18.septembrī notikušās konferences „Kasācijas tiesvedības efektivitāte: problēmas un risinājumi” mērķis bija Augstākās tiesas kā kasācijas instances efektivitātes stiprināšana komercdarbības vides sekmēšanai.
Augstākās tiesas 2017.–2019.gada stratēģijā izvirzīti divi prioritārie uzdevumi: efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana un Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana. Šie uzdevumi ir praktiski „mūžīgi” – tā ir Augstākās tiesas būtība – stiprināt demokrātiski tiesisko sistēmu, nodrošinot taisnīgu tiesu. Taisnīga tiesa – tas ir taisnīgs spriedums un savlaicīgs process. Augstākās tiesas efektivitāte tiek stiprināta, paaugstinot personāla kompetences un efektivizējot procesuālo regulējumu, vienlaikus nodrošinot pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Konferences programma bija veidota, lai aktualizētu būtiskākos aspektus Augstākās tiesas kā vispārēja tiesiskuma garanta lomā un rosinātu pārdomas par iespējamiem turpmākiem darba pilnveidošanas virzieniem. Konferencē aicināto viesu uzstāšanās atklāja gan kopējās problēmas Eiropas Augstāko tiesu darbā, gan deva iespējamo risinājumu virzienus.
Par likuma „Par tiesu varu” radīšanas pamatojumu un kasācijas instances atjaunošanas mērķiem konferencē klātesošos uzrunāja pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemrībo. Atgādinot, ka šogad 15.decembī paliks 25 gadi, kopš pieņemts Latvijas Augstākās padomes likums „Par tiesu varu”, kurš atjaunoja Latvijā demokrātisku tiesu sistēmu, nodrošinot ikvienam tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību, Gvido Zemrībo norādīja, ka nepamatoti Tiesu iekārtas likumprojekta anotācijā kritizēta minētā likuma regulējuma konstitucionalitāte, jo šo likumu piemēro tiesas, tai skaitā arī Satversmes tiesa. Viņš uzsvēra, ka 1918.gadā tika deklarētas Latvijas valsts iedzīvotāju tiesības uz lietas izskatīšanu trīs tiesu instancēs, ka kasācijas institūts Latvijā izveidots pēc klasiskā Francijas kasācijas institūta parauga. Tāpēc arī šodien kasācijas instancei būtiski saglabāt iespēju skatīt visas lietas.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja, ka šobrīd no tiesām visvairāk tiek gaidīta darba efektivitāte. Darba efektivitāti tiesā nevar mērīt tikai lietu izskatīšanas termiņos. Būtiska nozīme ir Augstākās tiesas nolēmumu argumentācijai un motivācijai, un tam tiesnešiem ir nepieciešams laiks. Kasācijas instances darba efektivizēšanas mērķis ir ne tikai lietu termiņu samazināšana, bet arī tiesnešu slodzes mazināšana. Augstākās tiesas nolēmumi gadu gaitā ir mainījušies gan apjoma, gan saturiskā ziņā. 90.gadu vidū atsauces uz starptautisko tiesu nolēmumiem bija retums; tagad atsauces kļūst plašākas. Priekšsēdētājs atzīst, ka tiesnešu attīstība notiek pašmācību ceļā, jo akadēmisku darbu par Augstākās tiesas misiju, lomu un par kasācijas instances nolēmumu nav. Novēlot būt aktīviem un gūt vērtīgas atziņas, I.Bičkovičs norādīja, ka konference dos iespēju izjaukt priekšstatu par rutīnas lietām, parunāt savstarpēji ne tikai par konkrētām izskatāmām tiesu lietām.
Konferencē ar priekšlasījumiem bija aicināti uzstāties Ungārijas Zinātņu akadēmijas Sociālo zinātņu centra tiesību zinātņu institūta pētnieks, Debrecenas (Debrecen) Universitātes asociētais profesors Maķāšs Bence (Máthyás Bencze), Lietuvas Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja Sigita Rudēnaite (Sigita Rudėnaitė) un Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce.
Konferences pirmajā daļā „Kasācijas instances tiesas būtība” profesors Maķāšs Bence salīdzinošā pārskatā iezīmēja būtiskos aspektus Augstākās tiesas kā tiesiskuma garanta darbībā. Būtiski, lai tiesa rūpētos par nolēmumu tiesiskumu plašākajā tā nozīmē. Tas nozīmē, ka jāvērtē gan lietas sociālais raksturs, gan jānodrošina procesuālais taisnīgums (vienota tiesu prakse, nolēmuma saprotamība, argumentācijas caurspīdīgums, pušu līdztiesība un juridiski nozīmīgu nolēmumu izziņošana sabiedrībai). Augstākās tiesas darbā būtiski ir saņemt informāciju par problēmām tiesu praksē un tiesību normu interpretācijā, operatīvi reaģēt un nodrošināt piemērotu risinājumu.
Tiesnese Sigita Rudēnaite īsi izstāstīja par Lietuvas Augstākās tiesas darbības modeli un aktualitātēm tiesas darba organizācijā. Lietuvas Augstākajā tiesā pēdējos gados veiktas strukturālas izmaiņas, kas būtiski uzlabojušas darba efektivitāti kopumā, piemēram, notikusi tiesnešu palīgu specializācija, atsakoties no to piesaistes vienam konkrētam tiesnesim. Nepieciešamības gadījumā lietu izlemšanā tiek piesaistīti arī padomnieki.
Kristīnes Līces prezentācija bija balstīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu atziņā par personu tiesībām uz lietas izskatīšanu kasācijas instancē. Viņa norādīja uz interesanto Beļģijas valdības pārstāvja argumentu, ka kasācijas instance „tiesā spriedumus”, kuram tieši Eiropas Cilvēktiesību tiesa gan nepievienojās, tomēr personu tiesību ierobežošanu uz lietu izskatīšanu kasācijas instancē gan atzina. Vienlaikus tika atkārtots, ka līdz ar kasācijas instances izveidošanu nodrošināmas arī personu atbilstošas tiesības uz taisnīgu tiesu.
Konferences otrajā daļā „Kasācijas instances tiesas nolēmums” bija iespēja gan iepazīties ar salīdzinošo Ungārijas un Lietuvas pieredzi, gan uzklausīt juridisko zinātņu doktora Latvijas Universitātes docētāja Jāņa Plepa veikto Latvijas Augstākās tiesas nolēmumu argumentācijas analīzi.
Argumentācijas problēmas un secinājumi bija pārsteidzoši vienoti visu apskatīto valstu piemēros. No teorijas viedokļa izšķir metodi, kurā tiesību normai seko tās interpretācija un juridiskais slēdziens (klasiskā metode), vai metodi, kurā sāk ar juridisko slēdzienu un tam seko atbilstošie argumenti, tai skaitā normu teksts. Lai arī tiesību teorijā turpinās diskusija par piemērotāko modeli tiesas nolēmumam, runātāji atzīmēja, ka metodes izvēlei noteicošie var būt arī katrā individuālā lietā esošie apstākļi. No teorijas viedokļa tika kritizēta atsaukšanās uz pastāvīgu tiesu praksi, nenorādot konkrētas lietas; norāde uz „tiesas ieskatu”; pārlieku plaša vispārējo tiesību atziņu atkārtošana; apjomīgi agrāku nolēmumu citāti.
Kā uzsvēra Jānis Pleps, argumentācijas mērķis ir principiāli ietekmēt Latvijas tiesisko sistēmu un stiprināt demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību Latvijas sabiedrībā. Tiesnešiem jāatceras, ka argumentācijas ietekme pārsniedz konkrētas lietas ietvarus, tā uzskatāma par adresētu plašam lasītāju lokam, jo nolēmumu atziņas, iespējams, ietekmēs tiesisko sistēmu.
Otrajā konferences daļā Kristīne Līce klātesošo uzmanību vērsa uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām par kasācijas instances nolēmuma argumentāciju, tiesu prakses vienveidības un tiesiskās noteiktības nodrošināšanu, tai skaitā no lietām, kas skatītas pret Latviju. Kristīne Līce norādīja arī uz iespējamiem problemātiskiem aspektiem tiesību aizsardzībā un tiesu funkcionēšanā Latvijā.
Otrās daļas prezentācijas papildināja arī tiesnešu viedokļi par argumentāciju Latvijas Senāta pagājušā gadsimta 30.gadu nolēmumos un koleģiāla departamentu nolēmumu apspriešana.
Pēdējā konferences daļā turpinājās diskusija par kasācijas instances būtību un turpmākajiem darbības pilnveidošanas un efektivitātes palielināšanas iespējamiem risinājumiem.
Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Jānis Baumanis sniedza priekšlasījumu par tēmu „Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneši ne tikai spriež tiesu kriminālprocesos”. Vēlreiz atgādinot Krimināllietu departamenta tiesnešu iesaisti ar tiesas spriešanu tieši nesaistītu jautājumu izskatīšanā, viņš uzdeva retoriskus jautājumus par iespējamām problēmām, kas varētu rasties, piemēram, par vēlāku lietu izskatīšanu tiesā. Papildus tika atzīmēts, ka zinātniski analītiskie padomnieki veiksmīgi var aizstāt tiesnešus konsultatīvajās padomēs un darba grupās, kurās likums vai izveidojusies prakse liek nodrošināt Augstākās tiesas pārstāvi.
Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis analizēja kasācijas instances turpmākas pilnveidošanas iespējas civilprocesā. Viņš vēlreiz analizēja privāttiesiskās intereses un publiskās intereses nošķiršanas nozīmīgumu kasācijas instances darbībā, norādot, ka arī likumdevējs šobrīd ir akceptējis publiskās intereses nozīmi pār privāttiesisko interesi un ka šāds virziens būtu attīstāms arī tālāk, lai mazinātu kasācijas instances tiesneša noslodzi. Asu kritiku par šo ierosinājumu pauda Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš, aizrādot, ka izvēlētais Vācijas Augstākās tiesas modelis atbilst revīzijas kārtībā pārbaudāmām lietām un nesaskan ar kasācijas instances būtību. Rihards Gulbis arī norādīja uz 2016.gadā ieviesto veiksmīgo blakussūdzību sietu, proti, uz iespēju atteikt pieņemt blakussūdzību izskatīšanai. Kā regulējuma turpmākas pilnveidošanas virzienus viņš norādīja kasācijas filtru (saturisko un mantisko) attīstīšanu; kasācijas procedūras pārskatīšanu un prasību izvirzīšanu kasācijas sūdzībām.
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa norādīja, ka nepieciešams sekot, lai ar aizbildinājumu nodrošināt uzticamas tiesas nolēmumu, netiktu liegta pieteicēja tiesība uz pārsūdzību. Pat iespēja atteikties no noteiktu lietu izskatīšanas trīs instancēs katru reizi jāvērtē piesardzīgi. 2017.gada 1.martā stājās spēkā apjomīgi grozījumi Administratīvā procesa likumā, tai skaitā, kas attiecas uz kasācijas instances darbību, tāpēc tuvākajā laikā netiek plānots aktualizēt būtiskus grozījumus. Ilgtermiņā iespējams vērtēt iespēju paplašināt to gadījumu loku, kad lēmumu iespējams sastādīt rezolūcijas veidā. Šobrīd aktualitāte ir darba pilnveidošana – ar padomnieku specializāciju un atbalsta personāla kapacitātes stiprināšanu.
Konferences noslēgumā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs novēlēja, lai konferencē dzirdētais un izrunātais rosinātu pārdomas, kā risināt ikdienas darba procesu problēmas.
Konference organizēta sadarbībā ar Tiesu administrāciju ESF projekta „Justīcija attīstībai” (Nr.3.4.1.0/16/I/001) ietvaros nolūkā komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai stiprināt Augstākās tiesas kasācijas instances efektivitāti: paaugstinot Augstākās tiesas personāla kompetences, efektivizējot procesuālo regulējumu.
QR
