Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana: Latvijas tiesu sistēmas pieredze

Līdz 2013.gadam Latvijā tiesnešu profesionālās kvalitātes rādītājs bija kvalifikācijas klases. Praksē notika nepamatota tiesnešu dalīšana „profesionālākos” un „mazāk profesionālos” atkarībā no tiesneša kvalifikācijas klases. Šāda dalījuma nevēlamās sekas varēja izpausties lietas dalībnieku attieksmē pret konkrētu tiesnesi kontekstā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, piesakot noraidījumu tiesnesim tā zemās kvalifikācijas klases dēļ.

Lai izvairītos no noraidījuma pieteikšanas tiesnesim zemas kvalifikācijas klases dēļ un lai nostiprinātu lietas dalībniekos pārliecību par to, ka visi tiesneši ir pietiekami kvalificēti, notika atteikšanās no šīs sistēmas.

2013.gada 1.janvārī spēkā stājās grozījumi likumā „Par tiesu varu”, izveidojot jaunu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmu, ar mērķi veicināt tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas tiesneša karjeras laikā un uzlabot tiesneša un tiesas darba kvalitāti kopumā.

Kvalifikācijas klašu sistēmas vietā jaunais regulējums paredz visu instanču Latvijas tiesu tiesnešu profesionālās darbības regulāru novērtēšanu reizi piecos gados, kā arī tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu īpašos likumā paredzētos gadījumos, piemēram, tiesneša pārcelšanas vai citos karjeras virzības gadījumos.

Ir noteikti tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas kritēriji. Tiek vērtēta gan tiesneša pieņemto nolēmumu struktūra, tajos ietvertā juridiskā argumentācija, materiālo un procesuālo normu piemērošana, tiesību palīgavotu izmantošana, tiesas procesu vadība, dalība kvalifikācijas celšanas pasākumos, dalība tiesnešu pašpārvaldes institūcijās u.c. aktivitātes, gan arī tiesneša profesionālās prasmes.

Tiesnešu kvalifikācija tiek vērtēta visā viņu karjeras laikā. Šī kārtība izlaboja iepriekšējās novērtēšanas sistēmas nepilnības, kad tiesneša, kurš bija ieguvis augstāko – pirmo – kvalifikācijas klasi, darbs pēc kvalifikācijas klases piešķiršanas vairs netika izvērtēts. (Saskaņā ar klašu sistēmu tiesnesim varēja piešķirt pirmo kvalifikācijas klasi pēc divdesmit amatā nostrādātiem gadiem un turpmāk – no 50 gadu vecuma līdz aiziešanai pensijā – tiesneša darbs netika vērtēts).

Jaunā tiesneša profesionālās darbības novērtējuma mērķis ir motivēt tiesnesi pastāvīgi pašizglītoties un pilnveidot savu darbu, tādējādi uzlabojot tiesu sistēmas kvalitāti kopumā.

Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu veic Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, kas ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Šo kolēģiju uz četriem gadiem ievēl visu Latvijas tiesnešu konference (kopsapulce).

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā pārstāvētas visas trīs tiesu instances. Tās sastāvā ir:

• trīs Augstākās tiesas tiesneši (viens Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, viens Civillietu departamenta tiesnesis, viens Krimināllietu departamenta tiesnesis);
• trīs apelācijas instances tiesas tiesneši (viens apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, viens apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis);
• trīs pirmās instances tiesas tiesneši (divi rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un viens zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis).

Par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekli var izvirzīt un ievēlēt tiesnesi, kura zināšanas un pieredzi augstu vērtē tieslietu nozares speciālisti un tiesneši.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņu pilnvarotas personas, Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.

Tiesneša profesionālās darbības kārtējā novērtēšana notiek reizi piecos gados pēc tiesneša apstiprināšanas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Jaunā novērtēšanas sistēma definē skaidrus kritērijus, pēc kuriem tā veicama. Tiesnesi raksturojošas informācijas apjoms ir palielinājies. Būtisks ir tiesneša psiholoģiskais novērtējums, tiesneša prasmes izskaidrot savu viedokli un pārliecināt par tā pareizību, analizēt savu rīcību un uzklausīt kritiku, rast kompromisu problēmsituācijās un saglabāt emocionālo līdzsvaru stresa situācijās.

Veicot tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izvērtē attiecīgās tiesas priekšsēdētāja un augstākas instances tiesas sagatavotās atsauksmes par tiesneša darbu, kurās ir iekļauta informācija par tiesneša pieņemto nolēmumu kvalitāti, tiesas procesa vadīšanas kvalitāti, profesionālās un akadēmiskās kvalifikācijas celšanu un citām profesionālajām aktivitātēm. Tiesnesis iesniedz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai arī savas profesionālās darbības pašnovērtējumu.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļiem likums paredz tiesības izlases veidā iepazīties ar tiesneša pieņemtajiem nolēmumiem un vadītajiem tiesas procesiem, pieprasīt attiecīgās tiesas tiesnešu, tiesas darbinieku un procesa dalībnieku atsauksmes par tiesneša darbu.

Jaunajā novērtēšanas sistēmā tiek vērtēta arī tiesneša sabiedriskā darbība – dalība pašpārvaldes institūcijās, piedalīšanās likumdošanas procesā.

Likums paredz arī tādu situāciju, kad tiesnesis profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu vērtējumu. Tam iestājas tiesiskas sekas – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no pirmreizējās profesionālās novērtēšanas dienas, veicama atkārtota novērtēšana. Tādējādi negatīvi novērtētajam tiesnesim, saglabājot amatu, tiek dots saprātīgs laiks līdz atkārtotai novērtēšanai, lai savu darbu uzlabotu.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas negatīvais atzinums tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā ir pārsūdzams Disciplinārtiesā Augstākajā tiesā.

Ja tiesnesis atkārtotā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu atzinumu, viņš tiek atbrīvots no amata.

Visi tiesneša darbības novērtēšanas materiāli un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumi ir ierobežotas pieejamības informācija.

Latvijas visu instanču tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana pirmo reizi tika veikta no 2013.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim.

Šajos trijos gados tika novērtēta 547 tiesnešu profesionālā darbība. Sešu pirmās instances tiesas tiesnešu profesionālā darbība novērtēta negatīvi.

Pēc pabeigtā pirmā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas posma secināms, ka kopumā tā noritēja veiksmīgi. Vērtēšana ir komplicēts un sarežģīts pasākumu kopums, kurā iesaistīta faktiski visa tieslietu sistēma: gan tiesu priekšsēdētāji, gan augstākas instances tiesu tiesneši, gan Tiesu administrācija un Tieslietu ministrija.

Jau šobrīd redzams, ka novērtēšanas pozitīvais aspekts ir tās obligātums. Paejot noteiktajam laika periodam, tiesnesim atkal jābūt novērtētam. Ja viņš nav novērtēts, profesionālās darbības turpināšana nav iespējama. Tiesnesim jābūt gatavam pilnveidoties un attīstīties.

Tiesnešiem bija jāmācās vērtēt savu darbu, sastādot profesionālās darbības pašnovērtējumu. Šie pašnovērtējumi ir vērtīgs izziņas avots, kas ļauj identificēt faktorus, kas veicina vai kavē konkrētu tiesnešu un tiesu darbu kopumā.

Turpmāk, regulāri apkopojot un analizējot novērtēšanas rezultātus, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija varētu izteikt priekšlikumus par to, kādas mācības ir nepieciešamas tiesnešiem. Varētu pilnveidot novērtēšanas normatīvo regulējumu, paredzot Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai tiesības rekomendēt, kādas prasmes un zināšanas tiesnesim būtu jāattīsta līdz nākamajai novērtēšanai pēc pieciem gadiem.

Šobrīd ir identificēta problēma ar apelācijas instances tiesnešu pieņemto tiesas nolēmumu vērtēšanu, jo apelācijas instancē lietu izspriež tiesa koleģiāli, visi trīs tiesneši ir vienlīdz atbildīgi par sprieduma atbilstību likumam, un atcelts spriedums nav vien tiesneša referenta „kļūda”. Tiesas nolēmumu pieņem tiesa trīs tiesnešu sastāvā ar balsu vairākumu, bet tas, kāda bijusi katra tiesneša nostāja, ir tiesas apspriedes noslēpums, kas nav izpaužams. No trijiem tiesnešiem viens ir referents, kura darba vērtējumā šobrīd šis nolēmums tiek analizēts, kaut arī rezultāts ir kopīgs.

Arī tiesu priekšsēdētāju novērtēšana nav vienkārša, jo Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija nevērtē viņus kā tiesu priekšsēdētājus. Kolēģija viņus vērtē tikai kā tiesnešus – viņu darbu tiesu lietu izskatīšanā, bet lielāko tiesu priekšsēdētājiem izskatīto lietu skaits ir neliels, jo viņiem ir vairāk administratīvo pienākumu.

Diskutējams ir arī jautājums par atcelto tiesas nolēmumu īpatsvaru. Atcelto un grozīto nolēmumu skaits pats par sevi nevar būt kritērijs tiesneša darba vērtējumam.

Katra atceltā nolēmuma gadījumā ir jāanalizē atcelšanas vai grozīšanas iemesli, un tiesneša novērtējumu tas varētu ietekmēt tikai tad, ja tiesnesis pieļāvis paviršību vai pārkāpis materiālo vai procesuālo tiesību normas. Bet ja nolēmums ticis atcelts pēc pierādījumu atkārtotas vērtēšanas vai likuma interpretācijas, tas ne vienmēr ir pamats pārmest tiesnesim kvalifikācijas trūkumu.

Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanai ir vēl viens svarīgs aspekts. Proti, tikai pēc profesionālās darbības kārtējā novērtēšanā saņemtā pozitīvā atzinuma tiesnesis var saņemt izdienas piemaksas kārtējo pieaugumu pie mēnešalgas likumā noteiktajā apmērā: 1) pēc trim amatā nostrādātiem gadiem – 7 procenti no mēnešalgas; 2) pēc sešiem amatā nostrādātiem gadiem – 14 procenti no mēnešalgas; 3) pēc 10 amatā nostrādātiem gadiem – 21 procents no mēnešalgas; 4) pēc 15 amatā nostrādātiem gadiem – 28 procenti no mēnešalgas; 5) pēc 20 amatā nostrādātiem gadiem – 35 procenti no mēnešalgas). Tā arī ir vērā ņemama papildu motivācija katram tiesnesim visā tiesneša karjeras laikā turpināt izglītoties, paaugstināt savu kvalifikāciju.