• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Viltotās preču etiķetes

Civillietu departamenta tiesnese Zane PĒTERSONE piedalījās Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO, agrāk – OHIM) preču zīmju un dizainparaugu nacionālo tiesu tiesnešu un prokuroru seminārā par viltotajām preču etiķetēm 
(Alikante, 2016.gada novembris)

Seminārā papildinātas zināšanas par preču zīmju lietām, kas saistītas ar viltotajām etiķetēm (fake labels). Ar viltotajām etiķetēm semināra ietvaros tika saprastas ne tikai tipiskas etiķetes – aizsargāts nosaukums vai logo, kas pielīmēts, piešūts vai citādi piestiprināts pie preces, bet arī preču iepakojums ar aizsargātu nosaukumu vai logo, ieskaitot plastmasas vai plastikas materiālu iesaiņojumus, aploksnes, somas, maisiņus, papīra iepakojumus, kastes utt., kuros vai ar kuriem kopā tiek pārdotas viltotās preces.

Seminārs skāra mūsdienu jauno pārkāpumu un noziegumu izdarīšanas veidu, kuru noziedznieki lieto arvien biežāk. Proti, lai samazinātu risku, pārkāpēji viltotās etiķetes piestiprina pie precēm tikai pēdējā brīdī pirms pārdošanas vai nosūtīšanas pircējam. Šo tehniku īpaši bieži lieto apģērbam, bet arī citām precēm, piemēram, darbarīkiem, ķimikālijām, alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Seminārā runāts par to, vai un kādos gadījumos etiķeti pašu par sevi var aizsargāt preču zīmju tiesības, vai etiķete veido preču zīmes komerciālas izmantošanas sastāvu un vai etiķeti var aizsargāt citas intelektuālā īpašuma tiesības (autortiesības, dizainparaugu tiesības) vai negodīgas konkurences tiesības.

Viena no lielākajām problēmām pārkāpuma kvalifikācijā rodas gadījumā, kad tiek atrastas tikai etiķetes – bez precēm, kuru pārdošanai tās varētu būt paredzētas. No vienas puses, ņemot vērā, ka preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm, etiķete pati par sevi bez preces šo funkciju faktiski nepilda. No otras puses, ja tiesību aizsardzības iestādes nevarēs vērsties pret jaunajām noziedzības metodēm, kad etiķetes tiek turētas šķirti no precēm līdz pēdējam brīdim, un nevarēs konfiscēt un iznīcināt šīs etiķetes, tad intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība nebūs efektīva.

Šajā sakarā diskutēts par to, vai un kādos apstākļos juridiski var prezumēt, ka atrasta kaste ar viltotajām etiķetēm tiks izmantota pārkāpuma nolūkos; vai pārkāpuma nolūku var prezumēt gadījumā, ja viltoto etiķešu kasti atrod līdzās trīsdimensiju printerim; un par netiešo pierādījumu pieļaujamību. Atsevišķa tēma bija par kaitējuma atlīdzināšanas gadījumiem, veidiem, apmēriem un aprēķināšanas metodēm.

Lielākoties darbs notika diskusiju formā. Katras dalībvalsts pārstāvjiem bija jāizskaidro situācija savā valstī un jāmeklē labākie risinājumi.