kā arī apskatīts jautājums par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Spriedumā analizēti arī citi jautājumi, no kuriem īpaši atzīmējams skaidrojums par Konkurences padomes un citu iestāžu kompetenču nošķiršanu, kā arī amatpersonu objektivitātes principu. Spriedumā apskatīta arī tiesas brīvība sprieduma pamatošanā.
Lietā Nr.SKA-924/2016 vērtēta publisko iepirkumu procedūras norise, kurā pasūtītāja tehniskas kļūdas dēļ piedāvājumu izvērtēšanā netika iekļauts savlaicīgi saņemts piedāvājums. Augstākā tiesa vērtējusi vēlāk iesniegta piedāvājuma atšķirību no vēlāk atvērta piedāvājuma, šāda piedāvājuma vērtēšanas pieļaujamību, kā arī ietekmi uz citu pretendentu tiesībām.
Spriedums lietā Nr.SKA-1168/2016 taisīts, izskatot lietu par zvērināta advokāta profesionālās ētikas pārkāpumu. Augstākā tiesa skaidrojusi, vai ētikas pārkāpuma gadījumā ir būtiska nozīme tām sekām, kuras izraisījusi zvērināta advokāta neētiskā rīcība.
Noslēdzošais apkopojumā ietvertais spriedums lietā Nr.SKA-1289/2016 taisīts jautājumā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācijas pieprasījumu, kas adresēts arodbiedrībai. Augstākā tiesa spriedumā analizējusi šāda pieprasījuma tiesisko dabu, arodbiedrību neatkarību, kā arī skaidrojusi tiesību aizsardzības iestāžu tiesību pieprasīt informāciju būtisko lomu savu funkciju izpildes nodrošināšanai.
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas palīdze
Mg. iur. Silvija KUŠKINA
CIVILLIETU DEPARTAMENTA NOLĒMUMU DAĻAS ANOTĀCIJA
1. No Civillietu departamenta 2016.gadā izskatītām 2326 lietām un Augstākās tiesas mājaslapā esošiem 45 judikatūras nolēmumiem atlasīti 25 nolēmumi, kas ar nelielām redakcionālām un stilistiskām izmaiņām ievietoti šajā krājumā.
2. Vienīgajā gadagrāmatā ievietotajā spriedumā, kas izriet no ģimenes tiesībām, lietā Nr.SKC-295/2016 departaments atzina, ka jautājums par ieguldījumu izdarījušā laulātā tiesībām uz atlīdzību, izņemot Civillikuma 101. pantā paredzēto gadījumu, likumā tiešā veidā nav regulēts. Šāds strīds nevar tikt izšķirts secundum legem kārtībā, t.i., sameklējot atbilstošu tiesību normu un attiecīgi to iztulkojot, tāpēc tas ir izšķirams praeter legem kārtībā, konstatējot un aizpildot likuma vai tiesību robu, kā to paredz Civilprocesa likuma 5.panta piektā daļa un saskaņā ar Civillikuma 4.panta noteikumiem par analoģijas piemērošanu.
3. No 26 lietām, kas izriet no mantošanas tiesībām, izvēlēts spriedums lietā Nr.SKC-48/2016, kurā atgādināts, ja persona ieguvusi īpašumu mantošanas ceļā, tad īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu tai ir jau ar mantojuma atklāšanos (ar nosacījumu, ka mantinieks pieņēmis mantojumu likumā noteiktajā kārtībā), t.i., mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks mantojuma atklāšanās brīdī. Savukārt lēmumā lietā Nr.SKC-1840/2016 par notāra darbību mantojuma lietā norādīts, ja starplaikā no kreditora pretenzijas iesniegšanas līdz notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanai ir stājušies spēkā noteikumi par jauniem papildnosacījumiem, kuru izpilde ir obligāts priekšnoteikums kreditoru pretenziju atzīšanai un iekļaušanai aktā par mantojuma lietas izbeigšanu, tad likumā noteiktā kārtībā iegūtu kreditora tiesību nodrošināšanas nolūkā zvērinātam notāram jāpaziņo un jādod iespēja jaunās prasības kreditoram izpildīt.
4. Intelektuālā īpašuma lietās 2016.gadā tapuši 5 spriedumi, gadagrāmatai atlasīti divi. Lietā Nr.SKC-19/2016 departaments atzina, ka forma, kādā preču zīme ir izmantota, var atšķirties no formas, kādā šī preču zīme reģistrēta, vienīgi ar elementiem, kuri nemaina šīs reģistrētās preču zīmes atšķirtspēju. Spriedumā lietā Nr.SKC-124/2016 departaments norādījis, ka ar autortiesībām aizsargājams darbs ir bezķermenisks labums, kas ir nošķirams no ķermeniskās lietas, kurā tas ir ietverts. Ja ēka, kuras projektu pasūtījusi viena persona, nonāk citas personas īpašumā, tās ieguvējs automātiski nekļūst par ēkas kā arhitektūras darba vai tās projekta autora tiesību pārņēmēju, jo tam ir nepieciešama speciāla līgumiska klauzula.
5. Saistību tiesību lietu kategorijā strauji pieaug nolēmumu skaits, kas izriet no nekustamā īpašuma apsaimniekošanas strīdiem (Nr.SKC-8/2016) un it īpaši – uz likuma pamata pastāvošo piespiedu zemes nomas tiesisko attiecību ietvaros – lieta Nr.SKC-118/2016, Nr.SKC-226/2016, Nr.SKC-287/2016. Šajā sakarībā spriedumā lietā Nr.SKC-336/2016 departaments norādīja, ja vienošanās par līguma noteikumiem nenotiek, strīda gadījumā nomas tiesisko attiecību konstatāciju (atzīšanu) veic tiesa, nodibinot ar tiesas spriedumu nomas līguma būtiskās sastāvdaļas (Civillikuma 2124.pants). Pienākuma uzlikšana vienai pusei noslēgt rakstisku līgumu šādā gadījumā ir lieka, jo tiesas spriedums, ar kuru konstatētas piespiedu nomas attiecības, aizstāj jebkāda cita akta taisīšanu. Savukārt spriedumā lietā Nr.SKC-226/2016 secināts, ka, pat ja prasītājs atsevišķa prasījuma veidā nav lūdzis atzīt nomas attiecību pastāvēšanu starp viņu un dzīvokļa īpašnieku, tas nav pamats, lai liegtu zemes īpašniekam iespēju no nomas līguma subjekta saņemt atlīdzību par zemes lietošanu.
6. Turpina pieaugt lietu skaits, kurās strīds izriet no komerctiesībām. Spriedumā lietā Nr.SKC-7/2016 norādīts, ka Komerclikuma 169.pants neparedz pienākumu sabiedrībai pierādīt valdes (padomes) locekļa vainu, bet, gluži pretēji, tas noteic šīs amatpersonas vainas prezumpciju, tas ir arī viens no instrumentiem, kā atgūt līdzekļus kreditoru prasījumu segšanai maksātnespējas procesā. Šajā lietā departaments mainīja judikatūru un atzina, ka komercsabiedrības mantas sastāvā ietilpstošo aktīvu samazinājums (tostarp VID aprēķinātās valsts budžetā iemaksājamās naudas summas, kuru samaksa nav veikta kapitālsabiedrības maksātnespējas dēļ) ir uzskatāms par mantisku pametumu Civillikuma 1770. panta izpratnē. Līdz ar to saistību apmēra palielināšanos, ko izraisījis tiesību pārkāpums, nevar traktēt kā priekšā stāvošu zaudējumu, kas nav jāatlīdzina (Civillikuma 1770.pants).
Šajā sadaļā iekļauta arī viena no retajām lietām sakarā ar negodīgu konkurenci. Kasācijas instances tiesas spriedumā lietā Nr.SKC-200/2016 atgādināts, ka konkurences tiesiskais regulējums nav tulkojams sašaurināti, attiecinot to tikai uz pastāvošu konkurenci, jo Konkurences likuma 1.panta 6.punktā ir skaidri norādīts, ka konkurence var būt arī potenciāla. Tādēļ tiesai jāvērtē arī potenciālas konkurences iespējamība, proti, vai abu komercsabiedrību starpā konkrētajā tirgū būtu pastāvējusi konkurence, ja negodīgas konkurences rezultātā vienai no tām šī iespēja netiktu atņemta.
7. Spriedumā lietā Nr.SKC-77/2016 uzsvērts, ka maksātnespējas procedūras uzsākšana un pabeigšana citā Eiropas Savienības dalībvalstī nevar ietekmēt kreditora, kurš nav ticis informēts par maksātnespējas procedūru un kreditora prasījuma pieteikšanu, tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka.
Izskatījis virsprokurora protestu, departaments spriedumā lietā Nr.SPC-11/2016 atzina, ka individuālā komersanta maksātnespējas procesā likumdevējs maksātnespējas regulācijā kā hronoloģiski prioritāru ir noteicis tieši fiziskās personas – individuālā komersanta – komerciālo statusu, tamdēļ vispirms ir jāiziet komersanta maksātnespējas process, un tikai pēc tā pabeigšanas ir iespējams uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu.
8. Lēmumā lietā Nr.SKC-1314/2016 departaments 11 tiesnešu sastāvā secināja, ka Zemesgrāmatu likuma 8.panta noteikumi attiecināmi ne vien uz procesuāliem likumiem, bet arī uz materiālām tiesībām. Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 77. un 8.panta prasībām un judikatūrai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, konstatējot, ka darījumu, ar kuru pamatots ķīlas tiesības nostiprinājums, noslēgusi kapitālsabiedrība un tās valdes loceklis, ir pienākums pārliecināties, vai speciālajās tiesību normās – Komerclikumā – nav noteikti izņēmumi no vispārējās kārtības, ka sabiedrības un valdes locekļa noslēgtajam darījumam nepieciešams dalībnieku sapulces apstiprinājums (Komerclikuma 139.3 panta piektā daļa), savukārt sabiedrības un saistītās personas darījumam nepieciešama dalībnieku sapulces piekrišana. Lēmumam pievienotas tiesneša Valerijana Jonikāna atsevišķās domas.
Salīdzinājis elektronisko un notāra apliecināta paraksta juridisko tvērumu, departaments lēmumā lietā Nr.SKC-1406/2016 atzina, ka elektroniskais paraksts nodrošina tikai parakstītāja identifikāciju, turpretim Zemesgrāmatu likuma 60.pantā ietvertā prasība parakstus apliecināt pie notāra vai bāriņtiesā nodrošina ne vien personu identifikāciju, bet arī šo personu rīcībspējas, kā arī pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjoma pārbaudi. Šajā pantā iekļautais privātpersonas pienākums apliecināt savu parakstu uz nostiprinājuma lūguma pie notāra vai bāriņtiesā kalpo par pamatu fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu aizsardzībai.
9. Lēmumā lietā Nr.SKC-1073/2016 departaments atgriezās pie starpkaru Senāta tiesu prakses, ka, pārsūdzot spriedumu apelācijas kārtībā tikai daļā par advokāta palīdzības samaksai noteikto izdevumu apmēru, valsts nodeva nav maksājama.
Aizvien turpinās lietu pakļautības strīdi – lietā Nr.SKC-1166/2016 par notiesātā tiesībām apstrīdēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu virzīt iesniegumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu izskatīšanai administratīvajā komisijā un 9 tiesnešu sastāvā skatītajā lietā Nr.SKC-1285/2016 par privatizācijas tiesiskuma pakļautību.
Tiesā arvien paplašinās elektronisko dokumentu aprite, tādēļ 11 tiesnešu sastāvā tapušajā lēmumā lietā Nr.SKC-1350/2016 departaments norādīja, ka elektronisko dokumentu aprite nav atkarīga no tiesas darba laika, jo elektronisko sakaru operatori to nodrošina 24 stundas diennaktī. Tas nozīmē, ka apelācijas sūdzības iesniegšana elektroniskā veidā ir darbība, kuru var izpildīt ārpus tiesas līdz termiņa pēdējās dienas plkst. 24.00.
Turpinājās jau 2015.gadā aizsāktā domu apmaiņa par ordera nepieciešamību zvērināta advokāta pilnvarojuma apliecināšanai tiesas prāvā. Lēmumā lietā Nr.SKC-1788/2016 departaments 11 tiesnešu sastāvā atgādināja, ka zvērinātu advokātu orderis apliecina ne vien pilnvarojumu kā tādu, bet arī tiesu sistēmai piederīgas personas – zvērināta advokāta – īpašo statusu. Likums neaizliedz zvērinātam advokātam, tāpat kā jebkurai citai fiziskai personai, rīcības brīvību noslēgt pilnvarojuma līgumu Civillikuma 2289.panta izpratnē un darboties saskaņā ar to arī ārpus viņa profesionālās darbības ietvariem, ko regulē Advokatūras likuma normas. Tomēr tiesai visos gadījumos ir jāvar pārliecināties par to, vai konkrētajā lietā attiecīgais pilnvarnieks darbojas privātpersonas vai tiesu sistēmai piederīgas personas zvērināta advokāta statusā. Lēmumam pievienotas tiesnešu Ināras Gardas, Valerijana Jonikāna, Valerija Maksimova un Zanes Pētersones atsevišķās domas.
10. Arī 2016.gadā departamenta nolēmumos norādīts uz judikatūras nozīmi spriedumu tapšanā. Šajā gadagrāmatā par to atgādināts spriedumā lietā Nr.SKC-200/2016, uzsverot, ka Latvijā tiesu sistēma ir vienota, un, tās ietvaros iztulkojot vienas un tās pašas tiesību normas dažādās tiesās, ir jācenšas tiesiskās noteiktības un stabilitātes interesēs pieturēties pie viendabīgas prakses, kas panākams, ņemot vērā arī citu tiesu judikatūru, tostarp administratīvā procesa kārtībā skatīto, ja vien tam nav sevišķu šķēršļu. Ja tiesa uzskatīja, ka judikatūra attiecīgajā jautājumā nav piemērojama šajā lietā, tai atteikums ņemt vērā šo judikatūru ir jāpamato. Šāda pamatojuma iztrūkums ir uzskatāms par Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas pārkāpumu.
Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas konsultante
likumu piemērošanas jautājumos
Mg.iur., phil. Zinaīda INDRŪNA
KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTA LĒMUMU DAĻAS ANOTĀCIJA
1. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta kā kasācijas instances tiesas kompetence izriet no Kriminālprocesa likuma 569.panta, kurā noteikts, ka pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kas vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Turklāt šādā kārtībā un nolūkā var pārsūdzēt arī spēkā nestājušos pirmās instances tiesas nolēmumu, kas pieņemts vienošanās procesā. No Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas nosacījumiem izriet, ka Krimināllietu departaments no jauna izskata arī spēkā stājušos tiesas nolēmumus sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu. Turklāt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 659.pantam Krimināllietu departaments izskata prokurora atzinumu lietās sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Tāpat Krimināllietu departaments izskata sūdzības par Kriminālprocesa likuma Sešpadsmitās sadaļas (Ārvalsts spriedumu atzīšana un sodu izpildīšana) kārtībā pieņemtajiem tiesnešu lēmumiem, kā arī 66.nodaļas kārtībā – sūdzības par ģenerālprokurora lēmumu par personas izdošanu. Krimināllietu departamentā 2016.gadā izskatītas vairāk nekā 700 lietas.
2. Nolēmumu krājumā ievietota daļa no 2016.gadā Krimināllietu departamentā pieņemtajiem lēmumiem, tostarp tādās lietās, kas skatītas tiesas sēdē mutvārdu procesā. Krājumā ietverti 25 Krimināllietu departamenta lēmumi, kas sadalīti trīs nodaļās: Lēmumi Krimināllikuma Vispārīgās daļas piemērošanas jautājumos; Lēmumi Krimināllikuma Sevišķās daļas piemērošanas jautājumos; Lēmumi Kriminālprocesa likuma piemērošanas jautājumos.
3. Nodaļā „Lēmumi Krimināllikuma Vispārīgās daļas piemērošanas jautājumos” ievietoti trīs lēmumi, no kuriem divi attiecas uz atbildību mīkstinoša apstākļa konstatēšanas ietekmi uz soda noteikšanu. Lēmumā lietā Nr.SKK-78/2016 Augstākā tiesa vērsa uzmanību uz apelācijas instances tiesas tiesībām par atbildību mīkstinošiem apstākļiem atzīt tādus, kādus nebija konstatējusi pirmās instances tiesa, un to ietekmi uz soda noteikšanu, turklāt norādot, ka jautājums par Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētā atbildību mīkstinošā apstākļa atzīšanu vai neatzīšanu risināms konkrētā kriminālprocesa ietvaros, ja citas personas vainīgums apstiprinās ar spēkā stājušos nolēmumu citā lietā. Arī lēmumā Nr.SKK-154/2016 vērsta uzmanība uz to, ka jauna atbildību mīkstinoša apstākļa konstatēšana apelācijas instances tiesā ir pamats pirmās instances tiesas noteiktā soda mēra pārskatīšanai. Savukārt trešais šajā nodaļā ietvertais lēmums lietā Nr.SKK-J-94/2016 attiecas uz brīvības atņemšanas soda noteikšanas aizliegumu nepilngadīgajam par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu.
4. Nodaļā „Lēmumi Krimināllikuma Sevišķās daļas piemērošanas jautājumos” ievietoti astoņi lēmumi, kas skar jautājumus par Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmju izpratni, kurai ir nozīme, kvalificējot noziedzīgo nodarījumu.
Lietā Nr.SKK-14/2016 norādīts, ja personai, kas vada vienai transportlīdzekļu vadītāja apliecības kategorijai atbilstošu transportlīdzekli, ir citas kategorijas vadītāja apliecība, uz kuru neattiecas Ceļu satiksmes likumā minētie izņēmumi, šī persona vada transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.
Lietā Nr.SKK-25/2016 Augstākā tiesa izskaidroja, ka kukuļa nodošana un kukuļa piedāvāšana ir patstāvīgi pabeigti noziedzīgi nodarījumi, proti, kukuļa piedāvāšana vērtējama kā atsevišķs uzkūdīšanas gadījums, ko likumdevējs īpaši paredzējis Krimināllikuma 323.panta pirmajā daļā. Papildus lēmumā vērtēta apelācijas instances tiesas kompetence Kriminālprocesa likuma 455.panta trešās daļas piemērošanā kopsakarā ar tiesībām uz aizstāvību.
Lieta Nr.SKK-51/2016 kasācijas instances tiesā izskatīta mutvārdu procesā. Lēmumā Augstākā tiesa analizēja akcīzes preces jēdzienu un nelegālas akcīzes preces aplikšanu ar akcīzes nodokli. Savukārt lēmumā lietā Nr.SKK-99/2016 skaidroti akcīzes nodokļa iekasēšanas nosacījumi un ar kontrabandu valstij radītā kaitējuma kompensācijas pieteikuma izlemšana.
Lietā Nr.SKK-112/2016 Augstākā tiesa vērtēja tiesas lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību spēkā esamību pēc tiesas noteiktā termiņa pamatprasības iesniegšanai vai gadījumā, ja nav iesniegts lietas dalībnieka motivēts pieteikums par lēmuma par pagaidu aizsardzību atcelšanu.
Savukārt lēmumā lietā Nr.SKK-174/2016 Augstākā tiesa pievērsās jautājumam par apdrošināšanas krāpšanas norobežošanu no svešas mantas iegūšanas ar viltu (krāpšanas).
Lietā Nr.SK-223/2016 analizēts jautājums par Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses konstatēšanu, proti, rakstveida brīdinājuma par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu esamību vai neesamību.
Lieta Nr.SKK-265/2016 kasācijas instances tiesā izskatīta mutvārdu procesā, lēmumā Augstākā tiesa skaidrojusi jēdzienu „krimināllietas materiāli” Krimināllikuma 307.panta izpratnē.
5. Visvairāk – 14 – Krimināllietu departamenta lēmumi ietverti trešajā nodaļā „Lēmumi Kriminālprocesa likuma piemērošanas jautājumos”.
Lieta Nr.SKK-265/2016 kasācijas instances tiesā izskatīta mutvārdu procesā. Lēmumā Augstākā tiesa aplūkojusi jautājumu par apelācijas instances tiesas tiesībām grozīt apsūdzību (atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus) pēc aiziešanas apspriežu istabā taisīt spriedumu, vērtējot to kopsakarā ar apsūdzētā tiesībām uz aizstāvību.
Lēmumā lietā Nr.SKK-40/2016 vērtēta starptautiskās sadarbības krimināltiesiskajā jomā ietvaros iegūto pierādījumu pieļaujamība.
Trijos lēmumos analizēti jautājumi saistībā ar kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšanu un iesniegšanas termiņiem. Lēmumā lietā Nr.SKK-62/2016 vērtēti elektroniski iesniegtas kasācijas sūdzības vai protesta nosacījumi, savukārt lietā Nr.SKK-509/2016 vērsta uzmanība, ka tiesas nolēmuma noraksta nosūtīšana pēc procesā iesaistītās personas lūguma uz tās elektroniskā pasta adresi nemaina tā pieejamības dienu un neietekmē kasācijas sūdzības iesniegšanas sākuma vai beigu termiņu. Lēmumā lietā Nr.SKK-480/2016 atzīts, ka cietušā uzaicināts advokāts kā juridiskās palīdzības sniedzējs atšķirībā no advokāta kā cietušā pārstāvja nevar iesniegt patstāvīgu kasācijas sūdzību.
Lēmums lietā Nr.SKK-92/2016 attiecas uz Kriminālprocesa likuma 13.pantā ietvertā kriminālprocesa pamatprincipa ievērošanu, proti, Augstākā tiesa vērsa uzmanību, ka tiesai, izvērtējot apsūdzētā apgalvojumus par vardarbīgu liecību iegūšanu pirmstiesas kriminālprocesā, jāvērtē, vai nav pārkāpts spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums.
Lēmumā lietā Nr.SKK-110/2016 Augstākā tiesa vērtēja jautājumu par citai personai piederoša transportlīdzekļa, kas ticis izmantots noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, konfiskācijas iespējamību un nosacījumiem.
Lietā Nr.SKK-318/2016 Augstākā tiesa atzina, ka apelācijas instances tiesas nolēmums ir pretrunīgs, ja tā motīvu daļā sniedz jaunu noziedzīga nodarījuma aprakstu, bet rezolutīvajā daļā nolemj pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un sodīšanu atstāt negrozītu, vienlaikus atstājot spēkā arī pirmās instances tiesas sniegto noziedzīgā nodarījuma aprakstu.
Savukārt lēmumā lietā Nr.SKK-338/2016 vērtēts jautājums par veiktā speciālā izmeklēšanas eksperimenta tiesiskumu, lēmuma par speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu saturu.
Lietā Nr.SKK-348/2016 analizēta Kriminālprocesa likuma 190.panta piektajā daļā minētā „kriminālprocesam nozīmīgs dokumenta” izpratne, kuru kriminālprocesa virzītājs var pieprasīt no administratīvās lietas, civillietas vai citas krimināllietas turētāja, norādot, ka tas nav attiecināms uz liecinieka nopratināšanas protokolu. Šajā lietā Augstākā tiesa atkārtoti vērsusi uzmanību, ka gadījumos, kad apsūdzētajam nav bijušas iespējas tiesā nopratināt liecinieku, ievērojot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību un tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesai jāizvērtē, vai notiesāšana vienīgi vai izšķirošā mērā netiek balstīta uz šā liecinieka liecībām un vai pirmstiesas kriminālprocesa laikā apsūdzētajam ir bijušas pietiekamas iespējas iztaujāt šo liecinieku.
Lietā Nr.SKK-427/2016 Augstākā tiesa pievēršas procesā par mirušā reabilitāciju izlemjamiem jautājumiem.
Lietā Nr.SKK-499/2016 vērtēts jautājums par tiesībām uz atlīdzību par morālo kaitējumu, atzīstot, ka šīm tiesībām ir personisks raksturs, kas izbeidzas ar personas nāvi un uz cietušās personas mantiniekiem nepāriet. Savukārt lietā Nr.SKK-713/2016 Augstākā tiesa vērtēja kaitējuma kompensācijas noteikšanu noziedzīgā nodarījumā, ko izdarījušas dažādos kriminālprocesos notiesātas personas.
Visbeidzot lietā Nr.SKK-556/2016 skatīts jautājums par tiesību uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā pārkāpumu, nenoskaidrojot, vai apsūdzētais prot valsts valodu tādā apjomā, lai varētu pilnvērtīgi izmantot tiesības teikt pēdējo vārdu bez tulka.
6. Sakarā ar jaunu tiesību normu pieņemšanu vai esošo tiesību normu grozīšanu Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā var rasties nepieciešamība citādi interpretēt un piemērot šos likumus.
Šajā krājumā ievietotie lēmumi papildina Krimināllietu departamenta judikatūru, kas ar katru gadu paplašinās. Šiem lēmumiem ir nozīmīga loma judikatūras veidošanā krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību izpratnē, piemērošanā un attīstībā.
Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece
Mg. iur. Nora MAGONE
QR
