Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas uzruna

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, godātie kolēģi!

Administratīvā procesa ietvaros cilvēks var pārbaudīt, vai iestādes lēmums, kas pieņemts attiecībā pret viņu, ir tiesisks. Lielais administratīvo lietu daudzums liecina, ka cilvēki īsti neuzticas iestāžu lēmumiem.

Šīs dienas uzrunā vēlos pievērsties atsevišķiem jautājumiem, kas, manuprāt, šobrīd ir nonākuši zināmā sabiezējumā un kuru tālāka attīstība nav atkarīga tika no tiesām, bet arī no citu valsts varas institūciju izpratnes un iesaistes. Tie ir jautājumi par trīspakāpju tiesu sistēmas vērtību, profesionāliem tiesu darbiniekiem un sabiedrības izglītošanas nozīmi un nekonstruktīvas kritikas ļaunumu.

Trīspakāpju tiesu sistēmas vērtība

Pieņemot Administratīvā procesa likumu, apzināti tika izvēlēts, ka Latvijā administratīvās lietas tiks izskatītas trīs instancēs. Pēc laika, meklējot, kā efektivizēt administratīvo lietu izskatīšanu, likumdevējs izlēma, ka atsevišķās lietu kategorijās notiks atkāpe no trīspakāpju tiesu sistēmas. Šajā laikā katrs gadījums, kurā notika atkāpe, tika vispusīgi apspriests un izsvērts.

Te jāpiezīmē, ka trīspakāpju tiesu sistēma ir tiesiskas valsts vērtība. Atkāpei no trīspakāpju tiesu sistēmas būtu jābūt kā izņēmumam. Taču šobrīd jau pastāv vairāk nekā 20 šādi izņēmumi, kas administratīvo lietu pārsūdzības sistēmu padara arvien nesaprotamāku. Šādā veidā trīspakāpju tiesu sistēma, kurai vajadzētu būt kā vispārējam tiesiskuma līmeņa garantam, pamazām kļūst par izņēmumu. Turklāt pēdējā laikā likumprojektu anotācijās pat netiek iekļauta argumentācija, ar ko šāds izņēmums ir attaisnojams.

Pilnīgi neizprotami ir likumprojekti, kuros tiek paredzēts, ka lietu kā pirmajā un vienīgajā instancē skatīs Administratīvo lietu departaments. Šādi izņēmumi paredz Augstākajai tiesai kā kasācijas instancei neatbilstošu kompetenci. Kasācijas instances uzdevums ir raudzīties, lai zemākas instances tiesas vienveidīgi un pareizi piemērotu tiesību normas, nevis vērtēt faktiskos apstākļus un pārbaudīt pierādījumus.

Kāda ir katras tiesu instances loma un ko nozīmē lietas izskatīšana kasācijas kārtībā, prasa zināmu izpratni un zināšanas no likumprojektu virzītājiem, kas acīmredzot izpaliek. Tikko kā rimusi diskusija saistībā ar likumu „Par valsts noslēpumu”, kurā bija vēlēšanās noteikt, ka atteikumi pielaidei darbam ar valsts noslēpumu ir pārsūdzami departamentā kā vienīgajā tiesu instancē. Bet valsts sekretāru sanāksmē tiek izsludināti citi grozījumi, proti, Drošības iestāžu likumā, kurā jau atkal tiek paredzēts, ka departamentā kā vienīgajā tiesu instancē varēs pārsūdzēt drošības iestāžu ierēdņiem uzliktos disciplinārsodus.

Te ir jāsaprot, ka par juridisku argumentu noteikt Augstākajai tiesai neatbilstošu kompetenci nevar kalpot apsvērums par lietas nozīmīgumu un steidzamību. Arī lietas par sociālo palīdzību cilvēkiem ir gan nozīmīgas, gan steidzamas. Tādējādi nevajadzētu pieļaut, ka bez nopietniem apsvērumiem tiek radīti kārtējie izņēmumi no trīspakāpju tiesu sistēmas.

Profesionāls un labi atalgots atbalstošais personāls

Sabiedrības uzticēšanos valstij veido daudzi elementi. Viens no būtiskākajiem elementiem ir tiesu darbs. Ja cilvēks ticēs, ka viņa lieta tiesā tiek izskatīta objektīvi un taisnīgi, tad viņš arī ticēs valstij kopumā. Taču jānorāda, ka tiesas spriešanas kvalitāte nav atkarīga tikai un vienīgi no tiesneša labās gribas. To ietekmē arī lielais lietu skaits kontekstā ar prasību pēc ātrākas lietu izskatīšanas. Lai gan tiesas cenšas līdzsvarot prasību pēc tiesas spriešanas kvalitātes ar spiedienu pēc kvantitātes, tomēr tas ne vienmēr izdodas.

Lietas izskatīšanas procesā, sākot no tās saņemšanas tiesā līdz tiesas sprieduma pasludināšanai, nozīmīga loma ir ne tikai profesionāliem tiesnešiem, bet arī augsti kvalificētam atbalstošajam personālam – tiesnešu palīgiem, konsultantiem, padomniekiem, sekretāriem, tulkiem. Piesaistīt augsti kvalificētu atbalstošo personālu ir iespējams tikai tad, ja tiek izvirzīti augsti personāla atlases kritēriji un piedāvāts konkurētspējīgs atalgojums.

Tiesu atbalstošā personāla korpusa stiprināšana ir viens no tiesībpolitiski risināmiem jautājumiem. 2016.gadā tika uzsākta tiesu darbinieku atalgojuma reforma, kurā bija paredzēts pakāpeniski līdz 2019.gadam paaugstināt tiesu darbinieku atalgojumu. Šogad šo uzsākto reformu neturpina. Šāda attieksme nepalīdz tiesās nostiprināt profesionālu atbalstošā personāla korpusu un noteikti nav solis, lai nodrošinātu kvalitatīvāku un ātrāku tiesas spriešanu.

Sabiedrības tiesiskās apziņas celšana

Runājot par tiesām un tiesāšanos, vēlos pieskarties arī jautājumam par to, ko par valsti un tās orgāniem iemāca skolās. Īsumā varētu teikt, ka izpratni par to, kā funkcionē valsts un kā katrs no mums piedalās valsts pārvaldē, kas ir tiesas un kā tās funkcionē, vairumā gadījumos neiemāca. Rezultātā sabiedrībai ir niecīgas zināšanas gan par valsts funkcionēšanu, gan par tiesu darbu un tās uzdevumu.

Šis izpratnes trūkums noved pie tā, ka nereti tiesāšanās ir vērsta nevis uz būtisku jautājumu risināšanu, bet gan ir nepamatota, sīkumainīga vai arī ar mērķi apiet tiesību normas vai piemērot tās formāli. Procesa dalībnieki nav gatavi uz sarunu un kompromisu. Minētais ietekmē lietu daudzumu tiesās un līdz ar to arī paildzina tiesvedību ilgumu lietās, kurās tiesas kontrole patiešām ir nepieciešama.

Šajā sakarā noteikti būtu jāveltī nopietna uzmanība jautājumam, lai mūsu skolās 26 gadus pēc neatkarības atjaunošanas jauniešiem iemācītu, ko nozīmē pārvaldīt savu valsti.

Nenoliedzami, konstruktīva tiesas kritika ir nepieciešama gan no sabiedrības, gan no tiesību zinātnieku, gan žurnālistu puses. Nenoliedzami, žurnālistiem ir sargsuņa loma. Taču nevar akceptēt, ka žurnālists ir izpildījis savu lomu, vispārīgi bārstoties, piemēram, ar šādiem apgalvojumiem: „Bažas par Latvijas tiesu sistēmu, tai skaitā tajā valdošo korupciju, tiesnešu godprātības trūkumu un neobjektīvu tiesu, ir kļuvušas par skaudru realitāti.”

Ja cilvēkam no dažādām tribīnēm pastāvīgi tiek apgalvots, ka tiesas ir sliktas un korumpētas, tad, lai arī cik kvalitatīvi argumenti būs tiesas spriedumā, lai cik taisnīgi un objektīvi tiesa spriedīs tiesu, cilvēks tomēr tiesai neuzticēsies.

Būtu labi paturēt prātā, ka, lai arī mēs katrs pildām savu atšķirīgu uzdevumu, mēs visi kopā esam atbildīgi par mūsu valsti. Šādā veidā, izsakot vispārējus apgalvojumus, populistiski kritizējot tiesas, tiek sēta neuzticība valstij kopumā un tiek nodarīts liels ļaunums mūsu valstij Latvijai.