Justīcija attīstībai. Spānija: krimināltiesības Eiropas Savienībā

Eiropas Tiesību Akadēmijas (Academy of European Law) konferences mērķis bija pieredzes apmaiņa par likumdošanas izmaiņām, nākotnes izaicinājumiem Eiropas Savienības krimināltiesību jomā. Konferencē kā galvenie jautājumi tika iezīmēti EPPO (Eiropas Prokuratūra), jaunā Eiropas Savienības iniciatīva likumdošanā attiecībā uz e-pierādījumiem un noziegumi digitālajā laikmetā. Prezentācijas sniedza gan nacionālo, gan Eiropas Savienības institūciju pārstāvji, kuriem ikdienas praktiskais darbs ir saistīts ar Eiropas Savienības krimināltiesību jomu.

Konferencē sniegtas šādas prezentācijas:

Likumdošanas izmaiņas un galvenās prioritātes 2019.–2020.gadam Eiropas Savienības krimināltiesību jomā: Eiropas Savienības Padomes perspektīva, lektors Steven Cras (General Secretariat, Council of the European Union). Eiropas Savienības krimināltiesību jomas vispārīgs neseno un šobrīd procesā esošo likumdošanas izmaiņu kopsavilkums. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018.gada 30.maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES, priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu, priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS-TCN) papildināšanai un atbalstam izveido centralizētu sistēmu tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (TCN), un ar ko groza Regulu (ES) 1077/2011, priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/413/TI, tiesību aktu likumprojektiem krimināltiesību jomā attiecībā uz kibertelpu.

Interpretācijas robežas, kļūdas robežas? Dalībvalstu rīcības brīvība, interpretējot Eiropas Savienības krimināltiesību instrumentus, lektors prof. Frank Verbruggen (Associate Professor of Criminal Law, University of Leuven). Lektors analizēja tiesisko sadarbību, savstarpējo atzīšanu un Eiropas apcietināšanas orderu izpildi Eiropas Savienībā caur Katalonijas krīzi Spānijā, ko izraisīja neatkarības referendums, pievēršoties arī jautājumam par to Katalonijas reģiona valdības pārstāvju izdošanu Spānijai, kuri atrodas citās valstīs, bet kurus Spānija prasa izdot kriminālvajāšanai.

Stiprinot savstarpējo uzticēšanos: iniciatīva pēc Eiropas Savienības standartu krimināltiesību jomā papildināšanas, lektors Holger Matt (Defence Lawuer, Former President of the European Criminal Bar Association, Honorary Professor, Johann Wolfgang Goethe University, Frankfurt).

Eiropas Savienības krimināltiesību jomas instrumenti: Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla krimināllietās (EJN)  pieredze, lektors Ola Löfgren (Secretary to the European Judicial Network (EJN)). Lektors analizēja esošos savstarpējās atzīšanas instrumentus, piemēram, Eiropas apcietinājuma orderi (savstarpējās atzīšanas princips, noteikts termiņš izpildei, ierobežoti izpildes atteikuma iemesli, obligāta forma. Kā problēmas to izpildē analizētas proporcionalitāte, īsi termiņi saņemšanai, papildu informācijas pieprasīšana, problēmas ar informācijas saņemšanu, apstākļi cietumā, izdošana uz valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts), Eiropas iesaldēšanas rīkojumu (tiek uzskatīts par sarežģīti piemērojumu un sākotnēji maz izmantots, to aizvietoja ar Eiropas izmeklēšanas rīkojumu), Eiropas konfiskācijas rīkojumu (tā izmantošanai vajadzētu pieaugt, problēmas ar atšķirīgo regulējumu dalībvalstīs, atlīdzināšana cietušajiem nav paredzēta vairumā dalībvalstu), Eiropas izmeklēšanas rīkojumu (kopš 2018.gada 15.septembra spēkā visās dalībvalstīs (Dānija un Īrija ārpus tvēruma)). Kā iespējamās problēmas praksē norādītas šo rīkojumu formu aizpildīšana (ja vairāki mēri, vairāki aizdomās turētie, dažādas kompetentās iestādes izpildes dalībvalstī), steidzamie Eiropas izmeklēšanas rīkojumi un laika limiti, tulkojumi, komunikācijas kanāli, Eiropas pierādījumu iesaldēšanas rīkojums (nebija veiksmīgs, ieviests tikai 13 dalībvalstīs un 2016.gadā atcelts), Eiropas aizsardzības rīkojums (izmantots ārkārtīgi reti, ļoti sarežģīta piemērošanas procedūra, tā vietā var izmantot nacionālos aizsardzības rīkojumus) u.c.

Eiropas Savienības krimināltiesību jomas sistēma un Eiropas Savienības tiesas judikatūra: līdzšinējā pieredze un perspektīva pēc 2018.gada, lektore Irene Wieczorek, (Post-Doctoral Researcher, University of Cambridge/ Université Libre de Bruxelles). Prezentācijā lektore apskatīja Eiropas Savienības tiesas lietas, kas skar Eiropas apcietinājuma lēmumu, piemēram, lietas Nr.C303/05 (Advocaten voor de Wereld)), Nr.C-396/11 (Radu), Nr.C-399/11 (Melloni), Nr.C-404/15 (Aranyosi), Nr.C659/15 (Caldararu), Nr.C-496/16 (ML), Nr.C-216/18 (LM (Celmer)), citus savstarpējās atzīšanas instrumentus, harmonizācijas instrumentus, Eiropas Savienības pilsoņu izdošanu, ne bis in idem principu, konstitucionālus jautājumus, iekšējā tirgus lietu ietekmi uz nacionālo krimināllikumu piemērošanu, migrācijas lietu ietekmi uz nacionālo krimināllikumu piemērošanu.

Eiropas Savienības tiesas judikatūra un tās ietekme uz valstu nacionālajiem kriminālprocesa likumiem: lietas izpēte, lektors Juan Hernández Villalba (Prosecutor Adviser, Centre for Legal Studies (CEJ), Ministry of Justice). Lektors analizēja Eiropas Savienības lietu Nr.C-207/16 (Ministerio Fiscal), proti, prejudiciālo lēmumu par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzības nodrošināšanu elektroniskajā komunikācijā, un Spānijas Kriminālprocesuālo likumu. Šajā kontekstā, analizēta arī lieta Nr.C-293/12 un C-594/12 (Digital Rights Ireland) un lieta Nr.C-203/15 (Tele2 Sverige) un no tām kopsakarā izrietošie problēmjautājumi.

Noziedzīgo nodarījumu pret Eiropas Savienības finansiālajām interesēm izmeklēšana, kriminālvajāšana un iztiesāšana: paplašināta sadarbība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm EPPO ieviešanā, lektors HansHolger Hermfeld (Special Advisor on the EPPO to DG Criminal Law, German Federal Ministry of Justice). Lektors akcentēja pastiprināto sadarbību, lai nodibinātu Eiropas Prokuratūru, kā arī analizēja tās izveidošanas un darbības īpatnības, proti, tās hibrīda struktūru, kompetenci un kompetences izmantošanas ierobežojumus, informācijas apmaiņas kanālus, lietas nonākšanu EPPO, lietas iedalīšanu EPPO ietvaros un izmeklēšanas līdzekļus. Tāpat lektors pievērsās EPPO mijiedarbībai ar tām dalībvalstīm, kas nepievienojas EPPO, Eurojust un OLAF.

Noziedzīgas naudas plūsmas internetā un bitkoinu (ļaun)izmantošana: savstarpējās tiesiskās palīdzības instruments un izmeklēšanas tehnika, lektors Jaroslav Jakubcek (Strategic Analyst, European Cybercrime Centre (EC3), Europol). Analizētas attīstības tendences kriptovalūtu izmantošanā un ar tām saistīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā. Lektors analizēja blokķēdes – saturu, ko tajās var saskatīt, to izsekošanu, naudas kontrabandu. Norādītas arī izmeklēšanas pieejas, bitkoinu izsekošana, bitkoinu maksājumi un ar tiem saistīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas īpatnības, rīki, tostarp saistībā ar Eiropolu.

Tiešsaistes izmeklēšanas un to rezultātu izmantošana tiesā, lektors Inés Rubio (Head of Information Management and Incident Response, BSI Cybersecurity and Information Resilence, Dublin). Lektore analizēja informācijas aprites milzīgos apmērus mūsdienās, norādot, ka praktiski dažādās ierīcēs esošā privātā informācija gandrīz vienmēr tiek dublēta vairākās vietās, lai nodrošinātu tās saglabāšanu, vienlaikus radot risku, ka kāds var piekļūt personas privātajai informācijai pret tās gribu. Vienlaikus šī digitālajā vidē esošā informācija var būt pierādījums. Kā viens no riska faktoriem šādas informācijas iegūšanai, kas varētu būt pierādījums, ir arvien pieaugošā tendence aplikāciju izstrādātājiem piedāvātā informācijas šifrēšana, lai nodrošinātu personas datu neaizskaramību. Turklāt, izmantojot šādu elektroniskajā vidē esošu informāciju kā pierādījumu, ir jāņem vērā, ka šim pierādījumam ir jābūt pārbaudītam un pārbaudāmam.

Savstarpējās tiesiskās palīdzības sistēmas (ne)adekvātums tehnoloģiju laikmetā, lektors Lodewijk van Zwieten (Cybercrime Natioanl Prosecutor, Member of the European Judicial Cybercrime Network (EJCN)).

Secinājumi un ieteikumi

Eiropas Savienībā krimināltiesību jomas regulējums saistāms ar līdzsvara nodrošināšanu starp cilvēktiesību ievērošanu un drošību. Nepieciešamība pēc sadarbības krimināltiesību jomā ES dalībvalstīm izriet no kopējiem apdraudējumiem, piemēram, starptautiskās organizētās noziedzības, terorisma draudiem un noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas digitālajā vidē un šo noziegumu pārnacionālā rakstura, kas sekmē jaunu institūciju radīšanu (piemēram, EPPO), kā arī jaunu tiesību instrumentu izveidošanu.

Viens no plašāk izmantotajiem instrumentiem Eiropas Savienībā krimināltiesiskajā jomā ir Eiropas apcietinājuma orderis. Lai arī šis instruments tiek plaši lietots un tam ir virkne priekšrocību, piemēram, dalībvalstīm noteiktie termiņi, konkrēti un ierobežoti atteikuma iemesli, vienlaikus atzīstams, ka pastāv arī diskusija par atsevišķiem tā piemērošanas aspektiem, proti, iespējamais proporcionalitātes izvērtējums kopsakarā ar pamattiesībām, kā arī problēmas precīzas un savlaicīgas informācijas pieprasīšanā un saņemšanā. Minētie apstākļi ir saistāmi arī ar nacionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas vērtējumu.

Attīstoties sadarbībai krimināltiesību jomā un noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai, iekļaujot vairākas dalībvalstis, digitālajā vidē, dalībvalstīm jau šobrīd pieejams plašs klāsts ar tiesiskās sadarbības instrumentiem, kas turklāt tiek sistemātiski izvērtēti un uzlaboti vai nomainīti nepieciešamības gadījumā.

Latvijas tiesas, izskatot konkrētas lietas un pieņemot nolēmumus, to argumentācijā izmanto Eiropas Savienības Tiesas nolēmumos izteiktās atziņas, tostarp krimināltiesību jomā. Regulāra un sistemātiska Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izpēte veicina nacionālo tiesu nolēmumu kvalitātes uzlabošanos un sekmē krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Digitālās vides nemitīgā attīstība ietver arī arvien pieaugošo tendenci, ka noziedzīgie nodarījumi tiek izdarīti interneta vidē, turklāt vairāk nekā vienas valsts teritorijā. Pieaugot šādu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai un to veidiem, riskiem, Eiropas Savienībā tiek pievērsta pastiprināta vērība šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai (tostarp par pierādījumu iegūšanu e-vidē) un starptautiskajai sadarbībai, uzlabojot dalībvalstīm pieejamos instrumentus un to funkcionalitāti.

Šobrīd Eiropas Savienībā noris darbs pie Eiropas Prokuratūras ieviešanas, 2018.gada 19.novembrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izsludināta vakance uz Eiropas galvenā prokurora amatu. Eiropas Prokuratūras uzdevums ir cīnīties pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, tā būs atbildīga par savas kompetences ietvaros esošo noziegumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un nosūtīšanu uz tiesu. Tā nodrošinās Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprināto tiesību ievērošanu. Eiropas Prokuratūras izveide un kompetence izriet no 2017.gada 2.oktobra Eiropas Savienības Padomes regulas (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei.