Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Artūra Freiberga uzruna

Augsti godātais Valsts Prezidenta kungs, kolēģi un klātesošie.

Sniegšu ieskatu Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta darbā.

Kopš 2016.gada Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā strādā 8 tiesneši, 8 tiesneša palīgi, 2 zinātniski analītiskie padomnieki, no kuriem vienam ir tiesību zinātņu doktora grāds.

Gadā departamenta tiesneši izlemj aptuveni 800 lietas. Bez krimināllietu izskatīšanas ievērojamu tiesnešu darba laiku aizņem Augstākajai tiesai neraksturīgu funkciju pildīšana, kuras paredzētas Operatīvās darbības likumā. Līdzšinējie mēģinājumi šo funkciju nodot citām tiesām vai tiesnešiem, grozot likumu, nav guvuši atbalstu. Acīmredzot, nepieciešams izstrādāt izvērstu, detalizētu pamatojumu par šo funkciju pārdalīšanu.

Jāatzīmē, ka mūsu departaments, kurš ir skaitliski vismazākais, nodrošina vienādu tiesnešu pārstāvību dažādās ar tiesu varu saistītās institūcijās – 2 tiesneši ir disciplinārtiesā, 2 – disciplinārajā kolēģijā, 1 – kvalifikācijas kolēģijā, 1 – advokātu eksaminācijas komisijā. Departamenta tiesnese Aija Branta pārstāv Latviju Eiropas Padomes tieslietu organizācijās. Savukārt zinātniski analītiskie padomnieki regulāri piedalās Tieslietu ministrijas darba grupās likumdošanas jautājumos. Atsevišķos gadījumos departamenta priekšsēdētājs un tiesneši piedalās arī Saeimas Juridiskās komisijas un apakškomisiju sēdēs. Šo minēto blakus pienākumu, it īpaši Augstākajai tiesai neraksturīgu funkciju, kas paredzētas Operatīvās darbības likumā, pildīšana ievērojami samazina laiku tiesnešu pamatpienākuma – tiesas spriešana – pildīšanai.

Praksē problēma ir daudzie un dažkārt ļoti apjomīgie Grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas izraisa arī zemāko instanču tiesu nolēmumu grozīšanu vai atcelšanu. Kopš 2015.gada 1.janvāra Krimināllikums ir grozīts 10 reizes, bet Kriminālprocesa likums 9 reizes. Turklāt atzīmējams, ka nereti sākotnēji iesniegtā likumprojekta grozījumi un papildinājumi tiek izdarīti otrajā, pat trešajā lasījumā bez paskaidrojumu raksta. Tas noved pie neskaidrībām un kļūdām likuma piemērošanā.

Krimināllietu departaments piedalās tiesu prakses apkopojumu izstrādē un pēc iespējas sniedz rekomendācijas tiesību normu piemērošanā. Tiesu prakses apkopojumi un rekomendācijas ir pieejami visiem interesentiem Augstākās tiesas interneta mājaslapā.

Krimināllietu departamenta tiesneši un darbinieki regulāri tiekas ar starptautisko tiesu tiesnešiem un Latvijas pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Šādas tikšanās dod iespēju labāk izprast starptautisko tiesu judikatūru un piemērot to, izskatot krimināllietas. Arī tālākizglītība profesionālajā jomā ir būtiska, tādēļ departaments atbalsta un piedalās Augstākās tiesas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centra organizētajās mācībās. Apmeklējam arī Tiesnešu mācību centra organizētās lekcijas.

Turklāt departamenta tiesneši un zinātniski analītiskie padomnieki lasa lekcijas par krimināltiesību jautājumiem Tiesnešu mācību centrā, piedalās apgabaltiesu organizētajos semināros, analizējot nolēmumu atcelšanas un grozīšanas iemeslus un citus tiesu prakses aktuālos jautājumus.

Kasācijas instances tiesa lietas faktiskos apstākļus neskaidro, pierādījumus un sodu ietekmējošos apstākļus no jauna nevērtē. To nosaka likums. Tiesu reformas rezultātā no 2017.gada Augstākā tiesa ir kļuvusi tikai par kasācijas instances tiesu.

Tādējādi tiesu prakses veidošanā būtiski palielinājusies apgabaltiesu loma. Departaments gribētu sagaidīt no apgabaltiesu Krimināllietu tiesu kolēģijām lielāku iniciatīvu par aktuāliem jautājumiem, kuros būtu nepieciešams veikt tiesu prakses apkopojumus, kā arī gan savstarpēju apgabaltiesu sadarbību, gan sadarbību ar Krimināllietu departamentu, pārrunājot ar likumu grozījumiem saistītos jautājumus, lai samazinātu kļūdas, piemērojot Krimināllikumu, Kriminālprocesa likumu.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments katru gadu veic apkopojumu par zemāko instanču tiesu nolēmumu atcelšanas un grozīšanas iemesliem. Apkopojumi tiek nosūtīti tiesām.

Protams, departamenta resursi ir ierobežoti, tādēļ to efektīva un lietderīga izmantošana ir visas tiesu sistēmas interesēs.

Nedaudz par mūsu departamenta iecerēm turpmākai kasācijas instances tiesas attīstībai.

Būtiska nozīme ir kasācijas sūdzības un protesta saturam. Šajā sakarā būtu nepieciešams aktualizēt diskusiju par tiesībām iesniegt kasācijas sūdzības, protestus krimināllietās kasācijas instances tiesā tikai profesionāliem juristiem – zvērinātiem advokātiem un prokuroriem.

Otra, mūsuprāt, aktuāla problēma, kas cieši saistīta ar lietu izskatīšanas termiņiem un procesa ekonomiju, ir atsevišķu maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu dekriminalizācija, piemēram, zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā, vai vismaz šo lietu pārsūdzības ierobežošana ar pirmo divu instanču tiesām.

Treškārt, 700–800 lietas 8 tiesnešiem gadā ir liela slodze. Mūsuprāt, Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtība, kad dažu kategoriju lietas, apejot apelācijas instanci, uzreiz nonāk Augstākajā tiesā, nav ne ar ko pamatota, jo arī apelācijas instances tiesai ir tiesības un pienākums konstatēt juridiskas kļūdas.

Kopumā gribu atzīmēt, ka mūsu departaments gadu no gada attīstās, pilnveidojot lēmumu struktūru un saturu. Problēmas, protams, ir, bet mēs meklējam optimālāko risinājumu.