Lietu izskatīšanas pozitīvais koeficients un respektējama judikatūra – Augstākās tiesas aizvadītā gada atzīstami rezultāti
Kopumā lietu izskatīšanas koeficients Augstākajā tiesā aizvadītajā gadā ir 104 procenti – tātad izskatīts ir vairāk lietu nekā gada laikā saņemts un ir samazinājies neizskatīto lietu atlikums.
Iepriekšējos gados neizskatīto lietu lielākais uzkrājums bija Civillietu departamentā, taču aizvadītajā gadā problēmu „smagums” gan ar neizskatīto lietu atlikumu, gan lietu izskatīšanas termiņiem novirzījies uz Administratīvo lietu departamentu. Plēnumā departamenta priekšsēdētāja analizēja šo procesu iemeslus un izteica priekšlikumus situācijas risinājumam. Darīsim iespējamo, lai Administratīvo lietu departamenta darbs būtu maksimāli efektīvs.
Augstākās tiesas darbības stratēģijā 2017.–2019.gadam izvirzīti divi pamatmērķi: efektīva tiesas spriešana un Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana.
Tiesas spriešanas rādītāji, kā jau minēju, Augstākajai tiesai bijuši ar pozitīvu zīmi. Mums ir respektējama judikatūra, ar mūsu atziņām rēķinās. Ne publiskajā telpā, ne juristu vidū nav izteikts negatīvs vērtējums Augstākās tiesas profesionālajam darbam. Īpaši jāatzīmē Civillietu departamenta intensīvais darbs, samazinot gaidīšanas laiku līdz lietas izskatīšanai rīcības sēdē, lai lietas dalībnieks saprastu, vai viņa kasācijas sūdzība tiks pieņemta. Ja lietas dalībnieks saņem atbildi, ka viņa lieta tiks skatīta, viņš ir gatavs arī gaidīt.
Atzinīgus vārdus pelnījusi Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa un tās vadītāja Anita Zikmane. Esam liecinieki, cik radoši pilnveidojas nodaļas darbs. Ir idejas un enerģija meklēt arvien jaunus risinājumus un uzlabojumus, domājot, kā palīdzēt tiesnešiem ikdienas darbā.
Departamentu priekšsēdētāji plēnumā vērsa uzmanību uz nepieciešamo komunikāciju un atgriezenisko saiti ar apelācijas instances tiesām un to tiesnešiem. Domāju, ka atjaunojama kādreizējā sadarbības forma, proti, Augstākās tiesas semināri, kad apgabaltiesu tiesneši ar Augstākās tiesas tiesnešiem pārrunā problēmas, uzklausa Augstākās tiesas viedokli. Tas būtu labs instruments vienotas tiesu prakses un judikatūras ievērošanai visā valsts teritorijā.
Runājot par tiesnešu slodzēm tiesās, arī Augstākajā tiesā, ir saņemts Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāja lūgums samazināt slodzi tiesnešiem, kas darbojas pašpārvaldes institūcijās. Domāju, vispirms katram tiesnesim, kas darbojas kādā pašpārvaldes institūcijā vai darba grupā, vai lasa lekcijas, pašam jāpārvērtē savas spējas un jāatceras, ka tiesneša pamatdarbs ir tiesneša amata pienākumi. Vienmēr esmu uzskatījis, ka tiesnešiem ir jābūt sabiedriski aktīviem, jāpiedalās arī darba grupās, sekmējot, ka ar tiesas spriešanu saistītie jautājumi rod kvalitatīvu risinājumu likumdošanā, lai likumu pieņemšanas procesā būtiskas problēmas paliktu mūsu redzeslokā. Tāpat nevaram būt pasīvi vērotāji jauno tiesnešu apmācībā.
Departamentu priekšsēdētāji uzsvēra arī atbalsta personāla nozīmi un viņu atalgojumu. Diemžēl esam atkarīgi no tiesas budžeta iespējām. Aktīvu tiesnešu līdzdarbību sagaidu arī tiesnešu atalgojuma jautājuma sakārtošanā atbilstoši Satversmes tiesas sprieduma atziņām. Man ar kolēģi Ināru Gardu Tieslietu padomē būs jāpārstāv Augstākās tiesas viedoklis par tiesnešu atalgojuma sistēmu.
Runājot par Augstākās tiesas darbības stratēģijas otro mērķi – tiesas autoritātes celšanu, jāatzīmē daudzas labas lietas, ko Augstākā tiesa veikusi un kas stiprina Augstākās tiesas autoritāti. Piemēram, Eiropas Savienības atbalstīts projekts, ko iniciēja un vadīja mūsu tiesas Administrācija. Tiekoties ar ārvalstu kolēģiem, saņemu vislabākās atsauksmes par projektu un tā ietvaros tapušo „Rokasgrāmatu Augstāko tiesu administrēšanā”. Šis projekts ir vēsturisks ar to, ka mazā un salīdzinoši jaunā Latvija dod padomus vecās demokrātijas valstu Augstākajām tiesām, kā efektīvi strādāt mūsdienu apstākļos.
Šogad dzīvosim Latvijas valsts simtgades gaisotnē. Jubilejas gadā plānojam virkni pasākumu, kuros aicinu ikvienu aktīvi līdzdarboties. Būsim lepni par savu valsti un mūsu Augstāko tiesu!