Eiropas Tiesnešu asociācijas mediācijai (GEMME) valdes un dalībvalstu pārstāvju sēde
Civillietu departamenta tiesnese Zane PĒTERSONE kā Latvijas pārstāve Eurojust Apvienotajā uzraudzības iestādē 6.–7.jūnijā piedalījās šīs iestādes dalībvalstu pārstāvju ikgadējā sanāksmē Hāgā
Sanāksmē pārskatīts pagājušajā gadā Eurojust (Eiropas Savienības tiesiskās sadarbības iestāde) un Eurojust Apvienotajā uzraudzības iestādē (pārraudzības iestāde datu aizsardzības jomā) paveiktais, izskatītas jaunākās tendences datu aizsardzības un tās pārraudzības jomā Eiropas Savienībā, apspriests jaunais normatīvais regulējums, Apvienotās uzraudzības iestādes darbības izbeigšana un sadarbība ar trešajām valstīm.
Šobrīd Eurojust ir noslēgusi sadarbības līgumus ar 11 trešajām valstīm: Albāniju, Amerikas Savienotajām valstīm, Gruziju, Islandi, lihtenšteinu, Melnkalni, Moldovu, Norvēģiju, Šveici, Ukrainu un Ziemeļmaķedoniju, bet Eurojust kontaktpunktu tīklā ir pavisam 47 trešās valstis.
Visplašāk sanāksmē tika runāts par notiekošajām un nākotnē paredzamajām reformām. plānots, ka Apvienotā Karaliste turpinās sadarbību arī pēc Brexit, jo Apvienotās Karalistes lietu, kuru risināšanai tiek izmantots Eurojust, skaits ir liels un pārrobežu noziedzības izraisītie draudi paliek nemainīgi.
Tāpat Dānija, lai gan sakarā ar datu aizsardzības reformām Eiropas Savienībā izstāsies no Eurojust un tai vairs nebūs sava nacionālā locekļa, tomēr turpinās sadarboties.
Viena no nozīmīgākajām pārmaiņām skar pašu datu apstrādes kontroles mehānismu Eurojust, vienādojot to ar citām Eiropas Savienības institūcijām un attiecīgi paredzot atteikties no Apvienotās uzraudzības iestādes. Līdz ar to 2019.gada 12.decembrī Apvienotā uzraudzības iestāde beigs savu darbību, un šī bija pēdējā Apvienotās uzraudzības iestādes kopīgā sanāksme.
Pēc 2019.gada 12.decembra būs piemērojama gan 2018. gada 14.novembra Regula (ES) 2018/1727 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ padomes lēmumu 2002/187/TI (Eurojust Regula), gan 2018.gada 23.oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.45/2001 un lēmumu Nr.1247/2002/EK (Datu aizsardzības Regula). Eurojust Regula kā lex specialis un Datu aizsardzības Regulas 3.pants un IX nodaļa attiecas uz Eurojust apstrādātajiem operatīvajiem personas datiem, bet Datu aizsardzības Regula, izņemot tās IX nodaļu – uz Eurojust apstrādātajiem administratīvajiem personas datiem.
QR
