• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Eiropas Savienības Intelektuālā Īpašuma biroja Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novēršanas centra (Observatorijas) Tiesību ekspertu grupas sanāksme

Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards GULBIS piedalījās Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra (Observatorijas) tiesību ekspertu grupas sanāksmē
(Alikante, 2019.gada 7.aprīlis – 9.aprīlis)

Observatorijas Tiesību ekspertu grupas pirmajā sanāksmē eksperti iepazīstināti ar Observatorijas funkcijām, darba formām (4 darba grupas, 6 ekspertu grupas) un aktuālajiem uzdevumiem, tostarp nesen veiktajiem un uzsāktajiem pētījumiem. Tāpat eksperti informēti par iesaisti, kuru Observatorija sagaida no Tiesību ekspertu grupas. Eksperti lūgti izteikt viedokli par diviem pētījumiem, kurus Observatorija plāno organizēt tuvākajā laikā.

Pirmais pētījums par dinamiskajiem aizlieguma pienākumrīkojumiem (Study on Forward-Looking Blocking Injunctions). Pētījuma ietvaros plānots noskaidrot, kāds dinamisko aizlieguma pienākumrīkojumu tiesiskais ietvars pastāv izpētes valstīs (Vācija, Francija, Īrija, Itālija, Rumānija, Slovākija, Zviedrija), kā arī šāda ietvara nepastāvēšanas iemesli un alternatīvie līdzekļi, kas ļauj tiesību īpašniekiem aizsargāties pret savu intelektuālā īpašuma tiesību objektu neatļautu izmantošanu tiešsaistē. Tāpat pētījuma ietvaros ir plānots veikt gadījumu analīzi un tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas modelēšanu noteiktos intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu gadījumos (tipveida gadījumi: neatļauti izplatīta satura straumēšana tīmekļvietnē (saišu izvietošana/ glabāšana), izplatīšana datņu koplietošanas platformās, straumēšanas serveros, kuros saturs tiek straumēts tiešraidē (live stream), viltoto preču pārdošana vai reklamēšana). Pētījumu plānots veikt 2020. gada pirmajā pusgadā. Ekspertu grupas sanāksmē diskutēts par to, vai ir izvēlētas atbilstošas izpētes valstis, proti, tās, kurās var iegūt vērtīgus secinājumus. Vairāki eksperti norādīja, ka šādā pētījumā noteikti vajadzēja iekļaut Lielbritāniju, jo tajā tiek efektīvi piemēroti dinamiskie aizlieguma pienākumrīkojumi. No ekspertiem tiek sagaidīts viedoklis par pētījumā paredzētajiem modelēšanas gadījumiem (case scenarios), kā arī informācija par katra eksperta dalībvalstī pastāvošo tiesu praksi dinamisko aizlieguma pienākumrīkojumu jautājumā.

Otrs pētījums par tiesu iestāžu starptautisko sadarbību krimināllietās (International Judicial Cooperation in Criminal Matters). Eksperti tika informēti par 2018.gada 13.septembrī publicēto pētījumu par normatīvajiem līdzekļiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību tiešsaistes pārkāpumiem (Study on Legislative Measures Related to Online IPR Infringements). Jaunā pētījuma iespējamais tvērums: tiesu iestāžu starptautiskās sadarbības rīku un to piemērošanas krimināllietās padziļināta izpēte (neaprobežojoties ar tiešsaistes vidi), informācijas iegūšana no visām ES dalībvalstīm, pastiprināta uzmanība intelektuālā īpašuma pārkāpuma lietām Eurojust institūcijā. Vairāki eksperti izteica viedokli, ka pētījumam būtu jāaptver ne vien starptautiskā sadarbība krimināllietās, bet arī civillietās.

Dalība Observatorijas Tiesību ekspertu grupas pirmajā sanāksmē deva iespēju iegūt aktuālo informāciju par Observatorijas jau veiktajiem un nākotnē paredzētajiem pētījumiem, kā arī ekspertu līmenī apspriest jautājumu par dinamiskajiem aizlieguma pienākumrīkojumiem. Minētie pienākumrīkojumi, ar kuriem tiek liegta piekļuve bez tiesību īpašnieka piekrišanas tiešsaistē izplatītajam saturam vai viltotu preču piedāvājumiem neatkarīgi no tā, ka pēc tiesas lēmuma tiek mainīts pārkāpumam izmantotais domēns, līdz šim Latvijas tiesu praksē nav piemēroti. Vienlaikus citu valstu pieredze liecina, ka šāds tiesiskās aizsardzības līdzeklis var būt efektīvs rīks cīņā ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Ievērību pelna arī viena no ekspertiem paustais viedoklis, ka formāla šāda tiesiskās aizsardzības līdzekļa neesība valsts civilprocesuālajā regulējumā nenozīmē, ka praksē netiek sasniegts līdzīgs rezultāts ar jau esošajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ar kuriem atbildētājiem tiek noteikts aizliegums veikt noteiktas darbības vai uzlikts pienākums veikt kādu darbību (piemēram, liegt piekļuvi noteiktai tīmekļvietnei). Iespēja piemērot šādu lēmumu gadījumos, kad pārkāpējs nomaina domēnu, ir atkarīga arī no civilprocesuālās izpratnes par tiesas lēmuma tvērumu.