Atvērtas komunikācijas princips tiesās ir pieņemts

Tieslietu padomei likumā „Par tiesu varu” noteikts uzdevums piedalīties tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Šogad apstiprinātajā Tieslietu padomes darbības stratēģijā definēti tiesu sistēmas attīstības virzieni.

Starp tiem – tiesu varas neatkarības stiprināšana. Tiesas un tiesnešu neatkarība nav pašmērķis, bet gan līdzeklis demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai un stiprināšanai, kā arī obligāts priekšnosacījums tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai. Tādēļ tiesu varas neatkarības normatīva, finansiāla un organizatoriska nostiprināšana ir būtisks uzdevums. Tieslietu padome atbilstoši savām pilnvarām un kompetencei piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē un tās īstenošanā. Tās loma nav vadoša un noteicoša, tā ir līdzdarbība Tieslietu ministrijai stratēģiskās attīstības virzienu noteikšanā un materiāltehnisko resursu pārvaldībā.

Nākamais – efektīva tiesu vara kā mērķis ietver uzdevumu izvērtēt tiesu sistēmas darba efektivitāti un rast risinājumus tās paaugstināšanai. Vērtējot tiesu darba efektivitāti, parasti kā būtiskāko kritēriju vērtē lietu izskatīšanas termiņus. Taču, to darot, jāizvērtē arī resursu pietiekamība tiesvedības procesa un ikviena tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanai.

Tiesu efektivitātes kontekstā ir jāanalizē tiesu reformu gaita un to ietekme uz tiesu sistēmas darbību, izvērtējumā ietverot ne tikai finansiālo efektu un tiesu darba organizācijas aspektu, bet arī tiesu pieejamību ikvienam indivīdam.

Latvijas tiesu sistēmā notiek vēsturiskas reformas. Pabeigta pāreja uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu – tas nozīmē pirmās instances un otrās instances tiesām nodot lietu kategorijas, ar kurām agrāk nav strādāts, un acīmredzot būs nepieciešams zināms laiks, lai uzkrātu nepieciešamās zināšanas un pieredzi. Augstākajai tiesai tas nozīmē pārstrukturizēt savus cilvēkresursus un intelektuālo potenciālu, nostiprinot Augstāko tiesu kā kasācijas instanci.

Uzsākta arī otra – tiesu teritoriālā reforma. Latgales tiesu apgabalā tā ir noslēgusies, un visbiežāk no tiesnešiem par tās rezultātiem dzirdam pozitīvas atsauksmes. Tieslietu padome ir apstiprinājusi plānu, ar kuru līdz 2018.gada 1.aprīlim paredzētā reforma tiks īstenota arī pārējos tiesu apgabalos un Rīgā. Jāatzīst, ka par konkrētiem soļiem reformas īstenošanā, reformēto tiesu praktisko darbošanos, lietu apriti, piekritību, specializāciju ir vēl daudz jautājumu, kuru risināšana būs viens no svarīgākajiem Tieslietu padomes turpmākās darbības dienas kārtības jautājumiem.

Un, visbeidzot, – arī sabiedrības uzticēšanās tiesu varai. Tieslietu padomes veiktā mediju aptauja parāda pozitīvas pārmaiņas tiesu komunikācijā – tiesas kļūst atvērtākas, vairāk skaidro savus nolēmumus. Tas ir viens no Tieslietu padomes stratēģiskajiem mērķiem, kura sasniegšanā vēl daudz darāms, tomēr svarīgi, ka atvērtas komunikācijas princips tiesās ir pieņemts.

Veicot aptaujas, svarīgi ir ne tikai noteikt proporcijas starp pozitīvu un negatīvu novērtējumu, bet arī analizēt attieksmes iemeslus. Tā darām Tieslietu padomes aptaujās un pētījumos. Sociologiem, medijiem un politiķiem vajadzētu atturēties no neargumentētu negatīvu stereotipu uzturēšanas sabiedrībā, jo tas rada un vairo nedrošību sabiedrībā un mazina uzticēšanos tiesām un valstij kopumā.