CEPEJ ziņojums – tieslietu sistēmas barometrs

Kādi ir Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivitātes komisijas (CEPEJ) darbības mērķi?

Komisijas izveidošana pirms vairāk nekā 15 gadiem parādīja Eiropas Padomes gribu stiprināt tiesiskumu un garantēt pamattiesības, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvenciju, īpaši šīs Konvencijas 5.pantu, kas noteic tiesības uz drošību un brīvību, 6.pantu, kas noteic tiesības uz taisnīgu tiesu, 13.pantu, kas paredz efektīvu atlīdzinājumu, un 14.pantu, kas noteic diskriminācijas aizliegumu.

Ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegto sūdzību lielo skaitu par nesamērīgi ilgajiem tiesvedības procesiem, Eiropas Padome atzina, ka ir nepieciešams darbs tieslietu sistēmu efektivizācijas uzlabošanai, kā arī ir nepieciešams izstrādāt rekomendācijas, kuras varētu izmantot kā līdzekli šo konkrēto mērķu sasniegšanai, tas ir, tiesiskuma un efektivitātes nodrošināšanai lietu iztiesāšanā. CEPEJ ir izvirzīti vairāki mērķi: uzlabot dalībvalstu tiesu sistēmu darbības efektivitāti un kvalitāti, tādējādi samazinot sūdzību skaitu Eiropas Cilvēktiesību tiesā; garantēt, lai ikviens var efektīvi īstenot savas tiesības, tādējādi palielinot sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai; nodrošināt, lai tiktu ieviesta Eiropas Padomes tiesiskie instrumenti, kas attiecas uz taisnīgumu un efektivitāti lietu izskatīšanā.

Katru otro gadu tiek publicēts Eiropas Padomes dalībvalstu tieslietu sistēmu novērtējums „Eiropas tiesu sistēmas tiesu efektivitāte un kvalitāte”. Pamatojoties uz šo ziņojumu, tiek noteiktas tās jomas, kurās ir nepieciešami uzlabojumi kādā konkrētā valstī vai vairākās valstīs.

Pēc dalībvalstu lūguma tiek nodrošināts atbalsts Eiropas Padomes standartu ieviešanā, izstrādāti konkrēti pasākumi valsts tieslietu sistēmas darbības uzlabošanai. Vadlīnijas ir izstrādātas vairākās jomās. Viena no jomām ir tiesvedības termiņu pārraudzība. Tās ir vadlīnijas tiesu statistikai, lietas izskatīšanas laiku plānošanai. Pēdējās vadlīnijas, kas ir pieņemtas, ir par tieslietu digitalizāciju. Tās tiek izmantotas ļoti plaši, jo faktiski, balstoties uz šīm vadlīnijām, tiek apkopoti dati, kurus tālāk nosūta efektivizācijas komisijai ziņojuma veidošanai. Vēl viena joma ir tiesas pieejamības nodrošināšana, un šajā jomā ir pieņemtas vadlīnijas par tiesas telpu izkārtojumu, kā arī tiesu atrašanās vietu karšu izveidi. Tāpat ir izstrādātas vadlīnijas tiesu sistēmas kvalitātes uzlabošanai un tiesību uz taisnīgu tiesu saprātīgā termiņā nodrošināšanai.

Vēl viens darbības virziens ir ziņojuma sagatavošana pēc dalībvalstu lūguma. Komisija katru gadu saņem vismaz pāris šādus lūgumus veikt konkrētas valsts tiesu sistēmas izvērtējumu un atbilstību Konvencijas prasībām, kā arī Eiropas Padomes tiesiskajiem instrumentiem.

Kā vērtējat Latvijas tieslietu sistēmas attīstību pēdējos gados?

2005.gadā CEPEJ izveidoja balvu – Justīcijas kristāla svari. Tā ir balva, ko saņem valstis par tiesu procesos un tiesu darba organizācijā ieviestu efektīvu projektu, inovācijām. Kopš 2005.gada ir notikušas pavisam deviņas šādas sacensības, un 2015.gadā balvu ieguva Latvijas Tiesu administrācija par projektu „Tiesas sēdes gaitas fiksēšana, izmantojot tehniskos līdzekļus”.

Vērtējot Latvijas tieslietu sistēmas attīstību pēdējos gados, noteikti vēlos minēt projekta „Justīcija attīstībai” ietvaros CEPEJ veikto Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumu un ekspertu sagatavoto ziņojumu, kas tika prezentēts 2018.gada martā. Minētais projekts Latvijā tiek īstenots vienlaikus ar reformu tieslietu jomā ar mērķi uzlabot valsts tiesu sistēmas organizāciju un darbību.

Eksperti Latvijas tieslietu sistēmai ir devuši pozitīvu vērtējumu, neraugoties uz to, ka, pētot situāciju Latvijā, eksperti centās būt ļoti kritiski. Ja salīdzinām to periodu, kad tika uzsākts CEPEJ darbs un sāku tajā darboties no pašiem pirmsākumiem, un to, kāda situācija ir šodien, tad skaidri redzams, kāda attīstība ir notikusi. Jāteic, ka vairākas ailes CEPEJ ziņojumā Latvija kādreiz nevarēja aizpildīt, mums vienkārši tur bija ievilkta svītriņa. Tagad mums ir izveidota Tieslietu padome, kas uzsāka savu darbību 2010.gadā, mums ir ieviesta mediācija, Latvijā ir noslēgusies tiesu teritoriālā reforma, kas, es ceru, ir atrisinājusi vairākas problēmas, tostarp tiesnešu nevienmērīgo noslodzi. Runājot par lietu izskatīšanas termiņiem, kas, pēc manas pieredzes spriežot, ir ļoti aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, varētu pievērst uzmanību šim ziņojumam, kur tiek dots skaidrojums, kāds ir vidējais rādītājs Eiropā pa lietu kategorijām. Jāteic, ka Latvijai nav no sliktākajām pozīcijām. Latvijā ir veikts liels darbs, uzlabojot šos rādītājus, uzlabojot darbu. Un jācer, ka sabiedrība arī vairāk uzticēsies tieslietu sistēmai.