IEVADS
Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks ALEKSANDRS POTAIČUKS, sniedzot pārskatu par civillietām un krimināllietām, kuras saistītas ar pašvaldību vēlēšanām, pievērsās četriem problēmjautājumiem – deputāta valsts valodas zināšanas, deputāta publiski pausti apvainojumi, vēlētāju uzpirkšana un piedalīšanās vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs.
DEPUTĀTA VALSTS VALODAS ZINĀŠANAS
Lietas apstākļi. Valsts valodas centrs, pamatojoties uz vairākiem privātpersonas iesniegumiem, veica pašvaldības deputāta valsts valodas zināšanu pārbaudi un atzina, ka zināšanas ir nepietiekamas. Deputātam uzdots apgūt valsts valodu un nokārtot valodas zināšanu pārbaudi. Tomēr deputāts pēc vairākkārtējiem uzaicinājumiem pārbaudi nekārtoja. Valsts valodas centrs iesniedza tiesā prasību par deputāta pilnvaru anulēšanu.
Tiesību normas. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 4.pants „Deputāta pilnvaru anulēšana” paredz, ka Valsts valodas centrs par deputāta nepietiekamajām zināšanām informē attiecīgās domes priekšsēdētāju, un domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt finanšu līdzekļu piešķiršanu, lai deputāts varētu apgūt valsts valodu. Deputātam ir pienākums sešu mēnešu laikā apgūt valsts valodu Ministru kabineta noteiktajā prasmes līmenī.
Ja deputāts atkārtoti neierodas uz valsts valodas prasmes pārbaudi vai arī tiek atkārtoti konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim, Valsts valodas centram ir pienākums iesniegt apgabaltiesā pēc pašvaldības atrašanās vietas prasības pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu
Tiesas argumentācija. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 4.panta sestā daļa paredz divus patstāvīgus pamatus prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā: deputāts atkārtoti neierodas uz valsts valodas prasmes pārbaudi vai tiek atkārtoti konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim. Nav pamatots uzskats, ka tiesības vērsties tiesā par deputāta pilnvaru anulēšanu ir tikai gadījumā, ja veikta atkārtota pārbaude pēc apmācības pabeigšanas.
Ja pašvaldības domes deputāts neprot valsts valodu C līmeņa 1.pakāpē, viņš nespēj veikt pašvaldības domes deputāta amata pienākumus, kas nozīmē, ka netiek nodrošināta likumā noteikto pašvaldības funkciju pienācīga izpilde. Deputāta pilnvaru anulēšana ir piemērots līdzeklis leģitīma mērķa sasniegšanai, jo ar to tiek uzlabota pašvaldību darba kvalitāte un nodrošināta vietējās pārvaldes efektīva darbība.
Deputāta pilnvaru anulēšana ir samērīga, ja deputāts pēc tam, kad pagājis sešu mēnešu termiņš, kurā viņam bija noteikts pienākums apgūt valsts valodu, turklāt par pašvaldības līdzekļiem, joprojām neprot valsts valodu C līmeņa 1.pakāpē vai atkārtoti nav ieradies uz valsts valodas prasmes pārbaudi.
DEPUTĀTA PUBLISKI PAUSTI APVAINOJUMI
Lietas apstākļi. Eiropas Parlamenta deputāts savā uzrunā nosauca Saeimas deputātus par nacionālistiem un nacistiem. Divi Saeimas deputāti iesniedza tiesā prasību pret minēto Eiropas Parlamenta deputātu par deputātu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.
Tiesību normas. Civillikuma 2352.1 pants paredz, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdos, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.
Līgums par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību 7.protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8.pants nosaka, ka attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus
Tiesas argumentācija. Civillikuma 2352.1 panta piemērošanas robežas: ir nepieciešams noskaidrot, vai publiskais izteikums ir ziņa, kas rada pamatu Civillikuma 2352.1 panta piemērošanai, vai arī viedoklis, kad minētā norma nav piemērojama.
Eiropas Parlamenta deputāta imunitāte un nepatiesu ziņu izplatīšana: Civillikuma 2352.1 panta pareiza piemērošana nenonāk pretrunā Līgumam par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību 7.protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8.pantam. Atbilstoši šim pantam imunitāte neattiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem gadījumos, kad viņi izplatījuši nepatiesas personu godu un cieņu aizskarošas ziņas.
Jēdziena „nacists” vērtēšana goda un cieņas aizskāruma lietās: ar jēdzienu „nacists” tiek apzīmēts ne tikai konkrētas politiskas partijas biedrs, kā tas bija šā jēdziena rašanās laikā, bet arī cilvēks, kura uzskati saskan ar nacisma ideoloģiju. Cilvēka nosaukšana par nacistu var būt ne vien fakta (piederības politiskajai partijai) paziņojums, bet arī subjektīvs viedoklis, kas radies, vērtējot šā cilvēka uzskatus un rīcību. Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā atzīts, ka „viedokļa” jēdziens protokola 8.panta izpratnē jāsaprot plaši, proti, kā tāds, kas attiecas uz izteikumiem vai paziņojumiem, kuri satura ziņā atbilst apgalvojumiem, kas veido subjektīvu vērtējumu.
VĒLĒŠANU TIESĪBU REALIZĒŠANAS KAVĒŠANA, VĒLĒTĀJU UZPĒRKOT
Lietas apstākļi. Deputāta kandidāts dienu pirms pašvaldību vēlēšanām ar alkoholiskajiem dzērieniem ieradās citas ģimenes dzīvesvietā un aģitēja vēlēšanās balsot par viņu, vēlēšanu dienā ar personīgo automašīnu aizveda uz vēlēšanu iecirkni, pēc nobalsošanas nopirka viņiem alkoholiskos dzērienus un torti un aizveda mājās
Tiesību normas. Krimināllikuma 90.panta otrā daļa paredz, ka par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētai vai brīvi piedalīties saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem rīkotajā tautas nobalsošanā, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Tiesas argumentācija. Krimināllikuma 90.panta objektīvā puse: Krimināllikuma 90.pantā paredzētais noziegums objektīvi izpaužas kā personas kavēšana brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētam vai brīvi piedalīties saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem rīkotajā tautas nobalsošanā, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā.
Nozieguma pabeigšanas brīdis: Krimināllikuma 90.pantā paredzētais noziegums ir pabeigts ar šā panta dispozīcijā minēto darbību izdarīšanu, jo kaitīgo seku iestāšanās netiek prasīta (formāls nozieguma sastāvs). Tādējādi argumenti, ka apsūdzētais ar savām darbībām būtībā vēlētāju gribas izpausmi brīvi realizēt vēlēšanu tiesības neietekmēja, un atsauces uz lietā liecinošām personām apsūdzētā nodarījuma juridisko kvalifikāciju neietekmē.
PIEDALĪŠANĀS VĒLĒŠANĀS, ATRODOTIES ĀRVALSTĪ
Lietas apstākļi. Grieķijas pilsoņi, kas ilgstoši dzīvoja Francijā, vēlējās balsot parlamenta vēlēšanās. Pilsoņi vērsās pie Grieķijas vēstnieka Francijā, lūdzot viņiem nodrošināt iespēju balsot. Grieķijas vēstnieks Francijā noraidīja lūgumu, norādot, ka Grieķijas likumi neparedz iespēju Grieķijas pilsoņiem balsot vēlēšanās, atrodoties ārzemēs. Lieta nonāca Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Tiesību normas. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 3.pants „Tiesības uz brīvām vēlēšanām” paredz, ka Līgumslēdzējas Puses apņemas ik pēc zināma laika perioda rīkot brīvas un aizklātas vēlēšanas apstākļos, kas veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēju varu
Tiesas argumentācija. Pirmā protokola 3.panta tvērums: pants neattiecas uz pašvaldības domes vēlēšanām, bet gan uz likumdevējvaras vēlēšanām. Tas neuzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt vēlēšanu iespēju pilsoņiem, kas atrodas ārvalstīs. Ne starptautisko un reģionālo tiesību normās, ne dalībvalstu praksē nepastāv vienots uzskats, ka ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem būtu nodrošināma tiesība vēlēt vēlēšanās.
QR
