Man ir patiess prieks, ka Latvijas tiesnešu biedrība tiek saprasta kā institūcija, kas piedalās tiesnešu pašpārvaldē. Lai runātu par to, kas ir pašpārvalde, ieskatījos informācijas avotos, lai pateiktu, kas tas ir un kā mēs to saprotam. Pašpārvalde ir sistēma, forma, kārtība, pēc kuras sabiedrība, kolektīvs izlemj pārvaldes jautājumus savā iestādē, organizācijā. Šī interpretācija ir manis paša veidota, taču domāju, ka kopumā tā atbilst sistēmai, kāda tā ir. Pašpārvaldes būtība ir iesaistīt ieinteresētos, lai sekmētu svarīgu jautājumu izlemšanu.
Likumā „Par tiesu varu” redzam tikai trīs institūcijas, kas tiek identificētas kā tiesnešu pašpārvaldes institūcijas. Tās ir Tiesnešu konference, Tiesnešu ētikas komisija un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Tāda ir šobrīd likuma „Par tiesu varu” redakcija. Diez vai mēs piekritīsim, ka tikai šīs institūcijas realizē tiesnešu pašpārvaldi, acīmredzot šeit ir jārunā par likuma nepilnībām.
Institūcijas, kuras varētu attiecināt uz tiesnešu pašpārvaldi, noteikti ir Tiesnešu konferencē ievēlētās institūcijas – Tiesnešu disciplinārkolēģija, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, Tiesnešu ētikas komisija un Tieslietu padome, no kuras Tiesnešu konferencē ievēlam sešus locekļus. Kopumā varam runāt par vismaz sešām ar likumu noteiktām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām.
Lai arī Tieslietu padomē darbojas tikai seši Tiesnešu konferencē ievēlēti mūsu kolēģi, tomēr arī šo institūciju, domāju, mēs viennozīmīgi varam attiecināt pie tām, kas izlemj tiesu varai, tiesnešiem svarīgus jautājumus.
Institūcija, kas piedalās tiesnešu pašpārvaldē, noteikti ir arī Augstākās tiesas plēnums un Augstākās tiesas tiesnešu departamentu kopsapulce. Augstākās tiesas plēnums ievēl vienu Tieslietu padomes locekli, pilnībā ievēl sešus Disciplinārtiesas locekļus, kā arī veic citas likumā paredzētas darbības. Līdz ar to arī tiesnešu Disciplinārtiesa, lai arī tā netiek ievēlēta tiesnešu kopējā konferencē, tiek ievēlēta tikai no tiesnešu vidus un līdz ar to, manuprāt, arī piedalās tiesnešu pašpārvaldē un piedalās mums svarīgu lēmumu risināšanā.
Bet kāda ir Tiesnešu biedrības loma un kas nosaka tās darbības pamatus? Nepieskaršos jautājumiem, kas izriet no konstitucionālām tiesībām, no starptautiskiem tiesību avotiem, bet pieskaršos tiem, kas ir nacionālā līmenī. Pirmkārt jau likums „Par tiesu varu” un Latvijas Tiesnešu biedrības statūti. Ja likums ir likumdevēja pilnvara vai atļauja mums rīkoties, tad Tiesnešu biedrības statūti ir tas, ko mēs paši apspriežoties, lemjot, balsojot apstiprinām par savu darbības virzienu. Likuma „Par tiesu varu” 86.panta otrā daļa atļauj tiesnešiem apvienoties organizācijās, ar nosacījumiem – tikai tādās, kas ir saistītas ar tiesneša amata pienākumu pildīšanu. Citas apvienības tiesnešiem dibināt īsti nav atļauts.
Savukārt Latvijas Tiesnešu biedrības statūti nosaka, pirmkārt, mēs esam neatkarīga organizācija, iestājamies par tiesnešiem, par tiesu varu, stiprinām tiesu varu valstī kopumā, darbojamies gan katra individuāla tiesneša interesēs, gan visas tiesu sistēmas interesēs kopumā. Varētu arī teikt, ka Tiesnešu biedrība ir tiesu varas pārstāve.
Ja ieskatāmies Tiesnešu biedrības mērķos, varam saskatīt tādus kārtīgus priekšvēlēšanu solījumus – apvienosimies, rūpēsimies, aizstāvēsim. Jā, tie ir Latvijas Tiesnešu biedrības mērķi, tomēr tie jau ir nostiprināti statūtos kopš 1994.gada 20.maija, kad Latvijas Tiesnešu biedrības statūti ir apstiprināti. Tātad Tiesnešu biedrības darbības mērķis ir apvienot tiesnešus, kopīgi rūpējoties par tiesu varas prestižu, lai stiprinātu tiesu varu valstī.
Tiesnešu biedrības mērķis ir analizēt, pētīt kā Latvijas praksi, tā arī citu valstu praksi, iesaistīties tiesību aktu projektu izstrādē, sniegt savu redzējumu par to, kā būtu jāattīstās šai jomai.
Tiesnešu biedrība cenšas rūpēties arī par vēsturiskām tradīcijām, apzinās tās un cenšas tās saglabāt.
Būtiska loma Tiesnešu biedrības darbībā ir biedrības biedru interešu, tiesību un likumīgo interešu aizstāvība, kā arī veicināt saprašanos gan starp kolēģiem, gan arī starp kolēģiem no citām valstīm. Tāpat biedrība palīdz saviem biedriem grūtākās situācijās, var sniegt arī materiālu atbalstu.
Dažos vārdos secinot, kādi ir Tiesnešu biedrības mērķi, varam teikt – tas ir tiesu varas prestižs, biedrības biedru tiesību aizsardzība, tiesību aktu projektu izstrāde. Biedrība darbojas tā, lai ar savu rīcību veicinātu tiesu varas prestižu, nodrošinātu biedru aizsardzību, kas, manuprāt, ir viens no tiesu varas prestiža jautājumiem, piemēram, piedalās Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdēs, lai ar savu viedokli palīdzētu risināt kādu nozīmīgu jautājumu. Faktiski var būt ar biedru gan priecīgos brīžos, gan ne tik priecīgos brīžos. Tomēr būtiski ir saprast to, ka Tiesnešu biedrība nav advokāts, nav aizstāvis, bet tā darbojas ar padomdevēja tiesībām. Likumā ir noteiktas Tiesnešu biedrības tiesības piedalīties ar padomdevēja tiesībām Tieslietu padomes, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdēs.
Vai ar likumu piešķirtās tiesības ir izsmeļošas? Laikam būs jāsecina, ka pilnībā nē, jo likums neparedz Tiesnešu biedrībai piedalīšanos Tiesnešu ētikas komisijas sēdēs un Disciplinārtiesas sēdēs. Ja Tiesnešu ētikas komisijas sēdē līdz šim Tiesnešu biedrībai nav nācies piedalīties, tad Disciplinārtiesas sēdēs Tiesnešu biedrība ir piedalījusies, un paldies Disciplinārtiesas kolēģiem, ka, atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajam pilnvarojumam piedalīties disciplinārkolēģijas sēdēs, arī Disciplinārtiesā Tiesnešu biedrībai tiek atļauts piedalīties ar padomdevēja tiesībām.
Jautājumi, kas parasti rodas, – cik daudz un kādās tiesnešu pašpārvaldes institūciju sēdēs Tiesnešu biedrība piedalās. Pirmkārt, ir tas, vai biedrības biedrs lūdz Tiesnešu biedrību piedalīties kolēģiju sēdēs, bet otrs ir – vai Tiesnešu biedrība pati saskata pamatu, piemēram, ja kāds no jautājumiem, kas tiek izskatīts kolēģijā, ir būtisks visai tiesu varai kopumā, tas var tikt attiecināts uz katru tiesnesi. Šādos gadījumos Tiesnešu biedrība var lemt deleģēt savu pārstāvi viedokļa izteikšanai, un tas nav saistīts ar to, vai tiesnesis ir Tiesnešu biedrības biedrs vai nav.
Tiesnešu biedrības galvenās darbības jomas ir darba grupas, sanāksmes, pašpārvaldes institūciju sēdes. Vienīgais jautājums ir par to, cik šādās darba grupās, cik sanāksmēs, cik tiesnešu pašpārvaldes institūciju sēdēs mēs spēsim piedalīties. No vienas puses, tas ir biedru skaits, varētu teikt, kvantitatīvais rādītājs, savukārt, no otras puses, tā ir biedru vēlēšanās un spēja – tātad kvalitatīvais rādītājs, kas nosaka, cik un ko biedrība apmeklēs. Visi šie biedrības sabiedriskie pienākumi tiek veikti paralēli tiesneša amata pamatpienākumiem. Ar dažiem izņēmumiem, tomēr kopumā visas sanāksmes, visas darba grupas, sevišķi, ja tās ir organizētas no izpildvaras un likumdevēja puses, tiek organizētas absolūti nerēķinoties ar mūsu iespējām. Jāsaka, ka labākajā gadījumā vispār tiekam informēti par šādām sanāksmēm un darba grupām. Labākajā gadījumā pēdējā brīdī tiek jautāts Tiesnešu biedrības viedoklis. Problēma ir tā, ka bieži vien šis viedoklis tiek skaidrots, nedodot pietiekamu laiku tā sagatavošanai. Biedrības tiesības sniegt viedokli uzliek arī pienākumu. Ja viena tiesneša viedoklis bieži vien tiek attiecināts kā visas tiesu varas viedoklis, tad Tiesnešu biedrības viedoklis absolūti katrā gadījumā tiks attiecināts kā visas tiesu varas viedoklis. Līdz ar to šai viedokļa formulēšanai ir ļoti būtiska nozīme un tam bieži vien ir nepieciešams ilgāks laiks, nekā tas parasti tiek dots. Šī iemesla dēļ arī aicinu katru kolēģi, kas tiek aicināts dalībai dažādās sanāksmēs, dažādās darba grupās, atcerēties, ka jūsu katra viedoklis tiks attiecināts uz visu tiesu varu kopumā. Kāds ir jūsu deleģējums, kāpēc jūs piedalāties kā eksperts vai kādas institūcijas pārstāvis, tas pēc tam nevienu vairs neinteresēs, uzskatot, ka tā domā visa tiesu vara kopā.
Biedrības iespējas vai tās tiesības, kas biedrībai ir noteiktas ar likumu vai kuras tā ir uzņēmusies ar saviem statūtiem, ir pietiekami plašas, taču jautājums, kā jau minēju, ir tikai un vienīgi par spējām šīs tiesības realizēt.
Otra darbības forma ir viedokļa sniegšana plašsaziņas līdzekļiem sadarbībā ar pārējiem varas atzariem. Sabiedrības doma un sabiedrības viedoklis vistiešākā mērā attiecas uz tiesu varu kopumā. Mēs nevaram nodalīt viena tiesneša lietas vai vienu tiesneša gadījumu, tās visas ir tiesu varas lietas, tie visi ir tiesu varas gadījumi, kas tiek arī negatīvā gaismā izgaismoti. Uzskatu, ka Tiesnešu biedrībai ir jādarbojas šajā jomā pietiekami aktīvi situācijās, kad acīmredzami plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļota neobjektīva informācija vai nepilnīga informācija. Tiesnešu biedrības loma iespēju robežās ir papildināt šo informāciju, sniedzot skaidrojumu, izskaidrojot gan mediju pārstāvjiem, gan sabiedrībai kopumā, kā ir pieņemts interesējošais lēmums, kāpēc šis lēmums no likuma viedokļa ir tāds, kāds tas ir.
Protams, katrs saprot, ka kritika ir vajadzīga un demokrātiskā sabiedrībā bez kritikas diemžēl iztikt nevar. Taču šai kritikai ir jābūt konstruktīvai un objektīvai, balstītai uz faktiem. Skaidrs, ka sabiedrība nešķiros šos kritikas veidus, bet tie, kuri „skaļāk bļauj”, un parasti tie ir plašsaziņas līdzekļi, kuriem ir iespēja virsrakstos norādīt uz kādu būtisku problēmu, tie arī tiks uzskatīti par vispatiesākās informācijas sniedzējiem par konkrēto gadījumu.
Šajā jomā pēdējos gados ir ļoti daudz darīts. Runājot par tiesnešu kontaktiem ar sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, to, protams, ir veicinājušas Komunikācijas vadlīnijas un Komunikācijas stratēģija. Bieži vien varam presē un televīzijas ekrānos redzēt kolēģus, kas skaidro bieži vien arī ne tās patīkamākās situācijas.
Vēl vēlos uzsvērt to, ka Tiesnešu biedrība darbojas neatkarīgi no kāda gribas. Protams, kāda tiesneša darbības rīcība var saskanēt ar vairuma kolēģu viedokli, taču arī citos jautājumos tiesnešu biedrībai ir tiesības paust neatkarīgu viedokli. Domāju tādu viedokli, kas nav saskaņots ar kādu no iesaistītajām pusēm. Šajā jautājumā mums pašiem vēl ir ceļš ejams, un Tiesnešu biedrības kā neatkarīgas institūcijas loma ir izprotama vēl daudz dziļāk, nekā tas ir varbūt šobrīd. Lai arī biedrība pati nepiedalās lēmumu pieņemšanā, taču ar savu darbību pašpārvaldes institūcijās biedrība aktīvi var ietekmēt to lēmumu pieņemšanu, jo Tiesnešu biedrībai ir tiesības paust viedokli. Tiesnešu biedrība savā darbībā atskaitās saviem biedriem, Tiesnešu biedrības pilnsapulce ir augstākais Tiesnešu biedrības pārvaldes institūts. Līdz ar to uzskatīt, ka biedrības darbības virzieni ir absolūti nekontrolējami, nevar – tā ir biedrības pilnsapulce, biedrības valde, kas nosaka biedrības darbības virzienus.
Aicinu katru kolēģi iespēju robežās apdomāt iespēju iesaistīties kopējā darbā. Tiesnešu biedrība nav nekas cits, kā vien esam mēs paši. Ja jūs paskatīsieties sev apkārt, redzēsiet sevi, savus kolēģus. Tie esam mēs, tā ir Tiesnešu biedrība un tiesneši, un tas ir tiesu varas prestižs tajā darbā, ko mēs ikdienā īstenojam.
QR
