IEVADS
Pēc Augstākās tiesas pasūtījuma Latvijas Universitāte veica pētījumu „Par tiesu praksi Kriminālprocesa likuma 464.panta un 465.panta piemērošanā”. Pētījumu izstrādāja profesore Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga. Kriminālprocesa likuma 463.panta pirmā daļa noteic, ka apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta. Tiesu prakses apkopojuma mērķis bija apzināt tiesu praksi
Kriminālprocesa likuma 464., 465.panta piemērošanā, proti, iztiesāšanā bez apsūdzētā piedalīšanās un iztiesāšanā apsūdzētā prombūtnē (in absentia), konstatēt problēmjautājumus tiesu praksē un iespējamās nepilnības procesuālajā regulējumā.
Vērtējot tiesu prakses atbilstību spēkā esošajām tiesību normām, veikta kriminālprocesuālo tiesību normu analīze, pievēršot uzmanību galvenokārt nacionālā līmeņa normu analīzei. Tiesu nolēmumu apskatā kopumā analizēti 116 Latvijas tiesu nolēmumi, ko izpētei atlasīja Augstākā tiesa. Analizēto nolēmumu kopums aptver Augstākās tiesas nolēmumus, kā arī spēkā stājušos (ar atsevišķiem izņēmumiem) Latvijas tiesu nolēmumus, kas pieņemti, izskatot krimināllietas pirmajā un apelācijas instances tiesā.
Tiesu prakses apkopojums apspriests Krimināllietu departamenta tiesnešu sapulcē un, lai novērstu nepamatotu apsūdzētā tiesību ierobežošanu un tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumus, apkopojumam pievienoti ieteikumi tiesām.
IETEIKUMI
1. Tiesām jāievēro, ka krimināllietas iztiesāšana bez apsūdzētā piedalīšanās (KPL 464.pants) un apsūdzētā prombūtnē (in absentia) (KPL 465.pants) ir divas patstāvīgas un savstarpēji nošķiramas tiesiskās situācijas, kad krimināllieta tiek iztiesāta, apsūdzētajam klāt neesot.
2. Tiesām jāvadās no KPL noteiktajiem lietu iztiesāšanas bez apsūdzētā piedalīšanās (KPL 464.pants) un apsūdzētā prombūtnē (in absentia) (KPL 465.pants) tiesiskajiem priekšnoteikumiem, tos nav pieļaujams tulkot paplašināti, tādā veidā, ka lietas iztiesāšana, apsūdzētajam klāt neesot, kļūtu iespējama plašākā gadījumu lokā, nekā to tieši paredz KPL.
3. Lietas izskatīšana bez apsūdzētā piedalīšanās (KPL 464.pants) iespējama vien tad, ja personai inkriminēts kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums un apsūdzētais lūdzis lietu izskatīt bez viņa piedalīšanās vai arī viņš bez attaisnojoša iemesla atkārtoti nav ieradies uz tiesas sēdi.
4. Lai atzītu, ka apsūdzētais uz tiesas sēdi nav ieradies atkārtoti bez attaisnojoša iemesla, tiesām jākonstatē vismaz divi gadījumi, kad apsūdzētais 1) ir bijis informēts par iztiesāšanas vietu un laiku, 2) bijis informēts par neierašanās sekām, tai skaitā par iespēju lietu iztiesāt bez viņa piedalīšanās, 3) uz tiesas sēdi nav ieradies, 4) neierašanās notikusi bez attaisnojoša iemesla.
5. Krimināllietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē (in absentia) (KPL 465.pants) iespējama, ja apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma un to apstiprina informācija par meklēšanas rezultātu, vai arī apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.
6. Lai atzītu, ka apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma, tiesām jākonstatē, ka apsūdzētais izsludināts meklēšanā, un institūcija, kas ir atbildīga par meklēšanu, sniegusi informāciju, ka meklēšanas pasākumu rezultātā apsūdzētā atrašanās vietu nav izdevies noskaidrot. Turklāt tiesām jāpārliecinās, vai kompetentās iestādes ir veikušas visus saprātīgos pasākumus apsūdzētā meklēšanai.
7. Lai atzītu, ka pastāv KPL 465.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētā situācija, tiesām jākonstatē, ka 1) ir zināma apsūdzētā atrašanās vieta, 2) tā ir ārvalstīs, 3) nav iespējams nodrošināt apsūdzētā ierašanos uz tiesu.
8. Neiespējamība nodrošināt apsūdzētā ierašanos tiesā saistāma ar atzinumu, ka ir izmantoti visi iespējamie saprātīgie tiesiskie risinājumi, tostarp starptautiskās sadarbības pasākumi, tehnisko līdzekļu pielietojums utt., taču tie nav rezultējušies ar apsūdzētā ierašanās tiesā nodrošināšanu.
9. Situācijas, kad apsūdzētā ierašanos nav iespējams nodrošināt, saistāmas ar objektīvi pastāvošiem šķēršļiem – ārvalsts atteikumu izdot personu, uz apsūdzēto attiecināmu liegumu iebraukt Latvijā un tml. apstākļiem. Tās nav saistāmas ar pārejošiem šķēršļiem personas klātesības nodrošināšanai.
10. Visos gadījumos jāizvērtē un tiesu nolēmumos jāiekļauj izvērsts to apstākļu pamatojums, ar kuru esību lieta iztiesāta bez apsūdzētā piedalīšanās vai apsūdzētā prombūtnē (in absentia).
11. Jānošķir KPL 464.panta un 465.panta piemērošanas priekšnoteikumi un atbilstoši faktiski konstatētajiem apstākļiem lieta jāiztiesā vai nu bez apsūdzētā piedalīšanās, vai tā prombūtnē (in absentia). Nepareizas normas piemērošana var izraisīt nepamatotu apsūdzētā tiesību ierobežošanu un tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.
12. Gadījumos, kad lieta skatīta bez apsūdzētā piedalīšanās vai apsūdzētā prombūtnē (in absentia), tiesām motivēti jāizvērtē, vai uz apsūdzēto nav attiecināms KPL 85.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētais atbrīvošanas no samaksas par aizstāvja sniegto palīdzību gadījums.
13. Lemjot par aizstāvja apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas, pamatojoties uz KPL 560.panta trešo daļu, tiesām jāņem vērā, ka sūdzības atstāšana bez izskatīšanas apsūdzētā neierašanās gadījumā ir tiesas tiesības, nevis pienākums. Tādējādi, izlemjot par rīcību katrā konkrētā gadījumā, tiesām rūpīgi jāizvērtē attiecīgās lietas specifiskie apstākļi, nodrošinot KPL 1.pantā paredzēto krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
14. Ja kriminālprocesā ir vairāki apsūdzētie un attiecībā uz vienu (vai vairākiem) no viņiem pastāv pamats izskatīt lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia) (KPL 465.pants), iesakāms sadalīt kriminālprocesu pret šo personu (šīm personām) un izdalīto krimināllietu izskatīt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 465.panta prasībām.
15. Ievērojot apstākli, ka apsūdzētā klātneesība rada būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar t.s. vispārējā kārtībā veiktu procesu iztiesāšanas norisē, nolēmumu pārsūdzībā u.tml., iesakāms veidot atsevišķu KPL nodaļu, kas būtu veltīta iztiesāšanas īpatnībām, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia).
***
Lai sniegtu salīdzinošu ieskatu pamattiesību nodrošināšanā šajos jautājumos, Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļas padomnieks Mag.iur. Aleksandrs Potaičuks sagatavoja pētījumu arī par starptautisko tiesu praksi krimināllietu iztiesāšanā bez apsūdzētā piedalīšanās un apsūdzētā prombūtnē. Šajā pētījumā apzināta Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības Tiesas un citu starptautisko tiesu prakse, kas var būt noderīga Kriminālprocesa likuma 464. un 465.panta piemērošanā. Apkopojumā aplūkoti tādi jautājumi kā valsts pienākums sazināties ar apsūdzēto un informēt par lietas iztiesāšanu, apsūdzētā atteikšanās no tiesībām piedalīties lietas iztiesāšanā, tiesības uz aizstāvja sniegtu juridisko palīdzību, tiesības uz lietas pārskatīšanu pēc būtības, kā arī personu, kuru krimināllieta iztiesāta viņu prombūtnē, tiesības uz lietas izskatīšanu kasācijas instances tiesā.
QR
