Mūsdienu tiesību bibliotēku problēmas

Atklājot konferenci, EST priekšsēdētājs K.Lēnartss norādīja uz vairākiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras EST bibliotēka: 1) jo lielāks ir pieejamās informācijas apjoms, jo grūtāk tajā orientēties un atrast nepieciešamo; 2) paplašinoties Eiropas Savienības dalībvalstu skaitam, pieaug bibliotēkas krājuma apjoms un tā uzturēšanas izmaksas; 3) jaunās tehnoloģijas atvieglo piekļuvi bibliotēkas krājumam, taču vienlaikus rada vairākas problēmas, kas saistītas, piemēram, ar datņu formātu, kādā tiek uzglabāts digitālais krājums, precīzas krājuma indeksācijas uzturēšana, informācijas meklēšanas rīku modernizēšana.

Bibliotēku attīstība saistāma ar tiesību jomas profesijas vajadzībām un šīs profesijas turpmāko attīstību. Līdzās zinātniskajiem izdevumiem izmantojami arī brīvpieejas interneta resursi, tomēr jāņem vērā atšķirība – šīs publikācijas nav recenzētas, tām nav salīdzinošā vērtējumā. Ņemot vērā plašo informācijas apjomu un apstākli, ka bibliotēkas nevar nodrošināt, ka to krājumā ir visa literatūra, kas varētu interesēt lasītājus, attīstās jauni bibliotēku pakalpojumi, piemēram, krājuma papildināšana pēc lasītāju ierosmes. EST priekšsēdētājs norādīja uz nepieciešamību attīstīt EST bibliotēkas un nacionālo tiesu bibliotēku sadarbību, daloties ar krājumā esošo materiālu (ņemot vērā autortiesību aspektus), izmantojot brīvpieejas resursus, rīkojot apmācības, izvērtējot tehnoloģiju.

Bijušais EST ģenerāladvokāts, profesors M.Pojarešs Maduru savā uzrunā atzīmēja vairākas tiesību attīstības tendences: tiesību globalizācija; pārnacionālās tiesības un to ietekme; izmaiņas tiesību profesijā; mākslīgā intelekta ietekme uz tiesību attīstību (ASV ar mākslīgā intelekta palīdzību jau šobrīd tiekot izlemts par personas vainu atsevišķās krimināllietās); jaunas tiesību un tiesvedības jomas. Tāpat arī profesors norādīja uz izmaiņām tiesību zinātnes resursos: tiesību zinātnes un publikāciju formas attīstība, interneta emuāru izplatīšanās līdzās zinātniskajām publikācijām; pāreja no papīra formāta uz digitālo.

Runājot par tiesību globalizāciju, profesors pieminēja pieaugošo starptautisko attiecību regulāciju, tiesību sistēmu ekstrateritorialitāti (iespēju tiesām izlemt jautājumus, kas varētu būt arī citu tiesu kompetencē), sadarbības tīklu veidošanos, kas veicina tiesību harmonizāciju ar neformāliem līdzekļiem, kā arī tiesību integrācijas modeļus, piemēram, ES.

Profesors atzina, ka tiesām ir jāpārvalda arvien plašāks tiesību avotu skaits. Lai gan salīdzinošo tiesību materiālu izmantošana ir neizbēgama, to izmantošana saskaras arī ar pretestību, kā to īpaši var novērot ASV, kur pat tika apsvērts veikt Konstitūcijā labojumu, aizliedzot tiesām atsaukties uz ārvalstu tiesībām. ES tiesību jomā pieaug nepieciešamība ne vien pēc vertikālās, bet arī horizontālās sadarbības, proti, ne vien pēc ES tiesību interpretācijas, ko sniedz EST, bet arī pēc datubāzēm, kur būtu aplūkojams, kā ES tiesību iztulkojumu veikušas citu dalībvalstu tiesas.

Citu valstu tiesu spriedumi būtu izmantojami nevis kā autoritatīvs tiesību normu iztulkošanas avots, bet gan lai piešķirtu tiesas atziņai pārliecināšanas spēku, līdzīgi kā to nodrošina atsaukšanās uz tiesību doktrīnu vai pat kā atsauce uz daiļliteratūras avotu metaforiskā nozīmē. Norādes uz citu valstu tiesu spriedumiem veic arī komunikācijas funkciju starp tiesām. Vienas valsts tiesa, kas atsaucas uz otras valsts tiesas atziņām, rosina šīs otras valsts tiesas atsaukties uz pirmās valsts tiesas atziņām. Profesors pieminēja bijušā Izraēlas Augstākās tiesas tiesneša Ārona Baraka atziņu, ka ārvalstu tiesības ir nacionālo tiesību spogulis.

Apšaubāma ir ārvalsts tiesu spriedumu kā autoritatīvu avotu izmantošana, jo ir jāņem vērā konkrētās tiesas demokrātiskā leģitimizācija. Vienlaikus var pastāvēt konstitucionāls pilnvarojums piemērot universālas tiesību vērtības. Tas, cik plašas ir tiesas pilnvaras tiesību normu iztulkošanā, ir atkarīgs no tiesai konkrētajā tiesību sistēmā piešķirtajām pilnvarām.

Pēdējā laikā ir novērojamas pārmaiņas politikas un tiesību savstarpējā mijiedarbē. Piemēram, ASV Augstākās tiesas tiesnešu apstiprināšanas politizācija var apdraudēt šīs tiesas leģitimitāti. Pieaug tendence deleģēt tiesām politisku lēmumu pieņemšanu, likumdevējam pieņemot atvērta tipa tiesību normas – proti, ja politiķi nevar izlemt kādu jautājumu, tā izlemšana tiek pārnesta uz tiesu. Tas apdraud tiesību leģitimitāti un inficē tiesības ar politiku, kā arī pakļauj riskam tiesu varas leģitimitāti. Tiesām ir jābūt atvārtām ekonomisku un sociālu problēmu risināšanai, tomēr tas ir jāveic ar juridiskām metodēm. Juridisko pamatojumu ir iespējams kontekstualizēt, turklāt kopienas ietvaros, kas pārsniedz nacionālās valsts robežas.

Aplūkojot interneta emuāru jeb blogu priekšrocības, salīdzinot ar publikācijām zinātniskajos izdevumos, profesors norādīja uz publicēšanas ātrumu, brīvību rakstības stila un formas izvēlē, iespēju nodrošināt visplašāko pieejamību, iespēju rakstīt un papildināt ierakstu par lietu (piemēram, tiesvedību), kas ir attīstības stadijā. Jautājums, kas rodas kontekstā ar tiesību bibliotēkām – vai blogu ierakstiem būtu jābūt daļai no bibliotēku kataloga?

Agrāk bibliotēku fokuss bija pieejamības nodrošināšana, nākotnē tai būtu jābūt informācijas atlasei, kas informācijas pārpilnības laikā ir būtiskākais jautājums.

Salīdzinot informācijas meklēšanas procesu zinātniskajos pētījumos pirmsdigitalizācijas laikā un šobrīd, profesors atzīmēja, ka avotu meklēšanā varētu iztrūkt nejaušības efekts. Agrāk, meklējot informāciju bibliotēkā, pētnieks varēja pāršķirstīt ar pētāmo jautājumu šķietami pavisam nesaistītus avotus un atklāt interesantas sakarības. Vai tas būs iespējams arī nākotnē?

ASV Kongresa bibliotēkas bibliotekāre J.Sančesa norādīja, ka no vietām, kur glabājās grāmatas, bibliotēkas ir kļuvušas par informācijas centriem – bibliotēkas šobrīd vairs nav vieta, bet gan pakalpojums. Kongresa bibliotēkā vairs tikai 2 procenti no lasītājiem ierodas bibliotēkas telpās, pārējie attālināti izmanto digitālos pakalpojumus. Kongresa bibliotēkas krājums var būt ļoti noderīgs ne vien ASV tiesām un tiesību zinātniekiem, bet arī citu valstu pētniekiem, ņemot vērā, ka 60 procenti un Kongresa tiesību bibliotēkas 5 miljonu darbu krājuma ir veltīti ārvalstu tiesību avotiem, kuru daudzveidība reizēm pārsniedz pat attiecīgo valstu nacionālo tiesību bibliotēku krājumus.

Atšķirībā no interneta pārlūkprogrammas, kas piedāvā nepārskatāmu rezultātu sarakstu un rada informatīvo pārslodzi, bibliotekāra funkcija ir norādīt uz vajadzīgajiem informācijas avotiem. Tiesību bibliotekāra funkcijas ir konsultants, problēmu risinātājs un pētniecības eksperts.

Eiropas Universitātes Institūta Florencē bibliotēkas direktors P.Torns norādīja uz diviem aspektiem mūsdienu bibliotēku attīstībā – elektronisko katalogu izveide un pilnu tekstu pieejamības nodrošināšana elektroniski tiešsaistē. Torns norādīja uz vairākiem jautājumiem, kas jāņem vērā saistībā ar bibliotēku digitalizāciju. 1) Ja agrāk bibliotekāri pievienoja krājumam atsevišķus darbu eksemplārus, tad šobrīd izdevniecības un darbu izplatītāji piedāvā veselas darbu paketes, kurās var būt tūkstošiem atsevišķu grāmatu vai rakstu, un bibliotēkas kataloga papildināšana šādā situācijā ir īpaši sarežģīta. Turklāt nereti izdevējs nevis izsniedz bibliotēkai grāmatas digitālo eksemplāru, bet gan vienīgi uz licences pamata nodrošina piekļuvi darbiem, kas glabājas uz izdevēja servera, tādējādi šie darbi fiziski vairs neatrodas bibliotēkas katalogā. 2) Jau tuvākajā nākotnē visu bibliotēku katalogu saturs būs ļoti līdzīgs.

Ar minētajiem bibliotēku darbības aspektiem saistās vairāki bibliotēku izaicinājumi. 1) Tā kā bibliotēkas bieži vairs nav satura glabātājas, bet gan vienīgi nodrošina pieeju saturam, kas nav pašas bibliotēkas un starpbibliotēku abonementu rīcībā, bibliotēkām ir svarīgi identificēt savu unikālo saturu un to digitalizēt un padarīt publiski pieejamu; 2) Būtu veicināma sadarbība starp Eiropas un ASV bibliotēkām; 3) Jālīdzsvaro laiku, kas tiek veltīts kataloga izveidei un uzturēšanai un bibliotēkas pakalpojumu sniegšanai; 4) Jāveicina atvērtās pieejas materiālu pieejamība un ar to saistītie pakalpojumi;
5) Jāpiedāvā datizraces un tekstizraces pakalpojumi.

Diskusijā konferences dalībnieki apsprieda nepieciešamību nodrošināt tiesisko līdzsvaru starp bibliotēku lasītāju vajadzībām un izdevēju izvirzītajiem nosacījumiem. Profesors M.Pojarešs Maduru norādīja uz vēsturiskās attīstības īpatnībām tiesību zinātnes žurnālu izveidē – ASV žurnālus izdevušas galvenokārt augstskolas, turpretim Eiropā to izdošanu uzņēmušās komerciālas izdevniecības. Tā rezultātā ASV tiesību zinātnes periodika ir plašāk pieejama, augstskolas nereti izlemj padarīt izdevumus brīvi pieejamus internetā, turpretim Eiropā izdevniecības noteikušas daudz ierobežotāku pieeju saviem izdevumiem. Kā pretreakcija esot attīstījušies tiesību zinātnei veltīti interneta emuāri.

Diskusijā atzīts, ka zinātnē atlīdzību nodrošina nevis ienākumi no publikācijām, bet gan karjeras izaugsme, ko veicina publikācijas, tāpēc autora ekonomisko interešu aizsardzība ir mazāk nozīmīga.

Lai gan publikācijas blogos varētu būt alternatīva publikācijām zinātniskajos žurnālos, to ierobežo pētījumu programmu (piemēram, „Apvārsnis 2020”) atbalsta nosacījumi, kur kā priekšnosacījums atbalsta saņemšanai ir izvirzītas publikācijas noteiktos izdevumos, lielākā daļa no kuriem ir komerciālie zinātniskie žurnāli.

Saistībā ar autortiesību izņēmumu datizraces un tekstizraces vajadzībām tika atzīts, ka būtu nozīmīgi to attiecināt ne vien uz pētniecības iestādēm, bet arī uz bibliotēkām, lai bibliotēkas varētu attīstīt datizraces un tekstizraces pakalpojumus un izdevēji nevarētu tam likt šķēršļus.

Berlīnes Valsts bibliotēkas pārstāvis A.Talke runāja par zinātnisko publikāciju pieejamības nodrošināšanu. No pieejamības viedokļa vislabākā ir t.s. Zelta pieeja, kad publikācija tiek izdota elektroniskā formā un žurnāls ir brīvi pieejams internetā visiem lasītājiem. Savukārt, ja tiek izvēlēta t.s. Zaļā pieeja, tad publikācija primāri tiek izdota slēgtas pieejamības žurnālā, un autors saglabā tiesības rakstu publiskot brīvpieejas datubāzē vai citādi padarīt publikāciju brīvi pieejamu. Atsevišķās valstīs (piemēram, Vācijā, Francijā, Austrijā, likumprojekts Šveicē) ar likumu noteikts ierobežojums izdevējiem liegt autoram tiesības publiskot darbu brīvpieejas izdevumos, ja publikācija tapusi publiski finansētā pētījumā.

Kā vēl viens pētniecībai nozīmīgs likumā paredzams līgumu brīvības ierobežojums attiecībā uz reproducēšanas tiesību nodošanu tika minēta tekstizrace un datizrace. Ņemot vērā, ka, veicot tekstizraci un datizraci, tiek meklēts noteikts informācijas saturs, nevis forma, A.Talke apšaubīja, cik tālu šādu darbību drīkstētu ierobežot ar autortiesību aizsardzību.

Kā veiksmīgs piemērs noteiktas jomas pētījumu publiskas pieejamības nodrošināšanā tika minēts Starptautiskās Darba organizācijas projekts GOALI (Global Online Access to Legal Information), kurā atbalstīta darba tiesību jomas publikāciju pieejamība zemu ienākumu valstīs.

Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta Valsts atbalsta informācijas, komunikāciju un mediju sektora nodaļas vadītājs E.Sakerss aplūkoja zinātnisko publikāciju izdevējdarbību no konkurences tiesību viedokļa. Kā zinātnisko pētījumu izdevniecību ietekmes ierobežošanas piemēru Sakersa kungs atzīmēja izdevēju Reed Elsevier un Wolters Kluwer apvienošanās lietu.

Uz konkurences tiesību pamata izdevēju izvirzītos nosacījumus var ierobežot vienīgi tad, ja tiek konstatēts dominējošais stāvoklis tirgū, ja tiek radīti šķēršļi jaunu konkurentu ienākšanai tirgū u.tml. Tādas problēmas, ar kurām saskaras bibliotēkas, kā ierobežojumi iegādāties atsevišķus izdevumus elektroniskā formā, jo izdevniecības piedāvā vienīgi izdevumu paketes, parasti nav atrisināmas ar konkurences tiesību palīdzību.

Parīzes Panteona-Asas universitātes profesors F.Piko atzina, ka digitālie resursi rada vienlīdzīgas piekļuves iespējas informācijas resursiem neatkarīgi no pētnieka atrašanās vietas un zinātniskās institūcijas resursiem. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi informācijas meklēšanas rīki ir vienlīdz vērtīgi. Tāpat arī jāprot atšķir dažādas interneta vietnes pēc to uzticamības, kā arī uzticams autors no mazāk uzticama. Salīdzinot ar zinātniskajiem žurnāliem, kam ir zinātniskā redakcija un noteikts reitings, internetā orientēties ir sarežģītāk. Nevajadzētu paļauties uz atziņām, kas izteiktas publicētos studentu darbos.