Jaunākā Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, tiesas procedūras un spriedumu izpilde

Semināra mērķis bija sniegt zināšanas par jaunāko Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tiesas procedūrām un tās spriedumu izpildi, iegūt prasmes HUDOC datubāzes lietošanā, kā arī dot iespēju apmeklēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas lielās palātas tiesas sēdi.

Semināra pirmajā dienā Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Branko Lubarda (Branko Lubarda) stāstīja par lielās palātas 2019.gada 31.janvāra spriedumu lietā Rooman v. Belgium. Šajā lietā persona ar garīga rakstura traucējumiem, kura bija notiesāta par noziedzīgiem nodarījumiem, tika piespiedu kārtā ievietota psihiatriskajā slimnīcā. Persona sūdzējās, ka slimnīcā faktiski nesaņēma nekādu psihiatrisko ārstēšanu, jo slimnīcā neviens no personāla nerunāja vāciski, bet sūdzības iesniedzējs runāja tikai vāciski (vācu valoda ir viena no trīs Beļģijas oficiālajām valodām). Tiesa šajā lietā atzina gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3.panta, gan 5.panta pārkāpumu 13 gadus ilgā periodā, kad nekāda psihiatriskā palīdzība vācu valodā viņam netika piedāvāta. Savukārt pārkāpumi netika konstatēti attiecībā uz vēlāku periodu, kad sūdzības iesniedzējam mēģināja piedāvāt psihiatrisku ārstēšanu vācu valodā, bet viņš nesadarbojās. Tiesa norādīja, ka Konvencija negarantē ieslodzītajam tiesības uz medicīnisko aprūpi tieši viņa valodā. Taču psihiatriskās ārstēšanas kontekstā lingvistiskais elements var būt izšķirošs, lemjot par to, vai personai bija nodrošināta atbilstoša ārstēšana. Spriedumā ir sniegts visaptverošs pārskats par tiesas praksi jautājumā par ieslodzīto personu medicīnisko aprūpi 3.panta kontekstā, kā arī precizētas attiecības starp 3. un 5.pantu. 3.panta pārkāpuma konstatēšanai ir nepieciešams augstāks aizskāruma intensitātes līmenis, tāpēc 3.panta pārkāpuma neesības gadījumā 5.pants tomēr var būt pārkāpts. Savukārt, ja 3.panta pārkāpums ir konstatēts, tad ir iespējams konstatēt arī 5.panta pārkāpumu to pašu iemeslu dēļ.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis pols lemenss (Paul Lemmens) sniedza izvērstu pārskatu par tiesībām uz taisnīgu tiesu, pieminot arī vairākas nesenas tiesā izskatītas lietas (Regner v Czech Republic, Mutu and Pechstein c Switzerland, Zubac v. Croatia, Denisov v. Ukraine, Correia de Matos v. Portugal, Beuze v. Belgium, Murtazaliyeva v. Russia). Lekcija deva iespēju padziļināt ikvienam tiesnesim ļoti nozīmīgās zināšanas par tiesībām uz taisnīgu tiesu un aktualitātēm šajā jomā.

Dienas noslēgumā Nīderlandes tiesnešu akadēmijas konsultante Afina fan der Vaude (Afina van der Woude) vadīja nodarbību par pieaugušo mācīšanās principiem. Sniegta informācija par dažādām pieaugušo apmācībās izmantojamām metodēm, kā arī rosināts pārdomāt, kuras metodes ir piemērotākas konkrētu apmācību mērķu sasniegšanai (zināšanas, izpratne, prasmes vai attieksme).

Otrajā dienā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Sekretariāta nodaļas vadītājs viktors Soloveičiks (Victor Soloveytchik) stāstīja par to, kā tiek izvērtēta katra tiesā saņemtā sūdzība. Sākotnējā posmā sūdzības atbilstību formālām prasībām (vai ir aizpildītas visas sūdzību veidlapas sadaļas, vai sūdzība ir parakstīta, vai ir pievienoti nepieciešamie dokumenti u.tml.) izvērtē tiesas sekretariātā nodarbinātie juristi, tiesneši šajā stadijā iesaistīti netiek. Tikai tad, kad ir konstatēts, ka sūdzība atbilst formālajām procedūrām, tā tiek nodota tiesnešiem. Īsi tika raksturoti visi iespējamie nolēmumi, ko tiesa var pieņemt, un to pieņemšanas procedūras. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir veikusi dažādus pasākumus, lai uzlabotu tās darba efektivitāti. palielināts tiesas sekretariāta personāla skaits, pārskatītas konvencijā un tās protokolā noteiktās procedūras, piemēram, paredzot, ka lēmumu par sūdzības nepieņemamību var pieņemt viens tiesnesis un paplašinot trīs tiesnešu komitejas pilnvaras. Daudz ir strādāts arī pie cita veida procedūru uzlabojumiem, piemēram, ieviešot iespēju lietās, kur ir skaidra tiesas prakse, komunicēt lietu attiecīgajai valdībai un spriedumu sagatavot vienkāršotā veidā (tiek atspoguļoti tikai paši būtiskākie faktiskie apstākļi, turklāt tabulas veidā, spriedums ir tipveida, tiek automātiski ģenerēts tiesas informācijas sistēmā). Pēdējā laikā ir paplašinātas iespējas piemērot šo procedūru ne tikai identiskām, bet arī līdzīgām lietām. Kā viens no darba efektivizēšanas līdzekļiem tika minēts arī tas, ka vienas valsts lietas tiek sagrupētas tematiskās grupās, un tad tiesas sekretariāta juristi un tiesa strādā ar šādu tematisko grupu, nepievēršot tik lielu uzmanību lietu ienākšanas kārtībai, jo ir vieglāk secīgi strādāt ar vairākām līdzīgu tematu skarošām lietām, nevis nepārtraukti mainīt analizējamo tematu.

Eiropas Padomes pārstāve Dženīna Munteanu (Geanina Munteanu) sniedza informāciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildes procedūru, norādot arī to, ka tai var sekot līdzi HUDOC.EXEC datubāzē.

HELP projekta pārstāve Ana Medarska-Lazova (Ana Medarska-Lazova) informēja par projekta piedāvātajām iespējām ikvienam interesentam reģistrēties HELP projekta mājaslapā un apgūt tur tiešsaistē dažādus kursus par cilvēktiesībām. Šie kursi tiek piedāvāti dažādās valodās. Daži ir arī latviešu valodā. Jaunākie kursi ir par šādām tēmām: Spīdzināšanas novēršanas komitejas standarti, ģimenes tiesības un cilvēktiesības, Cietušo tiesības kriminālprocesā, Radikalizācijas novēršana, Sieviešu pieeja tiesību aizsardzības līdzekļiem. vairāki kursi ir atjaunoti, iekļaujot tajos jaunāko informāciju: Datu aizsardzība un privātums, Alternatīvas imigrantu aizturēšanai, Efektīva naida noziegumu izmeklēšana un iztiesāšana, Bizness un cilvēktiesības, Darba tiesības, Vārda brīvība. 2020.gadā būs pieejami kursi par žurnālistu aizsardzību, tiesnešu ētiku un kibernoziegumiem.

Bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Fransuāza Tulkensa (Françoise Tulkens) sniedza priekšlasījumu „Pamattiesības un valsts drošība: nešķirami sabiedrotie”. Viņa norādīja, ka no cilvēktiesībām (tiesībām uz dzīvību un demokrātiskas iekārtas aizsardzības principa) izriet valstu pienākums cīnīties pret terorismu. Taču valstu pienākums ir arī ievērot cilvēktiesības, un tas ietver arī varas negodprātīgas izmantošanas aizliegumu un patvaļīgas rīcības nepieļaujamību. Lai šos pienākumus sabalansētu, ir jārunā par cilvēktiesību ierobežošanu. Ir absolūtas tiesības, kuru ierobežošana nav pieļaujama nekādos apstākļos nekādu iemelsu dēļ (spīdzināšanas aizliegums), taču ir arī tiesības, kuras var ierobežot. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākās lietās ir vērtējusi gan tiesību uz taisnīgu tiesu, gan tiesību uz privāto dzīvi ierobežošanas pieļaujamību cīņas ar terorismu un valsts drošības aizsardzības kontekstā.

Dienas noslēgumā Eiropas Cilvēktiesību tiesas sekretariāta juriste Ana Vilfana-Vospernika (Ana Vilfan-Vospernik) sniedza informāciju par lietu Muhammad and Muhammad v. Romania. Bija arī iespēja apmeklēt lielās palātas tiesas sēdi šajā lietā. Sūdzības iesniedzēji ir pakistānas pilsoņi, kuri studēja Rumānijā. Prokurors iesniedza prasību tiesā pasludināt abus sūdzības iesniedzējus par nevēlamiem Rumānijas teritorijā, jo saskaņā ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, viņi plānoja piedalīties teroristiskās aktivitātēs un radīja draudus valsts drošībai. Tiesa prasību apmierināja, un viņi tika izraidīti no Rumānijas. Pakistānas pilsoņi iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesai, norādot, ka ir pārkāptas viņu Konvencijas 7.protokola 1.pantā un Konvencijas 13.pantā garantētās tiesības, jo viņi nav informēti par izraidīšanas iemesliem. Nacionālās tiesas tikai atsaucās uz slepeno informāciju, nekonkretizējot, par kādām tieši darbībām viņi tiek apsūdzēti. Lielās palātas sēdē tiesneši uzdeva lietas dalībniekiem jautājumus par to, vai advokātiem, kas sūdzības iesniedzējus pārstāvēja nacionālajās tiesās, bija iespējas iegūt pielaidi valsts noslēpumam un līdz ar to iepazīties ar visiem lietas materiāliem, kas bija nacionālo tiesu rīcībā; vai bija iespējams nosūtīt klientus pie cita advokāta, kam šāda pielaide jau bija; kāpēc drošības dienesta preses relīzē bija plašāka informācija par izraidīšanas iemesliem nekā sūdzības iesniedzējiem sniegtā informācija nacionālā tiesas procesa laikā. Tā kā var saskatīt zināmas līdzības starp lietā apskatīto procedūru un procedūru, kādā Latvijā iekšlietu ministrs var iekļaut personas sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir aizliegta, ir nepieciešams sekot līdzi lietas iznākumam Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai pēc tam varētu izvērtēt mūsu procedūru atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un tās protokoliem.